Laiks izklīdināt maldus par kabalu

Pastāv lieli maldi par to, kas ir kabalas zinātne. Cilvēki domā: „Kālab mācīties kabalu: vai tad mums ir interesanti zināt, cik eņģeļu debesīs un kā viņus sauc? Vai tad ir svarīgi, kā saucas pasaules, parcufim, sefirot? Kamdēļ sēdēt un mācīties tādas nepraktiskas lietas, kas neattiecas uz reālo dzīvi?”

Mēs atveram grāmatu un lasām: „Pirms tika radīti visi radījumi, bija tikai augstākā bezgalīgā gaisma, kas piepildīja visu Universu…” Kur tas viss atrodas? Tas ir tik tālu no mums, ne mūsu pasaulē un Visumā, ne šajā kosmiskajā telpā, kurā eksistējam mēs visi un mūsu Zemeslode, Saule un visas zvaigznes. Tas viss ir pilnīgi abstrakts un atrauts no mūsu pasaules. Lasīt vairāk

Īstenība – augstāka par visu

Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāko. [Tora, „Levīti”, „Kedošim”, 19:11]

Nezodz nozīmē neuzņemies to, ko tu nevari izlabot, tas pieder citam, nevis tev. Runa iet par cilvēka iespēju robežu apzināšanos strādāt atdeves virzienā.

Tev nav jāpārvelk pie sevis savu neizlaboto vēlmju daļas, tāpēc ka vēlāk nespēsi ar tām strādāt atdeves labā. Tādēļ tev nav tiesību pārkāpt robežu („tava lauka malu”), kas atdala pirmās desmit sefirot no desmitās daļas un tev jānosaka šī daļa kā „nav mans”. Un nav svarīgi, ka tās ir tavas vēlmes. Ja tu nevari tās izlabot, tās nevar būt tavas. Lasīt vairāk

Atkal viss no jauna, tikai jaunā dimensijā

Jautājums: Ko nozīmē, katru dienu un katru mirkli sākt visu no jauna?

Atbilde: Mēs nekad nesākam no tā stāvokļa, kuru jau izgājām. Ar katru reizi parādās jauna tēma, jaunas sajūtas. Tomēr katru reizi mēs sākam no jauna, pat tik krasi, ka aizmirstam, kas bija iepriekš, it kā nekas nebūtu bijis.

Tas ir tāds stāvoklis, kad neko neatceries, atrodoties it kā miglā, apjukumā, nesaprotamā un neierastā situācijā. Tu jūties pazudis, apmaldījies un nepazīsti to, kas notiek visapkārt. Viss šķiet savāds un neierasts. Lasīt vairāk

„Cilvēka sirds ir ļauna kopš jaunības”

Jautājums: Sava ceļojuma beigās, piedzīvojot visu, ko tik var dzīvē piedzīvot, Zālamans „Ekleziasts” saka: „Bīsties Dieva, glabā viņa baušļus, jo tajā ir viss cilvēks”. Ko tad viņš dzīves beigās saprata?

Atbilde: Cilvēks ir radīts, lai realizētu dabas likumus. Tie jāapgūst un jāpilda. Dabas likums, kā klāsta Tora, ir vienkāršs: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

Ja tu sasniedz šo slieksni, tad sasniedz laimi – vienkārši un viennozīmīgi. Radītājs ir daba, tev saka: „Es radīju ļauno sākotni un iedevu Toru tās labošanai, gaismu, kas atgriež pie Avota”. Mums jāpilda šī vienīgā formula, un tad viss būs kārtībā. Lasīt vairāk

„Slepenā” kabalistu prakse

Jautājums: Kāpēc kabalu dēvē par „slepeno zinātni”? Kāds ir kabalista slēptais darbs?

Atbilde: Kabalista praktiskais darbs ir tajā, ka viņš kā liftā var pacelties un nolaisties pa sava egoisma vai altruisma pakāpieniem.

Viņš var no nulles stāva nolaisties lejā – egoismā, tad pacelties no nulles stāva pirmajā stāvā un sākt pa stāviem pacelties uz augšu, mērojot ceļu pa 125 pakāpieniem.

Šajā laikā cilvēkā notiek dažādas iekšējas izmaiņas. Viņam ir iespēja pacelties no bērna līmeņa uz jaunieša, pieauguša vai veca cilvēka līmeni un tad pēc kārtas nolaisties atpakaļ katrā no šiem līmeņiem, līdz pašam zemākajam. Lasīt vairāk

Vienīgais noziedznieks pasaulē

No raksta „Nav neviena cita izņemot Viņu” (Šamati Nr.1): Un lai kā cilvēks pūlētos sevi pārvarēt, arvien redz, ka atrodas tālu no svētuma, salīdzinot ar citiem strādājošajiem, kuri jūtas pilnībā vienoti ar Radītāju. Turklāt viņam allaž ir sūdzības un pretenzijas, un nespēj attaisnot Radītāja attieksmi pret viņu. Un tas sāpina viņu – kāpēc viņš neatrodas saskaņā ar Radītāju? Līdz nonāk pie sajūtas, ka viņā patiešām nav svētuma.

Es redzu, ka visi mani nodomi un vēlmes ir egoistiski. Es gribu savienoties ar biedriem un atklāt starp viņiem Rādītāju, lai spētu atdot Viņam. Tomēr pēc visām savām pūlēm, atklāju, ka tas pilnībā nav man raksturīgi. Lasīt vairāk

Kas ir kabalists

Jautājums: Kāpēc jūs, kabalisti, uzskatāt kabalu par zinātni, tas ir, mācību, kas pamatojas uz faktiem un pierādījumiem?

Atbilde: Kabalists maina nevis ārējos nosacījumus kā zinātnieki, bet savus iekšējos, īpašības un pēta pasaules sajušanas izmaiņas sevī.

Zinātnieki pēta nedzīvo, augu, dzīvnieku dabas matēriju, bet kabalisti pēta līmeņa „cilvēks” dabu. Ivritā cilvēks nozīmē „Ādams”, no vārda līdzīgs, adame, Radītājam, kā teikts, ka Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības.

Tādēļ, pētot cilvēku, kā to mums piedāvā kabalas zinātne, mēs caur sevi pētām Radītāju un rezultātā, mainām sevi, līdz kļūstam līdzīgi Radītājam.

Tā mēs sasniedzam radīšanas nodomu, tā plānu un galamērķi. Pasaule kļūst saprotama un vadāma…

Avots krievu valodā

Grāmata Zoar – pavadonis garīgajā pasaulē

Grāmata Zoar izklāsta tikai par saiknēm starp visaptverošās sistēmas elementiem. Bezgalības Malhut, kas ietver sevī visu Bezgalības pasauli, pateicoties tiešās gaismas izplatīšanās četrām stadijām, pēc nolaišanās lejup, paredz mums darbu augstākajā sistēmā – pasaulēs, kurās mājo patiesais radījums – dvēsele.

Šī dvēsele ir sašķelta un tai ir jāveic sava augšupeja, mērojot pasauļu pakāpienus, jāsavienojas ar tām un tad pasaules kopā ar dvēseli atgriežas pie vienotās AVAJa, pie četrām gaismas stadijām.

Grāmata Zoar tāpat kā citi kabalistiskie avoti apraksta to, ko cilvēks sasniedz un sasniedz viņš atbilstoši savam garīgajam darbam. Kabalisti raksta tikai to, ko savā ceļā atklāj. Lasīt vairāk

Praktizējošs kabalists

Jautājums: Ko nozīmē būt praktizējošam kabalistam?

Atbilde: Praktizējošs kabalists ir cilvēks, kurš mūsu pasaulē atklāj Radītāju un vēlas šīs zināšanas nodot visai pasaulei. Viņš strādā pie tā, lai mainītu egoismu uz altruismu, naidu uz mīlestību, mūsu savstarpējo nošķirtību uz vienotību. Viņš īsteno mūsu pasaulē Radītāja nodomu, to pēta un realizē. Lasīt vairāk

Kā ciešanu ceļu pārvērst gaismas ceļā

No raksta „Nav neviena cita, izņemot Viņu” („Šamati”, 1. raksts): Cilvēkam sūta domas un prātojumus, kas vērsti pret garīgo darbu. Tas viss tādēļ, lai viņš redzētu, ka viņam ar Radītāju nav vienotības pilnības.

Cilvēks nav spējīgs pārvarēt domas un vēlmes, kas rodas viņa prātā un sirdī. Viens viņš netiks galā bez savas saskarsmes vides, kas viņu atbalstītu. Nepieciešams, lai viņam apkārt būtu daudz tādu pašu kā viņš, kuri atbilstoši viņa stāvoklim, rādītu viņam labu piemēru.

Labvēlīga saskarsmes vide ir biedri, kuri pārdzīvo aptuveni tos pašus stāvokļus, katrs atbilstoši viņa personīgajiem informatīvajiem gēniem. Taču visiem ir viens nodoms, viens mērķis, visi saprot, ko vajag darīt. Un pat tad, ja viņi nesaprot, galvenais, lai viņi censtos rādīt viens otram labu piemēru. Lasīt vairāk