Sašķeltība kā iespēja laboties

Sašķeltība sniedz iespēju laboties. Ja nav sašķeltības, tad nav ko labot, taču bez labošanas, mums nav nekādas iespējas sajust radījumu, kurš tiek izzināts, kā gaismas priekšrocība no tumsas.

Un tāpēc, ja nebūtu atšķirība starp vēlmi saņemt un vēlmi atdot, starp gaismu un tumsu mūsu sajūtās, mēs nesaprastu radījumu un nejustu, kur atrodamies.

Un, ja nebūtu sajūtas, mums neattīstītos intelekts, spēja domāt, apzināties. Mēs paliktu niecīgās, primitīvās, ierobežotās vēlmēm. Tāpēc, ka visa cilvēcisko jūtu bagātība un sapratne izriet tieši no pretstatiem, kas ielikti mūsu divu pretēju sākotņu apziņā: atdeves spēkā, kas nāk no Radītāja dabas un saņemšanas spēkā, kā Radītāja pretējās puses atspoguļojums.

Kad šie divi spēki mūsos darbojas – viens pret otru, tad starp tiem abiem mēs gūstam reālu uztveri, redzējumu, sajūtu. Nav iespējams uztvert radījumu tikai vienā vai otrā īpašībā, bet tikai divu pretējību kontrastā, ko dēvē par radījuma „620” reizes lielāku jaudas un bagātības izzināšanu.

Tāpēc sašķeltībai, kas notika radījuma sākumā un „Laba un Ļauna Atzīšanas koka” grēkākrišanai, bija jānotiek. Tāpēc, ka bez tā nenotiktu svētuma un nešķīstības (klipa) sajaukšanās, un starp tiem nebūtu kontrasta, jo tieši šo divu pretpolu kontrastā mēs uztveram pasauli.

Par cilvēku tiek uzskatīts nevis bioloģiskais ķermenis no miesas un asinīm, nevis mūsu sākotnējais stāvoklis, bet gan viedums, kas uzkrāts izprašanas procesā starp labo un ļauno, gaismu un tumsu, nešķīstību un svētumu. No iegūtajām dzirkstīm mēs veidojam mūsu vēlmes un pareizu piepildījumu tilpnei, kuru dēvē par „dvēseli”. Pateicoties šiem izskaidrojumiem dvēsele aug, paplašinās un piepildās ar Radītāja sajūtu un izzināšanu, saliedējoties ar Viņu.

Tāpēc nepieciešams saprast, ka radījumā nenotiek nekas slikts, bet tikai Radītāja radītā izzināšana. Radītājs vēlas mūs apmācīt, tikai Viņa mācība nelīdzinās skolās ierastajai, bet tā mūs ved uz pretēju īpašību sadursmi mūsos, lai no dubultā stāvokļa, meklēšanas un pretrunām mēs izzinātu visu radījumu dziļumā un plašumā, tādējādi veidojot sevi.

Viss veidošanas process izriet no kritumiem un pacēlumiem, sašķeltības, mūsu egoisma sadursmes ar tam pretēju atdeves vēlmi. Cenšoties savienot sašķelto vēlmju lauskas, mēs no tām apgūstam radījuma un tā dabas dziļumu, izzinot Radītāju.

No nodarbības par tēmu „Sašķeltība kā iespēja laboties”, 12.07.2021.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed