Jautājums: Jūs sakāt, ka „garīgais” nozīmē, ka tuvākais man svarīgāks par mani pašu. Kā to var vēlēties? Vai patiešām garīgajā nav nekā cita?

Atbilde: Jā, tieši tas arī ir garīgais. Turklāt: tev dod visu, ko vēlies, izņemot atdevi tuvākajam, – un tu vienalga to izvēlies.

Visa lieta šeit ir tilpņu/ vēlmju atklāšanā. Neviens no mums neprasa rīcības, kas stāv pāri mūsu būtībai. Vienkārši mēs maināmies un tad atklājam, ka atdeves īpašība ir svarīga vairs ne egoistiskajā nozīmē, bet pati par sevi. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Miers”: Sēklas un graudi, no kuriem izaug labi stāvokļi, nav nekas cits kā sabojāti darbi. Ļaunums uzkrājas, līdz mēs saņemam tādu tā masu, kuru sabiedrība vairs nav spējīga izturēt. Tad cilvēki izjauc šādu sabiedrību un izveido labvēlīgāku stāvokli.

Visam sliktajam ir jāizpaužas tāpēc, ka tieši no tā aug viss labais. Nav iespējams nonākt pie labestības, ja iepriekš netiks atklāts ļaunums.

Principā šeit nav nekā jauna. Ābrams runāja par to pašu, tas zināms arī kabalā un ārpus kabalas. Par to liecina vēsture, daba, posmveida dialektiskā attīstība. Katrs stāvoklis eksistē līdz brīdim, kad tā trūkumi nobriest līdz zināmai pakāpei, lai iznāktu virspusē. Tieši šie trūkumi iznīcina tekošo stāvokli un veido nākamo. Tādi ir zinātniski vēsturiskie fakti. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

No raksta „Ierobežojums” („Šamati”, nr. 53): Mazā stāvokļa (katnut) veidošanās kalpo par pamatu pakāpiena dzimšanai un šim stāvoklim ir jābūt mūžīgam. Turpretī lielais stāvoklis (gadlut) atnāk tikai kā papildinājums. Un nepieciešams tiekties pēc tā, lai sasniegtu pamatstāvokli, nevis papildstāvokli.

Galvenais ir mazais stāvoklis, atdeve atdeves dēļ, gatavība gūt apmierinājumu no minimuma. Pie tam man nav jājūt, it kā es sevi samazinātu un man kas pietrūkst, bet gluži otrādi, jājūtas pilnīgi apmierinātam.

Tāpēc, ka mazajam stāvoklim jākļūst man sirdij dārgam. Rodas jautājums, kāpēc vispār tam ir jābūt mazajam stāvoklim, nevis vienam punktam? Es nevēlos nekādu apjomu, es vēlos aizņemt pēc iespējas mazāk vietas. Lai eksistētu un visu darītu tikai citu labā, Radītāja labā, esmu gatavs saspiesties punktā un lai man pašam nekas nepiederētu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Realitāte ir nemainīga – Radītājs pastāvīgi ir labs un pastāvīgi dāvā savu Bezgalīgo gaismu. Viņš neko nemaina, augstākā gaisma atrodas absolūtā mierā, un viss ir atkarīgs tikai no mūsu tilpnēm, vēlmēm. Tāpēc nevajag gaidīt, ka dzīvē kas mainīsies.

Šāda pieeja darbojas tikai attiecībā uz masām, tās pakļaujas laika telpai. Turpretī personība, kurai saviem spēkiem jātklāj labestība, kas nāk no vienīgā Augstākā spēka un kas sniedz labu visiem bez izņēmuma, gan grēciniekiem, gan taisnīgajiem, pastāvīgi un mūžīgi – dota iespēja atklāt to nevis „savā laikā”, atbilstoši visas cilvēces dabiskajai attīstības gaitai, bet virs tā, „paātrinot laiku”.

Sacīts, ka „Israēls atrodas augstāk par visām veiksmes un likteņa zīmēm, apgaismojot (paātrinot) laikus”. Israēls, tas ir, „cilvēks, kurš tiecas tieši pie Radītāja” (jašar-eļ), Viņu atklāt, jau tagad tiek aicināts atklāt galīgo izlaboto stāvokli (Gmar Tikun) – pastāvīgo, mūžīgo un jau eksistējošo. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej tautas priekšā un ņem kādus Israēla vecajus sev līdzi un arī zizli, ar kuru tu esi sitis ūdeņus, paņem to un ej! Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens, ļaudīm ko dzert.”

Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā. Un tās vietas vārdu nosauca: Masa un Meriba („pārbaudījumi un ķildas”), tāpēc ka Israēla bērni bija strīdējušies un bija kārdinājuši To Kungu, sacīdami: “Vai Tas Kungs ir mūsu vidū vai nav?” (Tora „Iziešana”, Beshalach, 17:4-17:7)

Cilvēks vienmēr gaida, ka uz viņa darbībām nāks atbilde un ja viņš veic it kā pareizas darbības, tad tajā pašā brīdī viņam ir jāsaņem pareiza atbilde. Ja es pielieku pūles, lai satuvinātos ar citiem un atklātu šajā sakarā sevi, savu atdeves īpašību, tad šajā kopīgajā īpašībā, kuru mēs kopā ģenerējam, ir jāizpaužas mūsu stāvokļa augstākajam līmenim – Radītājam, tas ir, visu mūsu savstarpējo tieksmju vienam pret otru kopums, augstākās pakāpes, gaismas, piepildījuma izpausme, garīgās dzīves sajūta virs mūsu tagadējā, dzīvnieciskā stāvokļa, kas nav atkarīgs no ķermeņa nāves. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kas ļauj domas spēkam izvest cilvēku no viņa būtības? Kapēc mūsu kopējās domas potenciāls ir stiprāks par mūsu būtību?

Atbilde: Mēs atrodamies nedzīvā, augu un dzīvnieciskā līmeņa būtībā. Mūsu vēlmes kopumā tiecas pēc uztura, seksa, ģimenes, goda apliecinājumiem, varas un zinībām. Tā arī ir mūsu būtība.

No otras puses, no tuvāko loka es saņemu spēkus, kas attiecas uz augstāku, garīgo pakāpi. Ja apkārtnē valdīs kopīgs nodoms, tad tas uz mani simtprocentīgi iedarbosies.

Šodien šīs parādības jau izpaužas: domas klejo pa pasauli līdzīgi vīrusiem, pārejot no viena cilvēka pie otra. Tās ne vien „lidinās gaisā”, tās ir saistošā tīkla daļa, šo tīklu mēs pagaidām nesajūtam, lai gan tas aptver mūs visus stingrām saitēm. Lasīt vairāk

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 20. p.: Mūsu „ķermenis” tā sliktajā formā, kas dots mums tagadnē, nenoniecina mūsu būtību, par cik tam un visiem tā ieguvumiem jāpazūd bez pēdām kopā ar visu nešķīstības sistēmu, kas ir to avots. Turpretī katrs, kam būs jāsadeg, jau līdzinās sadegušajam, it kā viņa nekad arī nebūtu bijis.

Dvēsele (nefeš), kas ietērpusies šajā „ķermenī”, arī ir tikai viena vēlme, taču vēlme atdot, kas nāk no četru šķīsto pasauļu ABeJA sistēmas. Tā nepastāv mūžīgi, par cik šī dodošās vēlmes forma līdzinās dzīvības Avotam un ir nemainīga.

Mēs atrodamies bezgalīgajā realitātē, bet visas pasaules (olamot), tas ir, apslēptības (alamot) ir tikai „filtri”, kas mums adaptē Bezgalības ainu, apslēptības pakāpes, kas eksistē tikai mūsu uztverē. Tās pazudīs, tikko mēs spēsim anulēt savu „ķermeni” – egoistisko vēlmi. Lasīt vairāk

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 18. p.: Cilvēks ir visa, kas radīts, centrs, bet pārejiem veidojumiem nav personīgās nozīmības un vērtības, izņemot to, cik lielā mērā tie ir noderīgi cilvēkam ceļā uz pilnības sasniegšanu. Tāpēc tie paceļas un nolaižas kopā ar cilvēku, bez jebkāda aprēķina attiecībā uz sevi.

Visiem nedzīvās, augu un dzīvnieciskās dabas veidojumiem nav savas personīgās vērtības, tie nevar sevi izlabot un tāpēc paceļas un nolaižas kopā ar cilvēku. Citādi sakot, cilvēks atklāj, ka visi šie radītās radības veidi, Visums, visa Zemes flora un fauna, atrodas tajā bez aprēķina attiecībā uz sevi pašiem, līdzīgi tam, kā mūsu fiziskajā ķermenī saglabājas iepriekšējās dabas pakāpes. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 19. p.: Visas pasaules ciešanas atklājas mūsu acu skatam, lai mudinātu mūs atcelt egoismu un sasniegt altruistisko vēlmi visā tās pilnībā.

Mēs atrodamies šīs pasaules „būrī”, šī pasaule ir vienas ciešanas. No otras puses, visi 125 garīgie pakāpieni, kuros strādājot trīs līnijās, mēs pakāpeniski iegūstam altruistisko nolūku (lišma), atklāj mums Labo un labu Darošo.

Tādējādi garīgajā nozīmē mūsu stāvoklis, mūsu pasaule vispār nepastāv. „Pastāvēšana”, autentiska eksistence, nozīmē līdzību Radītājam, nolūks atdeves dēļ. Tad, kad mēs atcelsim mūsu pasaules robežu, pacelsimies virs tās, tad arī ienāksim Labā un labu Darošā realitātē. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Viņi to (manna) salasīja ik rītu, ikviens, cik varēja apēst, bet, kad saule iesila, tas izkusa. (Tora, „Iziešana”, „Beshalach”, 16:21)

Jautājums: Ko nozīmē „kad saule iesila, tas izkusa”?

Atbilde: Garīgajā laiks nepastāv. Ir cilvēka iekšējie stāvokļi, kas dēvēti: „rīts”, „diena”, „vakars”, „nakts”.

Ja mans iekšējais stāvoklis ir „rīts” (kad aust saule), tas nozīmē, ka es sāku saņemt augstāko gaismu, lai pareizi virzītos uz priekšu. Ja visa šī stāvokļa laikā es sevi precīzi virzu pretim Radītājam un saņemu gaismu, lai ietu pie Viņa, tad šāds stāvoklis tiek dēvēts par „rītu” un tas var turpināties tūkstoš gadu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment/Ask Question→