Mums ir jāsavieno visas radījuma pretējās puses un jāsaista sevi ar Radītāju. Un vispirms mums nāksies atklāt šos pretstatus visā radījumā un pārliecināties nespējā tos savienot kopā.

Tikai tāpēc, ka mēs atrodamies šajā materiāli iluzorā pasaulē, mēs spējam iztēloties, ka divas radījuma daļas spēj savienoties. Taču pakāpeniski šis māns atklāsies.

Tieši tas mūsdienās arī notiek, kad mēs atklājam, ka nespējam viens ar otru sadzīvot, nespējam satuvināties un draudzēties. Mēs viens otru ciešam tikai aiz nepieciešamības, zemapziņā veicot egoistisku aprēķinu, ka dzīvot mierā ir izdevīgāk. Citādi vienkārši neizdzīvosim. Taču tas nenozīmē, ka mēs viens otru papildinām un izmantojam savu pretstatu lietderīgi.

Mūs vēl sagaida liels darbs, lai noskaidrotu, ka jebkura radījuma detaļa, kuru spējam izšķirt, mums atklājas tikai, pateicoties tam, ka eksistē tai pretēja īpašība. Un tā dienu no dienas mēs sajutīsim, ka dzīvojam arvien izpostītākā pasaulē.

Un, lai gan mēs jau esam pieraduši pie šādas eksistences, taču ir jāatzīst, ka visa mūsu realitāte ir absolūti egoistiska, kur neviens viens otru neatbalsta un nevēlas, lai otrs eksistētu tā, kā viņš vēlas.

Šādi mēs atklājam absolūtu atsvešinātību, no kuras mēs sāksim sevi celt: atklāsim sašķelto vēlmju nepieciešamību un labumu, un vēlēsimies tās satuvināt un pareizi savienot.

Tikai ar pareizu savietošanu mēs atgriežam radījumu pareizā, labvēlīgā saiknē. Un tad cilvēki pārstās arvien vairāk atdalīties, un galaktikas pārstās viena no otras attālināties tāpēc, ka, pateicoties pareizai saiknei, katrs citos atradīs savu vietu. Šādā veidā tiek sasniegta radījuma labošana.

No nodarbības „Nav neviena cita, izņemot Viņu”, 20.05.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Krīze un globalizācija | Add Comment →