Brīvības punkts – dvēseles sākums

Jautājums: Kur atrodas punkts, no kura sākas mana brīvā izvēle? Kas jāietver šim punktam? Kā es redzu caur to pasauli? Kā es dalu visas lietas svarīgajās un nesvarīgajās, dārgās un nenozīmīgajās, kā izveidoju prioritāšu skalu?

Atbilde: Izvēles brīvība sākas no tā punkta, kas dēvēts par dvēseles pamatu. Tieši no šī punkta sākas dvēsele. Tāpēc šī punkta meklējumi – galvenais, caur ko mēs izejam un nodarbojamies sagatavošanās periodā.

Noskaidrot brīvības punktu iespējams sasniedzot tikai pirmo, vismazāko atdeves īpašības pakāpi. Tad mēs sākam saprast, kas mums ir jāizvēlas un no kā. Izvēle vienmēr atrodas starp divām alternatīvām.

Ja izvēlei mums iedos divas pilnīgi identiskas lietas, mēs nespēsim izvēlēties. Mēs svārstīsimies no vienas lietas uz otru un tā arī nespēsim izšķirties. Vienai attiecībā pret otru jāatrod kāds trūkums vai priekšrocība. Lasīt vairāk

Jeruzaleme: ne akmeņi, bet gars

Jautājums: Ko nozīmē „Jeruzaleme” garīgajā nozīmē?

Atbilde: „Jeruzaleme” (Yerushalayim) garīgajā nozīmē – „pilnīgas svētbijīgas trīsas” (ijra šlema).

Kā skaidro Zoar Grāmata, jums ir bauslis par svētbijīgām trīsām un bauslis par mīlestību. Pirmais bauslis – tieši svētbijīgas trīsas, kurām ir daži veidi: šīs pasaules, nākamās pasaules, par sevi, par kopību, par Radītāju utt. Lūk, „Jeruzaleme” – pilnīgas svētbijīgas trīsas, Binas pakāpe, kura pēc tam sevi attīsta, lai kļūtu par pamatu hohma gaismas saņemšanai atdeves dēļ. Tādēļ šī pakāpe arī tiek dēvēta par pilnību: tajā hasadim gaisma un hohma gaisma kopā atrodas vienā tilpnē. Tādējādi svētbijīgas trīsas, tas ir, hasadim, notur hohma gaismu un šis pilnības stāvoklis tiek dēvēts par „Jeruzalemi”. Lasīt vairāk

Māte atskries uz dēla saucienu

Jautājums: Ko nozīmē – ar visiem jautājumiem vērsties pie Radītāja?

Atbilde: Mēs neesam ieraduši atcerēties par augstāko spēku. Ne tāpēc, ka neesam reliģiski, reliģiski cilvēki arī nedomā par Radītāju tādā nozīmē, par kuru iet runa. Neviens par Viņu nedomā.

Domāt par Viņu, tas nozīmē saprast, ka visu dara tikai Viņš. Par to var daudz skaisti prātot, izlasīt vairums grāmatu, taču nekas nepalīdz.

Mēs eksistējam vienīgā spēka iekšienē, kuru dēvē par Radītāju – visa cilvēce, visas dvēseles, visas vēlmes, vispārējais tīkls, sistēma, Malhut, Šhina. Mums jāatklāj, ka atrodamies Radītāja iekšienē. Tas ir vienīgais uzdevums, kas mums jāatrisina: jāatklāj Radītājs radījumiem, ar to arī nodarbojas kabalas zinātne. Lasīt vairāk

Saikne ir dzīvība

Mūsu vēlmes „materiāls” – „pīšļi” un tas ir nemainīgs. Mainās tikai saiknes pakāpe starp šo „pīšļu” daļām. Tapēc, pirmām kārtām, mums jāizskata sevi ne tikai kā saņemošo vēlmi. Šai vēlmei piemīt 613 daudzveidīgas, īpašas formas, un katrā no tām mēs vēlamies baudīt tikai sevis dēļ.

Tas ir pilnīgi saprotams: visi cilvēki kaut ko vēlas un līdz ar to it kā „sasmalcina”, sašķeļ savu vēlmes graudiņu 613 baudas gūšanas sevis dēļ daļiņās. Protams, neviens nevar aprēķināt šo skaitli, un patreiz mēs to izmantojam kā alegoriju.

Pēc tam sākas darbs ar saikni, kas pastāv starp citiem cilvēkiem. „Kripatas” pašas par sevi paliek bez dzīvības – kā sacīts: „No pīšļiem esi nācis un pie pīšļiem tev būs atgriezties”. Viss slēpjas īpašā saiknē starp daļiņām – tieši šī saikne iedveš tajās dzīvību. Lasīt vairāk

Ģimene kā pasaules centrs

Nav liela starpība starp cilvēka sagatavotību pareizu laulāto attiecību izveidošanā un vispār labu attiecību nodibināšanā ar visiem pārējiem. Nepieciešams tikai ņemt vērā, ka pareiza attiecību sistēma ģimenē, tā ir brīnumaina iespēja pacelt sevi uz jaunu, izlabotas pasaules līmeni.

Mums visiem nāksies to izdarīt, lai gūtu panākumus visā pārējā: biznesā, finansēs, zinātnē un varā, izpelnītos cieņu, prastu ielūkoties pasaulē un uzlabot tajā sakarus, gūtu panākumus mazajos darījumos un starptautiskajā tirdzniecībā.

Ģimene – mazākā, cilvēkam tuvākā laboratorija, kas pastāvīgi darbojas un kurā viņš var strādāt, katrreiz sevi mainot un novērojot, kāda pasaule viņam pie tam atklājas. Mēģinot mainīt savas attiecības ar laulāto draudzeni, viņš acumirklī maina nosacījumus, gluži kā fizikas vai ķīmijas mēģinājumā, un saskaņā ar to redz rezultātus. Pēc tam viņš no jauna maina nosacījumus un saņem jaunu rezultātu. Lasīt vairāk

Mainām novecojušo programmas nodrošinājumu

Savās savstarpējās attiecībās ar citiem man ir jāsaprot: pozitīvais spēks atrodas ārpus manis, bet negatīvais – manī. Ne velti sacīts: „Cilvēka sirds nodomi slikti no viņa jaunības dienām”. Tāda ir mūsu uztveres problēma par mums pašiem un pasauli. Mums šķiet dabiski, ka pasaule ir sabojāta, bet mēs izlaboti. Mēs rūpējamies par sevi, domājam par to, lai mums būtu labi un uz visu lūkojamies no personīgā labuma pozīcijas: kā jebko izmantot savā labā? Pastāvīgi es raizējos tikai par vienu: „Kā sev izdarīt labāk?”

Šis „dzinējs”, šī iekšējā programma, kas darbojas mūsos bez apstājas, arī ir egoisms. Visas manas vēlmes un domas, visu, kas manī ir ietverts, šī programma vērš vienā virzienā – izmantot pasauli savā labā.

Ja iedomāties, ka mana aparātdaļa, mans „dzelzs” tie ir visi sākumi un spējas, visas īpašības, viss domu un vēlmju potenciāls, kas manī ielikti, tad egoisms tas ir manas programmas nodrošinājums. Manī instalējuši pašpiepildīšanās programmu. Manas īpašības kā tādas nav ne labas, ne sliktas, taču mani vada egoistiskā programma, kas liek izmantot tās savā labā, kā arī par ļaunu tuvākajam, par cik ļauj justies augstāk par apkārtējiem. Lasīt vairāk

Skatiens uz Radītāju caur palielināmo stiklu

Visu radījusi gaisma, kas darbojas vēlmē baudīt, kura radīta „ no nekā”. Vēlme palielinās uz gaismas rēķina, kura uz to iedarbojas, aug acīm redzot.

Starpība starp visām vēlmes stadijām: 0–1–2–3–4 nāk no gaismas ietekmes dažādām pakāpēm uz to pašu punktu, „kas radies no nekā”. Jebkura vēlme – tā paša saknes punkta pakāpenisks „attālums”, kas pastāv pašos avotos līdz brīdim, kad vēlmes īapašības kļūs absolūti pretējas gaismai.

Tas nozīmēs, ka gaisma palielinājusi vēlmi līdz pēdējai, ceturtai stadijai. Pēc būtības šis palielinājums noris pateicoties gaismas īpašībām, kuras pārvēršas savā pretmetā, pārlūstot iekšienē pateicoties punktam, „kas radies no nekā”.

Tumsa pilnībā kopē gaismu. Būtībā tumsa – tā pati gaisma, tikai tās pretējā puse. Tādējādi aramiešu valodā nakts, tumsa tiek dēvēta „orta” („or” – gaisma). Lasīt vairāk

Ceļa posmi, kas ved pie Radītāja

Jautājums: Nav saprotams, kā cilvēks virzās, lai atklātu Radītāju – augšup vai lejup? Vai patiešām – jo sliktāk, jo labāk?

Atbilde: Garīgajā ceļā savas dzīves gaitā kabalists individuāli un visa cilvēce evolūcijas ceļā, vēsturiski, attīstās egoistiski, ciešanās – tikai tadēļ, lai atzītu egoismu kā ļaunumu un no tā atteiktos.

Šis attīstības periods dēvēts „nāves narkotika” (sam amavet), jo cilvēkam šķiet, ka viņš virzās uz priekšu un pieliek daudz pūļu, lai sasniegtu „garīgo” mērķi, taču par cik pats atrodas vēl egoismā, tad viņa mērķis ir egoistisks, viņš maldina sevi, domājot, ka vēlas garīgumu un tāpēc atklāj egoisma ļaunumu, garīgo nāvi. To viņam dara pati Tora, augstākā gaisma, lai viņš apzinātos savas dabiskās īpašības kā ļaunumu. Tas arī tiek dēvēts „Barati ecer ara” – „Es radīju ļaunumu” (Radītāja vārdi). Lasīt vairāk

Ko tu dari ķēniņa pilī?

Lai novestu cilvēku pie patiesās realitātes izzināšanas, kura atrodas ārpus viņa pasaules uztveres materiālā, parastas sapratnes un sajūtu diapazona, Radītājs ved viņu pa attīstības pakāpēm. Tāpēc mums ir iespēja, dzīvojot šajā pasaulē, sagatavot sevi patiesās realitātes uztverei.

Ja mēs sevi tā gatavojam, tad saskaņā ar radījuma programmu, kas darbojas attiecībā uz mums, kura mūs pietuvina šai patiesajai realitātei, mēs gala rezultātā sasniedzam tās atklāsmi, tas ir, Radītāja atklāsmi radījumiem.

Turpretī, ja mēs sevi nesagatavojam pareizi un neizmantojam savu dzīvi, lai izlabotu savu uztveri, bet cenšamies to baudīt savā egoismā, tad Radītājam mums pietuvinoties, mēs sajūtam ciešanas, vispārējo globālo krīzi, visas iespējamās problēmas visās šīs pasaules jomās, kurā mēs darbojamies ar savu egoismu. Lasīt vairāk

Katram ir sava nosliece

Integrālā metodika nāk no kabalas, kura visu skaidro pamatojoties uz augstāko sistēmu, kas vada cilvēci. Viss notiekošais tiek skaidrots ar tīri kabalistiskiem, zinātniskiem, stingriem, precīziem terminiem, ar formulējumiem, grafikiem un visu pārējo. Tas ir, cilvēka egoisms un visa daba: nedzīvā, augu, dzīvnieku un cilvēku sabiedrība – attīstās noteikta spēka iedarbībā.

Tas ir attīstības spēks – dabas virzošais spēks, kuru var dēvēt par Radītāju, jo tas rada un veido arvien jaunus mūsu stāvokļus, strādā mūsos. Tā ir mūsu iekšējā enerģija, kas virza mūsu egoismu.

Kabalā visas šīs darbības, noteikumi, likumi, attiecības starp mūsu egoismu un spēku, kas uz to iedarbojas, tiek izskatīti ļoti precīzi, zinātniski. Kopš seniem laikiem izsekotas un aprakstītas visas iespējamās savstarpējās mijiedarbības un tūkstošu gadu garumā pārbaudīts, cik lielā mērā tas patiešām tiek ievērots. Lasīt vairāk