Mūsdienās atklājas īstenības momenti: visa pasaule līdzinās bērnudārzam bez audzinātājas. Tā nezina, kurp doties un apjukumā raugās uz to, kā izzūd ierastie orientieri.

Tas ir lielisks stāvoklis. Mēs jau sen par to runājām, kaut gan uzskatījām, ka tas iestāsies ātrāk. Tagad nepieciešams novērst nemierus un nekārtības, kas var kļūt par haosa sekām.

Mums draud ļoti sāpīga krīze un pasaules karš. Mēs noslīdam līdz tam saskaņā ar universa likumiem. Šodien tie, kuri „valda” pār pasauli, zaudējuši bijušo spēku un tāpēc aizdomājas: „Vai nepāriet pie kara karadarbībām, lai visu sāktu no baltas lapas”.

Bez šaubām, ir iespēja izlabot situāciju, apturēt karu, „pasaldināt” ceļu un panākumi šeit ir atkarīgi no mums. Kā raksta Bāls Sulams, ja mēs neapturēsim šo lejupslīdēšanu, cilvēce virzīsies pretim pasaules atomkaram. Šāda ir dabiskā notikumu gaita, kuru virza egoisms, ja tajā neielikt gaismu.

Turklāt Bāls Sulams min Ceturto pasaules karu. Tas nozīmē, ka paliks tie, kuri spēs to uzsākt pēc Trešā pasaules kara. Vai kas tāds ir iespējams? Pilnīgi. Un pat ļoti drīz.

Ko darīt? Turpināt izplatīšanu un nostiprināt vienotību. Mums nepieciešami divi lieli spēki: ārējais un iekšējais. Izņemot mūs, pasaulē nav cita spēka, kas spētu mainīt balansu.

Padomājiet par to labi. Mums nepieciešams pēc iespējas vairāk skolotāju, pēc iespējas vairāk audzinātāju, pēc iespējas vairāk lektoru – un mēs visiem spēkiem gatavojam viņus iziešanai masās.

Situācija patiešām kritiska. Mūsdienu krīzes izpausmes – tikai aizberga virsotne, pavisam maza salīdzinājumā sr to, ko no mums slēpj. Elites tērē milzīgus spēkus un finanses, lai slēptu patieso lietu būtību pasaulē. Tikai tāpēc, ka nav citas izejas, viņi pa pilienam atbrīvo informāciju ar masu informācijas līdzekļu starpniecību.

Bez tam ekonomiskajām kataklizmām pievienojas ekoloģiskās: mēs atrodamies smagu katastrofu priekšā, salīdzinājumā ar kurām mūsdienu – tīrais nieks. Mūs gaida ūdens un pārtikas deficīts, mūsu eksistence uz Zemes atrodas briesmās. Tas nenozīmē, ka jāpaliek bez „tauku slāņa”, jāsamazina uzturs, jāpārceļas ar visu ģimeni uz dzīvi vienā istabā – nē, situācija ir daudzkārt sliktāka.

Jautājums: Tas nozīmē, ka visu savu dzīvi visi savi spēki man jāvirza uz apvienošanos un izplatīšanu?

Atbilde: Jā. Turklāt visā pārējā aprobežoties ar nepieciešamo – ar to, no kā tu arī būtu priecīgs atbrīvoties, taču nevari, jo tas nepieciešams ķermenim.

No nodarbības pēc „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 10.07.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija | Add Comment →