Category Archives: Skolotājs un skolnieks

Saplūsmes recepte: neaizmirstiet „iesmērēt” ar gaismu

Bāls Sulams „Dzirdētais”, 25. raksts „No sirds nākošais”: Visi saprātīgie argumenti, ar kuru palīdzību cilvēks veido savus secinājumus par to, ka nepieciešams pastāvīgi iet Radītāja ceļu, pamatojas uz saplūsmi ar skolotāju.

Tikko viņš zaudēs šo pamatu, izzudīs viss viņa argumentu spēks. Tāpēc cilvēkam nekādā gadījumā nedrīkst uzticēties savam saprātam, bet nepieciešams tikai no jauna „saplūst” ar grāmatām un skolotāju. Vienīgi tas viņam palīdzēs, nevis prāts un pārgudrības, jo tajās nav dzīvības gara. (vairāk…)

Garīgums un dvēseliskums

Novosibirskas kongress, 2. nodarbība

Jautājums: Ar ko atšķiras garīgums no dvēseliskuma? Ir cilvēki sirsnīgi, patīkami, bet garīgs cilvēks var būt ne ļoti patīkams. Kāda starp viņiem ir atšķirība?

Atbilde: Par dvēseliskiem mēs dēvējam ikdienas dzīvē patīkamus cilvēkus, kuri gatavi uz ātru līdzjutību. Tāds cilvēks tevi saprot, tev ir tuvs, var būt līdzcietīgs, palīdzēt utt.

Garīgs cilvēks ir tas, kurš, salīdzinājumā ar mūsu pasaules cilvēku, skarbā darbā ar sevi, „laužot zobus”, spītējot sev, ar milzīgu spriedzi pāraug par kaut ko abolūti citu – atdeves īpašībā, kuras nav mūsu pasaulē.

Pie tam šī īpašība veidojas pateicoties milzīgai tieksmei, milzīgam nolūkam, milzīgai piepūles koncentrācijai, uzmanībai, pastāvīgam darbam un ļoti stiprai kontrolei pār sevi. (vairāk…)

Raudzīties uz sabiedrību ar mīlestības acīm

No Bāla Sulama vēstules skolniekiem (Nr. 50): Valdzinošās un lolotās nākotnes sākums tuvojas mums ar Radītāja palīdzību. Tādējādi es vēlos un ļoti ilgojos pēc tā, lai jūs būtu man līdzās ar miesu un dvēseli (tas ir, lai jūs pietuvinātos man, nevis es jums, par cik pēdējais ir izslēgts un pat bezjēdzīgs – un saprotošajam ar to ir pietiekami).

Cik ļoti es tagad nožēloju par svētku mēnesi pagājušā gada sākumā. Tas bija ļoti lielas vēlmes periods, taču jūs tajā laikā neatradāties man līdzās. Un tāpēc pilnīgi saprotama tā nožēla, kas dēļ tā pavadīja mani  visu gadu. Tā iemesls ir lepnība un iedomība, kas jūsos ielavījās. Un tādā pašā mērā starp jums radās nemotivēts ienaids. Un saprotams, ja jūs ienīstat vienu no grupas, tad tā ir skaidra pazīme, ka arī ar mani jūs neatrodaties absolūtā mīlestībā.

Šie vārdi uzrakstīti saskaņā ar mīlestības likumu, saplūsmes likumu: gluži kā ģimenē, kurā nav mazie un lielie – mīlestības likums vienlīdzīgi saista kopā visus. Tādējādi ikvienam jāpaceļas pār savu kritiku, jo viņš nosoda, pateicoties personīgajiem trūkumiem. Ar mīlestības acīm neviens netiks novērtēts kā mazāks salīdzinājumā ar pārējiem. Ja tu  savienojies saskaņā ar mīlestības likumu, augstāk par zināšanām, tad spēsi pareizi savienoties ar visiem vienlīdzīgā pakāpē. (vairāk…)

Noslēpumu nodošana no viena kabalista otram

Jautājums: Ko nozīmē Toras noslēpumi, kurus nedrīkst izpaust, izņemot to nodošanu mutiski mājiena veidā no viena kabalista otram, kurš saprot tos ar savu prātu?

Atbilde: Kabalas zinātne tika nodota ķēdes secībā, sākot no pirmā cilvēka, kurš to atklāja – Ādama Rišona un tālāk. Divdesmit paaudžu gaitā, sākot no Ādama un līdz Ābrama laikiem, bija priekšdarbu periods, kad zinības tika nodotas ķēdes secībā no viena otram.Taču pēc Ābrama sākas šo zinību izplatīšana plašumā, gluži kā pa koka zariem, jo Ābrams tās sāka nodot visiem.

Nav iespējams izskaidrot vārdiem, kādā veidā tiek nodotas zināšanas „no mutes mutē no viena kabalista otram, kurš saprot ar savu prātu”. Šeit neiet runa pat par mūsu pasaules cilvēkiem – šādai zinību nodošanai kabalists var atrasties fiziskajā ķermenī un arī neatrasties tajā, tas nav svarīgi. Notiek savstarpēja mijiedarbība starp kopīgās dvēseles tilpnēm, tā ir vienīgā realitāte, un šajā sistēmā pastāv šādi nosacījumi, šāds gaismu nodošanas likums.

Runa iet par tāda līmeņa garīgajām īpašībām, kad no redzes loka un aprēķina izzūd fiziskie ķermeņi, cilvēki. Šeit iet runa par atdeves un saņemšanas jēdzieniem tīrā veidā, un pastāv nosacījumi, pie kuriem viena tilpne var nodot kaut ko citai tilpnei. Tas ir ļoti augsts līmenis – Acilut pasaules GA”R līmenis, kurš pagaidām atrodas ļoti tālu no mums.

No nodarbības: „Priekšvārds TES”, 25.11.2012.

Avots krievu valodā

Turēt saikni starp sirdīm

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams „Šamati”, 25. raksts „Tas, kas nāk no sirds”: „Tas, kas nāk no sirds, ienāk sirdī”. Tad, kad cilvēks dzird Toras vārdus no sava skolotāja, viņš acumirklī piekrīt viņam un ar visu sirdi un dvēseli uzņemas pienākumu pildīt dzirdēto.

Taču pēc tam, nonākot citā sabiedrībā, viņš sajaucas ar vairākuma vēlmēm un domām… Tādā gadījumā viņš izvēlas svešas domas, tieksmes un maziskas kaislības, kas derdzīgas Toras garam un viņam nav spēka pretoties vairākuma ietekmei.

Manas pašreizējās vizītes laikā Amerikas kontinentā daudzi man saka: „Tad, kad mēs jūs klausījāmies virtuāli, mums bija daudz jautājumu, taču tagad, kad jūs esat atbraucis, mums nav ko jautāt”. Kāpēc tā notiek? (vairāk…)

Satricinājums ar augstāko saprātu

Jautājums: Tad, kad jūs mācījāties pie jūsu skolotāja Rabaša, vai jums radās vēlme ko paskatīties vēl kur citur, aiziet, bet pēc tam atgriezties?

Atbilde: Pie Rabaša – nē. Es pēc savas dabas esmu kritiska personība, kas visu noniecina. Un tādēļ visu, ko izdomājuši cilvēki, es jau iepriekš noraidīju. Ko tad cilvēks var izvilkt no savas „smadzeņu kastes”? Un tā nav lepnība no manas puses, bet mūsu prāta aprobežotības sapratne.

Iespējams tāpēc es biju nodarbojies ar biokibernētiku. Tad, kad redzi, no kādiem „ķirmīšiem” mēs esam radušies, tad principā, kas tad tevī ir, izņemot pāris skābju un nelielielu elektriskās strāvas devu? – Lūk, arī viss tu!

Es atnācu pie Rabaša Skolotāja meklējumos. Metodika vēl nebija man skaidra, taču es jau sapratu, ka tā patiešām ir augstākā mācība. (vairāk…)

Dzīvais ūdens no pirmavota

Jautājums: Kā jāstrādā ar pirmavotiem, lai tos nesagrozītu?

Atbilde: Tieši šī iemesla dēļ no mums tiek prasīts cienīt un godāt grupu, skolotāju, Zoar Grāmatas radītājus, jo atbilstoši tam es iekļaujos iekšienē un uzņemu no šī avota pēc iespējas mazāk to izjaucot.

Kad pielāgoju kādu Bāla Sulama vai Rabaša rakstu, lai to padarītu pieejamu plašam lasītāju lokam, es cenšos ieiet materiālā gluži kā embrijs, pilnībā sevi atceļot. Un pēc tam es nododu citiem vārdiem tās sajūtas un domu, ko biju pārdzīvojis, kamēr atrados šajā rakstā gluži kā ūdenī. (vairāk…)

Radītāja skaļrunis

Kongress Aravā. Saruna pie maltītes.

Jūs nesaprotat, kādā mērā mēs visi esam vadīti no augšienes. Skolotājs šeit it kā skaļrunis, augstākās sistēmas daļa, kurš nodod jums zināšanas, un ne vairāk. Jūs taču nedievināt dinamiku par to, ka tas stāsta jums kaut ko interesantu. Tāpat arī ir jāattiecas pret Skolotāju – ir jāciena aparāts, caur kuru jums vēsta no augšienes, ne vairāk.

Es vēlos jūs brīdināt, jo tieši tajā ir starpība starp aklu pielūgsmi un patiesību. Es vēl vairāk kā visi pārējie jūtu, ka mani vada no augšienes, un man nav nekā sava. Es nerotaļājos jūsu priekšā, es patiešām tikai izpildu komandas no augšienes. Un viss cilvēka darbs – būt vadāmam. Jo viņš ir augstāks, jo vairāk tiek vadīts. To dēvē būt par Radītāja vergu – Mozus (Moše) pakāpe. (vairāk…)

Šajās grāmatās ir patiesības gaisma

Neviens cilvēks pirms Bāla Sulama neatklāja patieso mīlestības pret tuvāko jēgu. Šī tēma lielā vairumā attēlota visos avotos, uzrakstīts milzums brīnišķīgu romānu un citu darbu, kuros apdziedāta mīlestība pret tuvāko, brālīgā mīlestība, mīlestība starp biedriem, nepieciešamība atsacīties no sevis. Kurš tikai par to nav runājis! Katrs politiķis, kurš vēlas izlauzties pie varas, runā par to, ka mīl visus. Katrs zaglis sevi uzskata par cīnītāju taisnības vārdā.

Taču Bāls Sulams radīja kritēriju īstai pārbaudei, viņš visu uzliek uz pareizajiem svariem, pamato ar tādu analīzi, ka nav iespējams kļūdīties. Kad lasām to, ko viņš raksta, varam būt pārliecināti, ka nav iespējams pieturēties pie iepriekšējiem uzskatiem. Vai tev jāaizver acis un jāmēģina aizmirst viss, ko viņš raksta, un tad kaut kā vēl varēsi eksistēt pa vecam, turpinot sava egoisma dēļ dzīvot savu dzīvniecisko dzīvi. Vai arī tev ir jāmainās! (vairāk…)

Kā gādīga māte, kura neredzami mums seko

Pēc tam, kad Bāls Sulams veica savus dižos noskaidrojumus: ko vēlas Radītājs, kāds ir radījuma mērķis un tā sasniegšanas ceļi, – viņš nolaidās lejup pie mums un to paskaidroja, mums atlika tikai iekļauties viņa metodikā. Pacensties izprast to ar savu prātu, sajust ar sirdi, lai caur mums izietu gaisma un mūs piepildītu, ļaujot saprast šo vārdu iekšējo būtību.

Lai katrs viņa vārds sāk mūsos dzīvot, gluži kā iekšējais mehānisms, līdzeklis, tilpne, kura sāks cilvēkā strādāt tā, ka viņam nenāksies domāt. Viņam neko nevajadzēs plānot, šī mācība sāks viņā dzīvot, un caur viņu izpildīt darbības, pateicoties tam, ka viņš sevi atceļ (savu egoismu). Tāds ir Galgalta ve-einaim darbs, kas sevi atceļ AHAPa dēļ, ietver sevī visas vēlmes, – taču no otras puses, tie apvienojas ar gaismu, un tā sāk caur mums darboties.

Mēs neapzināmies, ko darām, un nezinām, kas mums ir jādara. Turpretim gaisma mūs virza, un tieši gaisma visu izpilda. Rakstīts: „Es – pirmais, un Es – pēdējais” un „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. (vairāk…)