Jautājums: Visās trijās reliģijās Jeruzaleme tiek uzskatīta par svēto pilsētu. Kāpēc pastāv ļoti īpaša attieksme pret šo pilsētu, it kā tā savienotu cilvēku ar augstāko spēku?

Atbilde: „Jeruzaleme” nozīmē „ideālā pilsēta”. Tas ir garīgs jēdziens, kas materiālo pilsētu, tās akmeņus neapvelta ar svētumu.

Cilvēks ir sarežģīta būtne, un viņu ietekmē cilvēciskās ticības spēks, placebo spēks, viņa pārliecība. Tāpēc atbraucot uz Jeruzalemi cilvēki jūt, ka šī ir īpaša vieta.

Taču šo īpašo svēto vietu rada paši cilvēki ar savu attieksmi pret šo pilsētu, taču materiālajā pilsētā nav nekāda svētuma. Visas atšķirības starp ģeogrāfiskajām vietām ir to garīgajās saknēs. Lasīt vairāk

Filed under: Izraēla un pasaules tautas, Kabala un reliģija | Add Comment/Ask Question→

Tora ir metodika, kas palīdz attīrīties no egoisma un sasniegt „ienākšanas Izraēlas zemē” līmeni, tas ir, sasniegt vēlmes, kas līdzinās Radītāja īpašībām un piepildītas ar labestību un mīlestību, kas vērsta no viena uz visiem citiem.

Tas viss realizējas četrdesmit gadus klīstot pa tuksnesi. Neviens nesasniedz augstumu ar izrāvienu.

Kad cilvēks atnāk studēt kabalu, tad sagatavojot sevi ienākšanai garīgajā līmenī, iziet daudz dažādus stāvokļus: pacēlumus, kritumus, kustību uz priekšu, kas viņam liekas kā regresija. Tā ir mūžīga kustība no viena stāvokļa uz nākamo.

Būtībā šajā apstāklī tiek novērota viena un tā pati tendence: visi stāvokļi ir pilnīgi dažādi, tos visus mums sūta augstākais spēks, Radītājs, un mums tie jāvirza uz visiem vienu satuvināšanās punktu ar Viņu. Galvenais ir saikne ar Radītāju, neskatoties uz stāvokļiem, kuros mēs atrodamies.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 21.01.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment/Ask Question→

Jeruzaleme ir garīgs jēdziens, kas nozīmē atdevi tuvākajam. Visas garīgās definīcijas norāda uz dažādām atdeves pakāpēm, iziešanu no sava egoisma, sastapšanos ar citiem, iekļaušanos apkārtējos un viņu pietuvināšanu sev, lai kalpotu viņiem. Atdevi tuvākā labā dēvē par cilvēka garīgo pasauli.

Jeruzaleme ir īpašs atdeves veids. Mēs atdodam pateicoties savai sirdij, savām vēlmēm, kuras kopsummā ir 613. Tas viss kopā veido mūsu jauno vēlmi atdot, kur viens pakāpiens tiek dēvēts par „Jeruzalemi”, kas nozīmē – īpaša attieksme pret citiem un mīlestības augstums. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis: Jūdžins Vīgners: „Tas paliek ievērības cienīgs fakts, lai kādā ceļā nākotnē attīstītos mūsu koncepcijas, paši nopietnākie ārējās pasaules pētījumi noved pie zinātniska secinājuma, ka apziņas uzturēšana ir galīga universāla realitāte”.

Ervīns Šrēdingers: „Apziņa nevar tikt izmērīta dabiskā veidā. Attiecībā uz apziņu tas ir absolūti fundamentāls secinājums. Tā nevar tikt izskaidrota vēl no kāda cita viedokļa”.

„To, ko mēs novērojam materiālu ķermeņu un spēku veidā, irr tikai formas un variācijas telpas struktūrā”.

„Platons bija pirmais, kurš izskatīja mūžīgās pastāvēšanas ideju un – neskatoties uz argumentiem – apgalvoja, ka realitāte ir daudzkārt [reālāka] nekā mūsu faktiskā pieredze…”. Lasīt vairāk

Filed under: Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Vai katram cilvēkam ir sava personīgā dvēsele, jeb visiem ir viena kopīga dvēsele?

Atbilde: Patiesībā pasaulē ir tikai viena dvēsele, visiem kopīga. Visu šo milzīgo dvēseli katrs cilvēks izzina no sava skatpunkta, no savas daļas. Tā ir gatava, lai visi to izzinātu.

Radītājs ir radījis vienu vēlmi – gūt baudu, kā sacīts: „Es radīju ļauno sākotni”. Un mums visiem kopā visu šo ļaunumu ir jāizlabo. Jebkurā gadījumā mēs esam saistīti kopā integrālā saiknē kā viens ķermenis, kā „viens cilvēks ar vienu sirdi”. Tādēļ mēs visu šo vēlmi labojam kopā un sasniedzam stāvokli, kuru dēvē par „vienu dvēseli”.

No radio raidījuma 103FM, 10.05.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Kopīgā dvēsele „Ādams” | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kurš garīgajā hierarhijā var vistuvāk pietuvināties atdeves īpašībai?

Atbilde: Garīgā pasaule ir spēki. Uz tiem balstās viss.

Vistuvāk atdeves īpašībai ir koeni, kuri ir iekšējā kopīgās dvēseles daļa, tad nāk leviti, kuri pulcējas apkārt viņiem, un visbeidzot Izraēlas tauta.

Un aiz Slavas Mākoņa (apkārtējās gaismas) atrodas „erev rav” (lielais salašņu pūlis). Kaut arī viņi riņķo apkārt, meklējot to, ko varētu sev sagrābt, tomēr nespēj ienākt iekšienē, tādēļ ka nepieņem atdeves īpašību – strādāt Radītāja labā atdeves dēļ, citu laimes labā.

Runa ir par kvantitatīvu un kvalitatīvu spēku samēru vienotā sistēmā, ko dēvē par „kopīgo dvēseli”.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 24.12.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Tora | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kāpēc mūsu laikā cilvēki jūt vilšanos reliģijās?

Atbilde: Cilvēks atklāj, ka nekāda reliģija nespēj viņam dot piepildījumu. Tāpēc, ka visas reliģijas radās pateicoties tam, ka Izraēlas tauta nokrita no mīlestības pret tuvāko augstuma nemotivētā naidā, zaudējot jebkādu saikni ar dabas augstāko spēku. Lasīt vairāk

Filed under: Kabala un reliģija | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kā dvēsele vada fizisko ķermeni?

Atbilde: Dvēselei nav nekādas saiknes ar fizisko ķermeni. Ķermenis pastāv pats par sevi. Tikai, ja cilvēks iegūst dvēseli, viņam atklājas augstākās pasaules redzējums.

Viņš sāk sajust ne tikai to realitāti, ko uztver savā egoismā, savā labā un tādēļ redz mūsu mazo, ierobežoto pasauli. Lasīt vairāk

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Vai katram cilvēkam ir sava personīgā dvēsele, un vai tā ir mūžīga?

Atbilde: Dvēsele ir tikai tam cilvēkam, kurš to veido. Veidot dvēseli nozīmē sasniegt mīlestību pret tuvāko.

Tajā mērā, kādā es sasniedzu mīlestību pret tuvāko, es savā vēlmē, izlabotā uz mīlestību pret tuvāko, sajūtu piepildījumu, ko dēvē par augstāko gaismu. Lasīt vairāk

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Izraēla šodien, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment/Ask Question→

Tad Rūbena, Israēla pirmdzimtā dēla, pēcnācēju pēc to ciltīm, pēc tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot, pēc viņu galvām, ikvienu vīru, kas divdesmit gadus vecs vai vecāks, ikvienu, kas var iet karapulkos, – visus saskaitot, kas pieder pie Rūbena cilts, pavisam bija četrdesmit seši tūkstoši pieci simti.

Tos visus saskaitot, kas pieder pie Simeona cilts, pavisam bija piecdesmit deviņi tūkstoši trīs simti. Tos visus saskaitot, kas pieder pie Gada cilts, pavisam bija četrdesmit pieci tūkstoši seši simti piecdesmit. tos visus saskaitot, kas pieder pie Jūdas cilts, pavisam bija septiņdesmit četri tūkstoši seši simti. [Tora, Skaitļi, Bamidbar, 1:20 – 1:27] Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Tora | Add Comment/Ask Question→