Vai kabalistam ir nāves bailes?

Jautājums: Kā pareizi attiekties pret nāvi?

Atbilde: Es domāju, ka vislabāk par nāvi nedomāt, bet uzskatīt, ka mēs eksistējam bezgalīgi, mūžīgi. Un nepieciešams izdarīt tā, lai šī mūžība un bezgalība tiktu sasniegta, kaut vai daļēji, vēl šīs dzīves laikā, mūsu materiālajā stāvoklī.

Mēs taču eksistējam tādēļ, lai savas dzīves laikā atklātu atdevi, mīlestību kā līdzekli mūžības, pilnības un Radītāja – augstākā spēka, kurš visu to pārvalda, izzināšanai. Šādai jābūt mūsu virzībai uz priekšu.

Taču domāt par dzīvniecisko dzīvi un nāvi… Nepieciešams pārbaudīt sevi, vai patiešām tas tevi uztrauc. Ja uztrauc, tas nozīmē, ka tu vēl nopietni netiecies pēc garīgām īpašībām.

Kad tu nodarbojies ar garīgo, tev ir absolūti vienaldzīgs viss, kas notiek ar tavu ķermeni: viņš ir dzīvs vai nē. Tu atrodies vai arī vēlies būt atdeves un mīlestības stāvoklī.

Jautājums: Tomēr kabalists gluži tāpat nodarbojas ar savu olbaltumvielu ķermeni? Tieši caur to viņš kontaktējas ar citiem cilvēkiem, kuri vēl neatrodas garīgajā. Ja viņam nebūtu šī ķermeņa, viņš nevarētu kontaktēties ar studentiem.

Atbilde: Jā, viņš rūpējas par ķermeni, bet tikai minimālā mērā, ko dēvē par nosacījumu „nepieciešams un pietiekams”.

Jautājums: Kabalists nedomā par to, kas būs ar viņa studentiem, ar ģimeni pēc viņa nāves?

Atbilde: Ģimene ir parastās pasaulīgās rūpes. Taču studenti – pavisam kas cits. Kabalistam studenti jāsagatavo, lai viņi paliktu ar labu zināšanu, metodikas uzkrājumu. No viņiem jāorganizē „laboratorija”, lai viņi spētu izpētīt sevi un virzīties uz priekšu.

Jautājums: Tas ir, kabalistam ir nāves bailes, tomēr tās nav egoistiskas bailes?

Atbilde: Tās nav nāves bailes, bet vēlēšanās pēc sevis atstāt pasauli, maksimāli tiecošos uz radības mērķi un nekā savādāk.

Un ko tu vēl vari atstāt? Vairāk neko. Mēs pietuvojamies stāvoklim, kad cilvēks sāks saprast, ka kaut ko atstāt pēc sevis var tikai labo darbu veidā. Šie labie darbi tiek ierakstīti viņa kontā, un ir nopietns viņa dzīves ieguvums.

Jautājums: Cik es saprotu, labie darbi ir aizvest citus cilvēkus līdz Radītāja atklāsmei? Nekādu citu labumu attiecībā pret otru cilvēku tu nevari izdarīt?

Atbilde: Absolūti neko! Tikai pietuvināt citus Radītājam.

Turpinājums sekos…

No TV programmas „Kabalas pamati”, 14.01.2019.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs | Add Comment →