Jautājums, kas satrauc daudzus: vai pastāv dzīve pēc nāves un vai mēs to patiešām varam dēvēt par dzīvi? Es gribētu uzdot jautājumu savādāk: vai tieši šo realitāti, kurā tagad atrodamies var dēvēt par dzīvi? Rakstīts, ka to nedēvē par dzīvi.

Kā mēs zinām, ka dzīvojam? Mēs esam kaut kādā sapnī un sapņojam, ka dzīvojam, rosāmies, braucam, lidojam, proti, darām daudzas lietas. Patiesībā tā dēvētā „dzīve” ir tikai olbaltumvielu matērijas pastāvēšanas forma. Viss ir atkarīgs no tā, kas tiek uzskatīts par dzīvi.

Mūsu eksistence ir ļoti ierobežota un primitīva. Mēs pastāvīgi ciešam no ierobežojumiem un pārmaiņām, esam neapmierināti ar šādu dzīvi, kas mums nesniedz prieku. Vai tā ir dzīve, vai nē? Iekams mēs nezinām, kas ir īstā dzīve, mēs nevaram atbildēt uz šo jautājumu.

Un ko dēvē par nāvi? Tikai, kad es pārtraucu elpot vai kad bioloģiskie procesi manā ķermenī apstājas? Neizskatās, ka dzīve aprobežotos tikai ar to.

Mūsdienu zinātne atklāj citas dzīvības formas citās Visuma daļās. Iznāk, ka arī tā ir dzīvība. Un, ja mēs nolaižamies tālu okeāna dzīlēs, desmitiem kilometru dziļumā, mēs arī tur atrodam dzīvību. Uz Mēness ir atrastas dažas neparastas dzīvības formas.

Tāpēc tas ir liels jautājums: kas ir dzīvība un kas ir nāve. Ja mēs runājam tikai par olbaltumvielu formu, kas ir mūsu ķermeņa pamatā, tad tur mēs esam ierobežoti ar to, ka dzīvība ir olbaltumvielu matērijas pastāvēšanas forma. Iznāk, ja nav olbaltumvielas, nav arī dzīvības. Šādā veidā mēs sevi ļoti ierobežojam.

Kabalas zinātne definē dzīvību, nevis kā olbaltumvielu matērijas eksistences formu, bet gan kā cilvēka eksistenci atdeves īpašībā. Tas nozīmē, ka viņš iziet no egoisma un eksistē ārpus sevis.

Un nāve ir atraušanās no savas eksistences velmē gūt baudu, tas ir, egoismā. Kad egoists pārstāj saņemt savu egoistisko piepildījumu, tas viņam nozīmē nāvi.

Taču garīgajās pasaulēs, visos līmeņos darbojas nevis saņemšanas spēks, kā mūsu pasaulē, bet gan atdeves spēks. Atdeves spēka sasniegšana tiek dēvēta par garīgo dzīvi, bet saņemšanas spēka sasniegšanu dēvē par materiālo dzīvi.

Mēs dzīvojam ar saņemšanas spēku, ar kuru esam dzimuši. Tomēr mums ir iespēja pāriet no saņemšanas spēka uz atdeves spēku. Tāpēc mums ir dota kabalas zinātne, kas izskaidro, kā iegūt otro spēku – atdeves spēku, un tajā dzīvot. Tad mēs spēsim izprast dvēseļu pārdzimšanas riņķojumus, jo spēsim izmainīt sevi, ar atdeves spēka palīdzību pārejot no viena stāvokļa citā un tādējādi pietuvoties augstākajai, īstenai realitātei.

No TV raidījuma „Pasaule”, 01.09.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis | Add Comment →