Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi ir noslēpumaina tēma, par kuru ir ļoti daudz dažādu viedokļu. Ir reliģijas, kuras tic, ka cilvēks dažādos veidos dzīvo daudzas dzīves. Vai patiešām eksistē tāda parādība kā dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi?

Jā eksistē, kā tas rakstīts kabalas grāmatās: ARI grāmatā „Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi” un Grāmatā „Zoar”. Taču tas ir pavisam kas cits, nekā to iztēlojas parasti cilvēki, kuri domā, ka dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi ir, kad mana dvēsele iemiesojās citā ķermenī, kurš dzīvoja pirms simts gadiem. Patiesībā dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi vispār neattiecas uz ķermeņiem.

Pārdzimšanas riņķojumus iziet viss, jebkura vēlme. Un visas vēlmes savienojas vienā sistēmā, kuru dēvē par Ādamu un kura sevī iekļauj visus līmeņus: nedzīvo, augu, dzīvniecisko un cilvēcisko. Un katra vēlme veic pārdzimšanas riņķojumu, tas ir, pakāpeniski attīstās un tādējādi ietekmē visas pārējās vēlmes, savienojoties desmitos, simtos, tūkstošos utt. To tad arī dēvē par dvēseļu pārdzimšanas riņķojumiem.

Taču tas nenozīmē, ka iepriekšējā dzīvē cilvēks varēja būt kaķis vai puķe, vai akmens. Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi neattiecas uz ārējā, bioloģiskā, no miesas un asinīm, apvalka maiņu.

Dvēsele ir dievišķā daļa, kas dota no augšienes, atdeves un mīlestības spēks, kas eksistē cilvēkā. Taču, ja cilvēkā šāda spēka nav, tas nozīmē, ka pagaidām nav dvēseles. Visas materiālās pasaules sistēmas, kur mēs šodien dzīvojam, sajūtot sevi fiziskā ķermenī, neattiecas uz dvēseļu pārdzimšanas riņķojumiem.

Tomēr tas ir labi, ka dvēseļu pārdzimšanas riņķojumu tēma ir pārklāta ar noslēpumainu plīvuru. Tas cilvēku apstādina, liekot viņam būt nopietnākam attiecībā uz citiem. Tāpēc, ka viņš uztraucas par nākamo dzīvi šajā pasaulē un nākamajā pasaulē, un tāpēc attiecas labāk pret apkārtējiem. Un patiesībā veikt labus darbus attiecībā pret citiem, attiecībā pret visiem un būt labam cilvēkam ir zaudējumu izslēdzošs variants.

Taču visi stāsti par to, kas cilvēks bija iepriekšējā dzīvē – ir absolūts māns. Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi neattiecas uz mūsu dzīvi, bet gan uz dvēseles dzīvi, kuras nav parastam cilvēkam. Viņam ir ļoti spēcīgi jāpapūlas, lai sasniegtu dvēseļu pārdzimšanas riņķojumu stāvokli un ieraudzītu, kā iespējams pilnveidot savu vēlmi ar ekrāna, atstarotās gaismas, triecien savienojuma palīdzību, un sākt pacelties no līmeņa līmenī.

To tad arī dēvē par dvēseļu (nešama), visaugstāko gaismu pārdzimšanas riņķojumu, tāpēc ka gaismas Haja un Jehida neietilpst garīgajā tilpnē, līdz pat labošanās beigām.

Lai sasniegtu dvēseļu pārdzimšanas riņķošanu, vispirms nepieciešams sevī attīstīt dvēseli – vēlmi dot. Vēlme dot dēļ atdeves tiek dēvēta par dvēseli. Šī gatavība visus apdāvināt, darīt visiem labu arvien vairāk iznāk no sava egoisma. Un tad es atklāšu, ka šajā procesā ir pārdzimšanas riņķojumi, tāpēc ka es ik reiz atjauninu savu egoistisko vēlmi, varu to izlabot un veikt vēl vairāk atdeves, mīlestības, vienotības darbības.

Šādi caur pārdzimšanas riņķojumiem es nonāku līdz mīlestībai pret visu pasauli, visās savās vēlmēs iegūstu visaptverošas mīlestības īpašību. Un to dēvē par labošanās beigām. Visa vēlme gūt baudu, kura man bija – sašķelta un egoistiska, tagad ir izlabota, un es redzu, saprotu un jūtu visu realitāti. Sanāk, ka visa pasaule patiešām pieder man!

No raidījuma „Skats no iekšienes”, 24.05.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis | Add Comment →