Monthly Archives: jūnijs 2012

Kā mēs varam palīdzēt gaismai

No Rabaša nodarbības: Bez degvielas nav iespējams strādāt. Cilvēkam ir jāsaņem kaut mazumiņš, viņš nespēj strādāt bez mērķa. Tādēļ mūsu mērķis ir sajust, kā labā mēs strādājam.

Bieži jautā, kā pārbaudīt, cik tuvu esi pietuvinājies garīgajam? To nosaka tieši tas, kā labā es strādāju. Esmu pietuvojies mērķim, ja sāku rīkoties nevis tā, it kā stāvētu Radītājam pretim, bet līdzās Viņam, Viņa pusē un cenšos palīdzēt Viņam, strādāt kopsolī ar Viņa programmu.

Es domāju par to, kādā veidā dot gaismai iespēju spēcīgāk iedarboties uz mani, kā palīdzēt gaismai pēc iespējas dziļāk ienākt visās manās vēlmēs, tās savienot. Gaismas iedarbībā, arvien vairāk pievienojoties Viņam, es sajūtu sevi kā Radītāja vergs.

Pēc šīs pazīmes var sajust, kā cilvēks mainās. Tā vietā, lai domātu: „Es,es,es…”, viņš tagad rūpējas par to, kā palīdzēt gaismai ieplūst vēlmēs un izlabot pasauli.

No sagatavošanās nodarbībai, 22.04.2012.

Avots krievu valodā

Visas dzīves formula

Kabalisti savas grāmatas rakstīja divām auditorijām:

● „pirmtēvu pakāpei” – tādiem kā viņi, cilvēkiem, kuriem piemīt izpratne, kurus šie teksti bagātinās un pievienos, lai viņi veiktu labošanos kopējā sistēmā, gatavojot augsni mūsu pacēlumam;

● mūsu „dēlu pakāpei”, lai dotu mums pavediena galu, ar kura palīdzību mēs spēsim pievilkt gaismu, kas atgriež pie Avota.

Mēs atrodamies tajā pašā sistēmā, taču nevaram pēc savas iniciatīvas izsaukt tās iedarbību. Līdz brīdim, kad tā uz mums iedarbosies pati, mēs mērojam ciešanu ceļu. Turpretim, ja mēs atmodinām gaismas, tad paātrinām laiku un sākam virzīties uz priekšu paaugstinātā tempā, atvieglojot ceļu. (vairāk…)

Kāpēc FRS nespēj novērst krahu?

Viedoklis (G. Sammers, finanšu analītiķis):

Mēs nepārdzīvojām REĀLU krahu, kādu es biju gaidījis, tāpēc ka iejaucās Federālās Rezerves. Un kāpēc šoreiz visam jābūt savādāk?

Daži jauni nosacījumi:

1. Krīze, kas tuvojas no Eiropas, izvērsīsies daudz plašākā mērogā.

2. Federālās Rezerves uz šo brīdi ir toksiskas un nevar iesaistīties agresīvā kredītpolitikā.

3. Federālo Rezervju līdzekļi ir iztērēti, un FRS var tikai paziņot par milzīgu naudas programmu, kas izsauks krīzi pati par sevi. (vairāk…)

Attālinies no ļaunuma

Ja mēs sevi pieradinām pie krāpšanas un meliem, tad jau vairs neiztiekam, lai nekrāptu citus, pat sevi, pat atrodoties ar sevi vienatnē – un vairs jau nespējam noteikt, kur ir taisnība, bet kur – meli.

Kaut arī mums šķiet, ka krāpjam biedru, patiesībā mēs krāpjam dabu, jo pastāvīgi tajā atrodamies, tās sfērā un mums ir darīšana tikai ar tās spēkiem. Mēs tikai to piemirstam un neapzināmies. Taču dabas spēku sistēma reaģē uz mūsu krāpšanu, un tāpēc mēs saņemam atpakaļ vērstas negatīvas reakcijas.

Daba speciāli radījusi mūsos ilūziju par savas vadības pilnīgo trūkumu, lai mēs justos kā eksistējoši atsevišķi no tās, pretējā gadījumā mēs pilnībā tai pakļautos un nespētu kļūt patstāvīgi. Taču īstenībā tā vienmēr un it visā mūs vada.

Tādējādi, krāpjot biedru, mēs it kā krāpjam dabas vadības sistēmu, bet sarūgtinot biedru, sarūgtinām dabu. Un otrādi, ja cilvēks pieradinās runāt patiesību, tas nes viņam labumu attiecībā uz sistēmu, kura viņu vada, un viņš pakāpeniski sāks to sajust, nonāks ar to divpusējās piepūlēs un darbībās, līdz pat pilnīgai apzinātai saplūsmei.

(pēc Bāla Sulama raksta, grāmata „Šamati”, 67. raksts „Attālinies no ļaunuma”, fragments)

Avots krievu valodā

Burts un gars

Jautājums: Bāls Sulams „TES priekšvārdā” (155. p.) raksta, ka pat nesaprotot kabalistiskos tekstus, ar to palīdzību mēs pievelkam sev labojošo spēku – „apkārtējo gaismu”. Kāpēc tādā gadījumā ir cilvēki, kuri zina šos tekstus gandrīz vai no galvas, tomēr nenonāk pie izpratnes?

Atbilde: Viņi nepievelk labojošo spēku. Apkartējai gaismai ir jākļūst par iekšējo, kad iegūsi ekrānu, tas ir, nolūku atdeves dēļ. Taču vai tu tiecies uz to? Vai tiecies uz labošanos? Vai vēlies atklāt ļauno sākotni? Vai esi gatavs to izturēt, neskatoties uz diskomfortu? Vai jūti pēc tā nepieciešamību? Vai ieguldi visus savus spēkus grupā, lai atrastos biedru ietekmē? Tikai tad viņi pacels tevi no tavām vēlmēm, „izraus” no šī purva.

Ja kādu ienīsti, tev ir jāstrādā ar sevi, lai viņu mīlētu. Viņš rīkojās ar tevi netaisnīgi, bet pacelies virs tā un lai gan naida sajūta paliek, tu strādā tikai mīlestības vārdā, vēloties dot viņam vairāk, it kā dotu savam mazulim. (vairāk…)

Daudzi ceļi ved pie Radītāja

Cilvēks sajūt viņā mostošās vēlmes un tikai izejot no tām, uztver realitāti, to jūt un dzīvo tajā. Pasaules sajūta ir atkarīga no informācijas datiem (rešimot), kas cilvēkā atklājas un tādējādi cilvēki viens otru nesaprot. Katrs taču redz, jūt, uztver un atšifrē notiekošo saskaņā ar personīgajām vajadzībām.

Bez tam nav divu identisku mirkļu, jo mūsos pastāvīgi rodas jaunas vēlmes un saskaņā ar tām arī domas. Tas ir, realitātes uztvere pastāvīgi mainās – cilvēks nekad nepaliek iepriekšējais. No tā ir jāsaprot, ka mums nav nekādas iespējas spriest ne par sevi savos personīgajos stāvokļos, ne jo vairāk par kādu citu.

Katrs cilvēks tiek vadīts ar to vēlmes dīgli, kurš šajā mirklī viņā mostas. Vienīgais risinājums – iemācīties, kā pāri visām šīm vēlmēm tiekties uz kopību, savienošanos. Ja mēs visi savstarpēji iekļaujamies viens otrā, tad spēsim sasniegt „kopsaucēju”, ko dēvē par grupas centru, vienotību, savienošanās punktu, Malhut, visu dvēseļu, kuras tiecas pie Radītāja (Knesset Israēls), sakopojumu. (vairāk…)

Grupas centrs – labošanās vieta

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 141. p.: „Labi, ja jūs Mani atstātu, tāpēc ka visas jūsu pūles veltīgas un neauglīgas, turklāt Es atrodos tikai Torā. Tāpēc sargājiet Toru un tur Mani meklējiet – un gaisma, kas tajā slēpjas, atgriezīs jūs pie Avota, un Mani atradīsiet”.

Pastāv saistošais posms starp tevi un Radītāju, gaismu – tavu baudījumu sabojātā vēlme. Ja tu to izlabosi, tad tajā pašā „materiālā” sajutīsi rezultātu ar nosaukumu „gaisma” vai „Radītājs” (Bore), tas nozīmē: „atnāc un ieraugi” (bo–re). Radītājs atklājas tavā izlabotajā vēlmē atbilstoši tam, kā tā labojas.

Kopumā metodika, pēc kuras tu pakāpeniski izlabo savu vēlmi, lai sajustu, saprastu, atklātu Radītāju, dēvēta par „Toru”. Ar tās palīdzību tu atmodini īpašu spēku – atdeves spēku, kurš atrodas ārpus tevis un šis spēks izlabo tavu vēlmi. Atbilstoši tavam lūgumam, šis spēks maina vēlmi, ietērpjas tajā – un tu sajūti gaismu, Radītāju, savu augstāko stāvokli. (vairāk…)

Un tumsa atausīs kā gaisma

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 138. p.: Nav izmērāms attālums starp Toras ietērpiem šajā pasaulē un ietērpiem Acilut pasaulē…

„Toras ietērpi” – ainas, kuras cilvēks iztēlojas. Pariesībā nav nekādu ietērpu, bet ir gaisma un tilpne, kas pauž savu realitāti uz gaismas fona atbilstoši līdzībai ar to. Gaisma – absolūta atdeve un tilpnes sajūtas atkarīgas no tā, cik lielā mērā tilpne atbilst gaismai.

Lūk, ko nozīmē „Toras ietērpi” – pārklāji, kas apslēpj gaismu no tilpnes, no cilvēka. Un, protams, mūsu pasaules līmenī, kur cilvēks ir maksimāli sabojāts, šie aizklājošie ekrāni pārvēršas par vēl lielāku apslēptību.

Līdz ar to pašā Torā, tas ir, gaismā, kas slēpjas ietērpa iekšienē, nav nekādas atšķirības starp Acilut pasaules Toru un mūsu pasaules Toru. (vairāk…)

Un viņi gāja kopā

No Rabaša nodarbības: „Tad, kad Israēls aiziet trimdā, Šhina iet kopā ar viņu”. Trimdā cilvēks nesajūt garīguma garšu un iznāk, ka tāpat kā viņš sajūt sevi – tāpat arī uztver augstāko, kurš it kā ir izdarījis samazinājumu.

Taču no otras puses, pastāv „pasaldinājums”, par kuru sacīts: „Es, Radītājs, palieku ar jums visos jūsu grēkos”. Un lai arī cilvēks nav izlabojies, tomēr viņā ietērpjas apkārtējā gaisma un pat ja vēl nav iekšējās tilpnes, viņš pastāvīgi saņem atmodu. Ne jau viņš pats sevi amodina – atmoda atnāk no augšienes, apkārtējās gaismas veidā.

Tad, kad atmoda nāks no paša cilvēka, pateicoties viņa lūgšanai (MA”N), tā tiks dēvēta par iekšējo gaismu. Pirmajā gadījumā, atmoda ir atkarīga no augstākā. Turpretī otrajā – tu pats esi savas atmodas saimnieks un nevēlies atgriezties trimdā, tādējādi laiks neiet zudumā. (vairāk…)

Izzinot Radītāja profesiju

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. nodarbība

Kabalas zinātnes dižums ir tajā aspektā, ka tā mums sniedz metodiku, kas ļauj izsaukt garīgo enerģiju, kura izlabo mūsu dabu un brīnumainā veidā mūs apvieno. Ne par ko nav jārūpējas, tikai pamazām jācenšas nodibināt sakarus grupā, uzturēt mazumiņu vienotības un galvojumu savstarpējās darbībās. Tas ir pietiekami, lai izsauktu gaismu, kas atgriež pie Avota.

No vienas puses, mums paveras milzīgs ceļš, draudošas un smagas pārmaiņas, kas prasa kolosālu cilvēcisko spēku piepūli. Taču no otras puses, neviena darbība mums nav jāīsteno pašiem, ir tikai jāizsauc gaisma, kas arī izpildīs darbu.

Daudzi cilvēki pūlas paši sevi izlabot un uzskata, ka tas ir iespējams. Taču tas nekad nenotiks – izmisuši, viņi atstās novārtā nodarbības un šķirsies no grupas. Jo viņu pūles nav vērstas uz gaismu, viņi visu vēlas darīt paši, tā vietā, lai lūgtu, kā to dara mazulis, sēžot mātes klēpī. (vairāk…)