Es eksistēju, jo neeksistēju!
Mēs eksistējam Radītājā, kurš mūsos nosaka visas dzīves un eksistences sajūtas. Un pat, ja mēs slavējam vai rājam Radītāju, arī tad to dara Radītājs. Visu vada Radītājs, un ārpus Viņa nav realitātes. Atbilstoši tam kādā mērā es sevi anulēju Radītāja priekšā, es veidoju sevi, izzinu savu būtību. Lasīt vairāk
Laika kategorija nepastāv. Stāvokļu mainīšanās mūsos mums rada laika sajūtu. Ja stāvokļi nemainītos, es laiku nejustu. Laiks ir izmaiņu daudzums, ko mēs pamanām.
Pasaule ir Radītājs, kurš iemiesojas it visā, ko mēs redzam savā acu priekšā: nedzīvo, augus, dzīvniekus, cilvēkus. Īstenībā pasaules nav, taču ir šie četri līmeņi: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais, cilvēciskais, kuri atrodas cilvēkā. Cilvēks redz pats sevi un neko vairāk: savas iekšējās īpašības augstākās gaismas fonā.
Iekams cilvēks nav gatavs saņemt gaismu atdeves dēļ, nevis dēļ savas baudas, līdz tam brīdim augstākā gaisma slēpjas. Citādāk cilvēks izmantotu Radītāju egoistiski un vēl vairāk palielinātu viņu īpašību neatbilstību.
Radītājs sākotnēji radīja pilnīgu radījumu, tāpēc ka augstākajam spēkam nav ierobežojumu laikā, telpā un jebkādu nosacījumu pildīšanā.
Mēs dzīvojam realitātē „Nav neviena cita, izņemot viņu”, jautājums tikai, kādā mērā mēs to apzināmies, jūtam, pildām, virzāmies uz priekšu, lai to atzītu. Var vienkārši teikt, ka „Nav neviena cita, izņemot Viņu” un, ka visu no augšienes ar augstākā spēka palīdzību, dara Radītājs un nomierināties, proti, nepievērst tam īpašu uzmanību.
Jautājums:
Jautājums:
Jautājums:
Jautājums: