Es eksistēju, jo neeksistēju!

Mēs eksistējam Radītājā, kurš mūsos nosaka visas dzīves un eksistences sajūtas. Un pat, ja mēs slavējam vai rājam Radītāju, arī tad to dara Radītājs. Visu vada Radītājs, un ārpus Viņa nav realitātes. Atbilstoši tam kādā mērā es sevi anulēju Radītāja priekšā, es veidoju sevi, izzinu savu būtību. Lasīt vairāk

Laiks ir atkarīgs no mums

Laika kategorija nepastāv. Stāvokļu mainīšanās mūsos mums rada laika sajūtu. Ja stāvokļi nemainītos, es laiku nejustu. Laiks ir izmaiņu daudzums, ko mēs pamanām.

Laiks var stiepties un var steigties – viss ir atkarīgs no cilvēkā notiekošo izmaņu iekšējās sajūtas. Taču tiklīdz izmaiņas nav laiks pazūd. Lasīt vairāk

Starp apslēptību un atklātību

Pasaule ir Radītājs, kurš iemiesojas it visā, ko mēs redzam savā acu priekšā: nedzīvo, augus, dzīvniekus, cilvēkus. Īstenībā pasaules nav, taču ir šie četri līmeņi: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais, cilvēciskais, kuri atrodas cilvēkā. Cilvēks redz pats sevi un neko vairāk: savas iekšējās īpašības augstākās gaismas fonā. Lasīt vairāk

Pieņemu Radītāja spēli

Iekams cilvēks nav gatavs saņemt gaismu atdeves dēļ, nevis dēļ savas baudas, līdz tam brīdim augstākā gaisma slēpjas. Citādāk cilvēks izmantotu Radītāju egoistiski un vēl vairāk palielinātu viņu īpašību neatbilstību.

Tāpēc Radītājs sevi slēpj. Un, ja cilvēks, neskatoties uz šo apslēptību, visiem spēkiem cenšas nodibināt saikni ar Radītāju, tad apslēptība pārvēršas par viņus saistošos ekrānos. Lasīt vairāk

Atklāt ideālu realitāti

Radītājs sākotnēji radīja pilnīgu radījumu, tāpēc ka augstākajam spēkam nav ierobežojumu laikā, telpā un jebkādu nosacījumu pildīšanā.

Taču, tikai attiecībā uz mums eksistē apslēptība, lai mēs izzinātu, atklātu, izpētītu šos nosacījumus, likumus: „Nav neviena cita, izņemot Radītāju, laba un labu daroša”, proti, absolūtas pilnības un kļūtu līdzīgi Viņam. Lasīt vairāk

Dzīve realitātē „Nav neviena cita, izņemot Viņu”

Mēs dzīvojam realitātē „Nav neviena cita, izņemot viņu”, jautājums tikai, kādā mērā mēs to apzināmies, jūtam, pildām, virzāmies uz priekšu, lai to atzītu. Var vienkārši teikt, ka „Nav neviena cita, izņemot Viņu” un, ka visu no augšienes ar augstākā spēka palīdzību, dara Radītājs un nomierināties, proti, nepievērst tam īpašu uzmanību.

Taču ir iespējams jebkurās situācijās, kas atgadās ar cilvēku, grupu, tautu vai visu pasauli – laimīgos un nelaimīgos laikos, pateikties Radītājam par slikto, gluži kā par labo. Lasīt vairāk

Tuksnesis, 5. daļa

Jautājums: Ko personīgi jūs jūtat, kad no trokšņainās pilsētas nonākat tuksnesī?

Atbilde: Var nonākt taigā, kura plešas tūkstošiem kilometrus uz visām pusēm, kur tev visapkārt ir tikai koki vai bezgalīga ieleja. Taču tuksnesis ir visdabiskākā un izteiksmīgākā vieta cilvēkam, kurš meklē atbildi uz jautājumu par dzīves jēgu.

Tāpēc, ka tuksnesī „zeme” (erec), kas nozīmē vēlme (racon), nav apklāta un nomaskēta ar zāli vai kokiem. Tuksnesis ir vienkārša, atklāta egoistiska vēlme, tāda, kāda tā ir un ir acīm redzams, ka no tās nekas nevar izaugt. Lasīt vairāk

Tuksnesis, 4. daļa

Jautājums: Cilvēks, kurš jūt neapmierinātību ar savu dzīvi, mūk uz tuksnesi, sevis meklējumos. Tāpēc, ka tuksnesis ir klusums, mūžības sajūta, kaut kas pirmatnējs, absolūti atšķirīgs no tā dzīves virpuļa, kurā mēs nepārtraukti griežamies.

Kāpēc tieši tuksnesī cilvēki meklē iekšēju piepildījumu?

Atbilde: Es ieteiktu nepieķerties tuksneša ārējam tēlam. Kad Torā tiek minēts tuksnesis, ar to tiek domāts cilvēka iekšējais stāvoklis. Iekšējais tuksnesis ir izžuvušas dzīves vides meklējumi, kas nenes nekādus augļus. Lasīt vairāk

Tuksnesis, 3. daļa

Jautājums: Iekšējais tuksnesis ir raksturīgs katram cilvēkam, vai tas nav visiem?

Atbilde: Ir cilvēki, kuros egoistiskā vēlme ir tik ļoti attīstījusies, ka viņi sāk just neapmierinātību ar savu dzīvi.

Tā ir sajūta, it kā cilvēks atrastos tuksnesī. Un viņš vēlas pārbaudīt, kāpēc šādi notiek? Vai šeit ir kāds mērķis, augstākā programma? Kāpēc viņš jūt tādu sausumu, tukšumu dzīvē, no kuras neaug nekādi augļi? Lasīt vairāk

Tuksnesis, 2. daļa

Jautājums: Kas ir „tuksnesis”, kurš atrodas cilvēkā?

Atbilde: Tuksnesis cilvēkā ir viņa egoistiskā vēlme, kuru uzreiz nav iespējam izlabot. Taču cilvēkam šajā „tuksnesī” ir jānonāk un jācenšas tajā dzīvot, lai no tā nonāktu „zemē, kur tek piens un medus”.

Tāpēc mūsu pirmtēvi sāka no tuksneša: Ābrams aizgāja tuksnesī, nolaidās Ēģiptē, atgriezās Bērševā utt. Īzaks, Jēkabs visa viņu dzīve bija saistīta ar tuksnesi. Mozus aizmūk no Faraona mājas un tuksnesī tiekas ar Itro, šķērso tuksnesi. Lasīt vairāk