Category Archives: Egoisma attīstība

Egoisma „termometrs”

Jautājums: Ikviens no mums ir sistēmas daļa. Tomēr manī arī pastāv kāda sistēma. Es – savas sievas vīrs, savu bērnu tēvs, savu vecāku dēls. Man ir vecmāmiņas un vectētiņi, onkuļi un tantes, paziņas, kolēģi. Kā no savas iekšējās sistēmas uzzināt, kas es esmu? Es jūtu, ka man trūkst šīs sapratnes, lai uzlabotu savu dzīvi.

Atbilde: Patiesībā tu esi vēlme saņemt prieku un baudu uz dažādu ārēju faktoru rēķina. Ar to palīdzību tu gribi piepildīt sevi ar kaut ko patīkamu. Tas ir tavs mērķis dzīvē, tādēļ tu eksistē. (vairāk…)

„Cilvēka sirds ir ļauna kopš jaunības”

Jautājums: Sava ceļojuma beigās, piedzīvojot visu, ko tik var dzīvē piedzīvot, Zālamans „Ekleziasts” saka: „Bīsties Dieva, glabā viņa baušļus, jo tajā ir viss cilvēks”. Ko tad viņš dzīves beigās saprata?

Atbilde: Cilvēks ir radīts, lai realizētu dabas likumus. Tie jāapgūst un jāpilda. Dabas likums, kā klāsta Tora, ir vienkāršs: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

Ja tu sasniedz šo slieksni, tad sasniedz laimi – vienkārši un viennozīmīgi. Radītājs ir daba, tev saka: „Es radīju ļauno sākotni un iedevu Toru tās labošanai, gaismu, kas atgriež pie Avota”. Mums jāpilda šī vienīgā formula, un tad viss būs kārtībā. (vairāk…)

Babilonas noriets, 4. daļa

Jautājums: Pēc tam, kad egoisma uzplaiksnījums piespieda babiloniešus izklīst pa pasauli, cilvēce attīstījās tikai ar šī negatīvā spēka palīdzību?

Atbilde: Nav tā, ka cilvēkā vispār nebūtu pozitīvā spēka, tas ir katrā cilvēkā, tikai skaidri neizpaužas, nevirza viņu uz priekšu.

Ābrama sekotāji no Nimroda sekotājiem atšķīrās ar to, ka viņos izpaudās divi spēki: izteikts egoisms un neskaidra tieksme pēc kaut kā – pēc atdeves īpašības, mīlestības. Tikai viņi vēl nejuta, ka tas tā ir – sākumā viņi vienkārši meklēja dzīves jēgu. Tā izpaužas otrais spēks – dzīves jēgā, kas augstāka par Zemi, augstāka par egoismu. (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 1. daļa

Senā Babilona iegrimusi vēstures dzīlēs, tomēr mūsu laikos tā vienalga atspoguļojas. Visa tās gaita – vienots process, kas ir savienots kopā no sākuma līdz beigām un no beigām līdz sākumam.

Un tādēļ tagad, kad mēs redzam, kā vēsture atkārtojas, tikai citā līmenī, mums vajag izdarīt pareizus secinājumus no visa tā, kas notika un notiek.

Un tā, Babilonā kuru pārvaldīja valdnieks Nimrods, izveidojās Ābrama grupa, kas pretstatīja “oficiālajai” attīstības programmai savu personīgo. Nimrods teica, ka starp cilvēkiem uzliesmojošo naidu un atdalīšanos vajag pārvarēt dabiskā egoistiskā ceļā – apmetoties dažādās nomalēs, lai mazāk saskartos viens ar otru. Runājot mūsdienu valodā, pārcelties no kopmītnēm uz atsevišķiem dzīvokļiem. (vairāk…)

Slimības – egoisma sekas

Jautājums: Kādēļ ir vajadzīgas slimības un fiziskas ciešanas?

Atbilde: Tās ir mūsu kopējā neizlabotā egoisma sekas. Kamēr egoisms mitinās dvēselēs, pat izlabotās dvēseles, būdamas pilnīgā saiknē ar neizlabotajām, izjutīs uz sevis ciešanas.

Jautājums: Varētu vēl saprast, kāpēc ciešanas ir vajadzīgas kabalistiem – mācīties pacelties virs dzīvnieciskā līmeņa, taču, kāpēc tās vajadzīgas vienkāršiem cilvēkiem?

Atbilde: Mēs visi atrodamies kolektīvā atkarībā viens no otra, būdami vienota substance – dvēsele, vēlme saņemt. Ja šī vēlme ir „sevis dēļ” – ciešam, ja „Radītāja dēļ”, proti, tāpat kā gaisma – gūstam baudu.

(vairāk…)

Savāda parādība – cilvēks

Mūsu pasaulē ir ļoti savāda parādība – cilvēks, kas attīstās no paaudzes uz paaudzi. Viņš attīsta savu prātu un pateicoties tam, maina viņam apkārt esošo vidi.

Taču prāts attīstās pats, pateicoties apkārtējai videi, tāpēc nepaceļas augstāk par šīs vides izzināšanu, izmantošanu. Ar to cilvēks pārāk neatšķiras no dzīvniekiem. Cilvēks nedaudz vairāk izmanto dabu, apkārtējo vidi un tikai.

Dzīvnieka vēlme ir ierobežota, nepieaug no paaudzes uz paaudzi un tiek piepildīta ar vienkāršām lietām: uzturs, sekss, dzimtas turpināšana. Tas ir viss, kas piemīt dzīvniekam. (vairāk…)

Attīstība pēc savas iniciatīvas un bez tās

Jautājums: Ar ko atšķiras cilvēces attīstība pēc savas iniciatīvas un bez tās?

Atbilde: Ja evolūcijas laikā ir notikušas kādas nelielas izmaiņas augu sugās un dzīvniekos, tad mēs saprotam, ka zirgs vai govs nevarēja izmainīties pēc savas izvēles un tas ir vides vai kādu mutāciju iedarbības rezultāts.

Taču sevi mēs uzskatām par tādiem, kas attīstās pēc savas iniciatīvas, kas progresē no paaudzes paaudzē, pateicoties savai gudrībai, zinātnei, sabiedriskās iekārtas pārmaiņām. Pateicoties labam uzturam, cilvēks ir pacēlies augstāk, augusi viņa dzīves kvalitāte un dzīves ilgums. Pat medicīnisko analīžu rezultāti ir kļuvuši citādi. (vairāk…)

Pirmoreiz kopš Ābrama laikiem

Radījums iziet trīs stāvokļus.

Pirmais stāvoklis ir Bezgalība, kurā mēs atrodamies pilnības stāvoklī, kas mums dots no augšienes, no radīšanas nodoma. Šis nodoms par radījumu laimi atklājas uzreiz, par cik Radītājam nav nepieciešamas jebkādas darbības, lai sniegtu saviem veidojumiem labu. Taču viņi paši pagaidām eksistē  tikai potenciālā, kam nāksies vēl realizēties.

Otrais stāvoklis – nolaišanās lejup no Bezgalības pilnības stāvokļa, mērojot piecas pasaules, līdz pat mūsu pasaulei. Šajā ceļā mēs izejam sašķelšanos un dalīšanos divās sistēmās: nešķīstības un škīstības sistēmā. Rodas īpašs garīgais parcufs – Ādams Rišons, taču pēc tam tas sašķeļas „grēkā pie Atzīšanas koka”. Dvēseles sašķeļas vairums daļās, un ļaunums attīstās līdz šīs pasaules līmenim, līdz viszemākai pakāpei. (vairāk…)

Egoisms – mūsu vadītājs

Jautājums: kādu lomu egoisms spēlēs pārejas posmā uz jaunu formāciju, ņemot vērā to, ka tas ir pilnīgi attīstījies?

Atbilde: Egoisms mums palīdzēs, demonstrējot, kur un kādā veidā pievienot tam pretējo, labestības spēku, lai tie savstarpēji līdzsvaroti attīstītos.

Egoisms ir mūsu vadītājs, kurš parāda, kas jādara. Egoistiskās vēlmes vienalga noteiks cilvēka darbību, mēs nekādā gadījumā šeit neko nenovācam, neatmetam to, ko esam radījuši. Mēs tikai pievienojam pozitīvo sastāvdaļu visam, kas patlaban pakāpeniski mirst un to atdzīvinām. (vairāk…)

Zinātne, kas sagaidījusi savu laiku

Kabalas zinātne atrodas savrup no visām zinātnēm un visiem cilvēciskās darbības veidiem šajā pasaulē. Šī zinātne slēpta no cilvēkiem un vienkārša pirmavotu studēšana mums nelīdzēs to apgūt. Kabalu nesaprast vienatnē, šeit nepieciešama personiska vadība, kas ļaus to apgūt pa īstam un sasniegt to, par ko sacīts kabalas grāmatās.

Kabala nav vienkārši zinātne, tā ir Visuma gudrība. Taču to izzināt iespējams tikai ar īpaša spēka palīdzību, kurš atnāk pie cilvēka un viņu maina, piepildot ar saprāta un jūtu „gaismu”, apgaismojot prātu un sirdi. Tikai tad cilvēks apgūst kabalas zinātni, kļūst par kabalistu. (vairāk…)