Jautājums: Kā jūs komentēsiet Rambama postulātu: „Nekad neēd, kad esi dusmīgs”?

Atbilde: Ja uzņemot barību cilvēks dusmojas, viņa organismā ieslēdzas tādas iekšējās sistēmas, kas visu viņā sadedzina un ēdiens netiek sagremots. Tiek uzskatīts, ka līdz ar to gremošanas procesā cilvēks ienes papildus traucējumus. Ja maltītes laikā viņš dusmojas, tad šis traucēklis, dusmas, it kā sagremojas asinīs un cilvēks sadedzina ēdienu, tā vietā, lai organisms to pareizi sagremotu.

Turklāt šādā stāvoklī viņš nespēj barību pareizi sagremot un norīt. Viņam ir grūti izturēt nepieciešamo gremojumu skaitu. Vidēji cilvēkam jāveic 32 gremošanas kustības, lai samaltu barību, taču ja ne, tad vismaz 14.

Kurš no mums normāli,  koncentrēti veic 14 gremošanas kustības, pirms norīt barību? Ja mēs to nedarām, mēs norijam indi. Viss ir savstarpēji saistīts. Lasīt vairāk

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Pieņemsim, mēs apvienojam cilvēkus veselības centrā saskaņā ar integrālo metodiku. Mēs veicam seminārus, apvienojošas spēles un rīkojam kopīgu maltīti. Kā uz to  vajadzētu noskaņoties?

Atbilde: Maltīte – nopietns iekšējās apceres brīdis, kad cilvēks domā par to: kamdēļ, kāpēc, ar ko viņš pie tam ir saistīts, kā viņš patlaban piepilda sevi fiziski, fizioloģiski, garīgi.

Mūsu gremošanas sistēma sastāv no noteiktām daļām. Kāpēc mums ir tieši 32 zobi? – Tas nāk no 32 gudrības avotiem. Kāpēc, sagremojot barību, mēs to saberžam ar zobiem, bet pēc tam norijam?

Interesanti, kā iekārtots mūsu kakls, jo viss taču sakoncentrēts tieši tur. Nevienam no dzīvniekiem nav šāda iekārtojuma. Lasīt vairāk

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Ja mans bioloģiskais ķermenis sastāv no atomiem un molekulām, un es lietoju uzturā kādu vielu, kas sastāv no tiem pašiem atomiem un molekulām, taču citā proporcijā, vai tādā gadījumā notiek enerģiju apmaiņa?

Atbilde: Tas ir viens no mijiedarbības veidiem starp mums un apkārtējo vidi: visspilgtākais, visstiprākais.

Pastāv, protams, visi iespējamie viļņi: bioloģiskie, siltumviļņi utt. Taču tas ir pats redzamākais. Tu piedalies šajā procesā, gatavo ēdienu vai arī tev to pagatavo un tu to ēd. Tu šajā situācijā esi tiešs dalībnieks.

Jautājums: Cik lielā mērā ir svarīgi, lai ēdienu gatavotu cilvēki, kurus es pazīstu, kuri pret mani labi izturas? Lasīt vairāk

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība | Add Comment/Ask Question→

“Ēdienu nepieciešams rūpīgi sagremot, saņemot baudu, un pateikties par to Visaugstākajam. Jāēd klusējot, savu biedru pulkā vai ģimenes lokā, katru brīdi jūtot pateicību”. (Rambams)

Šo postulātu apstiprinās jebkurš mūsdienu dietologs.

Taču ir labi, ja man ir pusstunda pusdienas pārtraukumam: desmit minūtes, lai aizskrietu pēc fāstfuda un desmit minūtes, lai atskrietu atpakaļ. Tur starp divām bulciņām man ieliks salātlapiņu, kotleti no zirga gaļas un tas viss man jāsagremo lēni, ar pateicību, labu cilvēku lokā, izbaudot aromātu, klausoties mūziku, guļot uz kreisā sāna?

Šodien mūsu apkārtējā vidē tas ir tik nereāli, gluži kā lasīt grāmatu par gardu un veselīgu ēdienu, kurā ir daudz novēlējumu un padomu. Taču, kurš tos var ievērot? Kurš ar to var nodarboties? Lasīt vairāk

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība | Add Comment/Ask Question→

„Ēd un dzer tikai tad, kad vēlies. Izdzen sārņus pēc pirmā organisma sauciena”. (Rambams)

Visiem sārņiem – siekalām, sviedriem, dabiskiem izdalījumiem – pastāvīgi ir jāizvadās no cilvēka organisma, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst tos aizturēt, kad organisms tiecas tos no sevis izdalīt.

Turklāt cilvēkam ir jāatbrīvojas no nervu saspringuma un citiem emocionāliem uzliesmojumiem; nevari sēdēt – nesēdi, nevari stāvēt – nestāvi, tev ir jāskrien – skrien. Proti, neuzkrāj sevī nekādus sasprindzinājumus, nekādus sārņus: garīgos, morālos, fiziskos, mentālos utt.

Tas liecina par daudzām lietām, jo cilvēkam ar sevi ir jāstrādā, lai pilnībā sevi līdzsvarotu. Principā, ja viņš nopietni domā par personīgo līdzsvaru, viņš domā par saplūsmi ar Radītāju, par to, kā pareizi nodibināt saikni ar apkārtējo pasauli. Lasīt vairāk

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība | Add Comment/Ask Question→

Par taisno tiek dēvēts tas, kurš attaisno Radītāju par visiem ar viņu notiekošajiem notikumiem. Jebkura situācija cilvēkam tiek dota, lai palīdzētu viņam vēlēties izlēkt no savas ādas – līdz tādai pakāpei sabiezējas tumsa viņam apkārt. Tā ir liela palīdzība, kuru Radītājs sniedz tam, kurš spēj būt taisnais.

Cilvēkam tiek izspēlētas situācijas, tik lielā  mērā nepieņemamas viņa egoismam, ka viņš ir gatavs iziet no sevis paša. Mums taču saprotams, ka visa garīgā pasaule atrodas augstāk par šo materiālo pasauli, tāpēc materiālajam ir jānomirst. Tikai ne tādā parastā nāvē, kādā mirst cilvēki, bet tādā veidā, kad cilvēks pats piekrīt, lai visas materiālās vērtības nomirtu un ar to sasniedz nākamo pakāpi, garīgo dzīvi. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

„Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” – rabīns Akiva sacīja, ka tas ir dižais Toras likums.

Jāsaprot, ka „dižais Toras likums” ir dabas pamatlikums, kas aptver visu Universu. Pareizi to traktējot, mēs redzēsim, ka viss pastāv, pateicoties tikai šim mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu likumam.

Savstarpēja saikne starp jebko ir iespējama, pateicoties tikai īpašam spēkam, kurš dod iespēju un pat uzliek par pienākumu apvienoties dažādām, pat pretējām daļām – vai tās būtu elementārdaļiņas, lauki, dzīvu organismu šūnas vai cilvēki. Šis ārējais spēks – radīšanas nodoms – iedarbojas uz šīm daļām, liek tām apvienoties un rezultātā daļas nevis attālinās viena no otras, bet pakāpeniski satuvinās, kopīgi veidojot arvien sarežģītākas nedzīvās, augu, dzīvnieciskās, cilvēciskās un pēc tam garīgās dabas sistēmas. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Ja cilvēks sevi jūt „dienas baltajā gaismā” un viņam šķiet, ka viss viņa darbā ir brīnišķīgi, it kā viņš visu saprot, jūt, kā virzās uz priekšu savā sirdī un prātā, attīstās gluži kā mūsu pasaulē – tas netiek dēvēts par garīgo izaugsmi. Šī attīstība atrodas vien tajā pašā mūsu pasaules plaknē. Viņš var iemācīties no galvas visus rakstus un visu teoriju, taču tas nenozīmē garīgo virzīšanos uz priekšu.

Virzība uz priekšu notiek tieši tādos stāvokļos, kad cilvēks jūtas saputrojies, nomaldījies, izjūt bailes no notiekošā šajā pasaulē, tajā pašā pasaulīgajā plaknē, kurā pagaidām eksistē. Katrreiz tas norisinās tajā pakāpē, kurā viņš atrodas esošajā momentā. Kā rakstīts ķēniņa Dāvida Psalmos: „Tu noslēpi savu vaigu, un man kļuva bail”. Šādu stāvokli dēvē par tumsu.

Taču tieši tumsā cilvēks var sevi pārbaudīt, vai viņš ir spējīgs šajā tumsā saglabāt saikni ar Radītāju. Viņš nelūdz, lai tumsa izklīstu un viss noskaidrotos, kļūtu saprotams, iestātos miera un drošuma sajūta. Gluži otrādi, viņš priecājas, ka patlaban šajā tumsā viņam ir asa nepieciešamība „pielipināties” Radītājam. Viņš priecājas un pateicas par šo tumsu un vēlas tajā palikt. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kas ir lūgšana?

Atbilde: Lūgšana ir lūgums, kas raidīts Radītājam par to, lai man iedotu atdeves spēku. Pasaulē valda vispārējais atdeves spēks, uz tā turas pasaule. Šis spēks, kas dēvēts par Radītāju, Veidotāju, atrodas visa Universa pamatā. Ja es vēršos pie šī spēka, tad varu palūgt tikai atdeves spēku. Ko vēl citu tas var man dot?

Es lūdzu, lai šis spēks man pietuvinātos, tas ir, ar savu atdeves enerģiju vairāk mani ietekmētu. Taču tad, kad Radītājs sāk uz mani iedarboties ar savu atdevi, es varu uztvert šo spēku dažādi. Ja esmu tam gatavs un līdzinos Viņam ar savām īpašībām, tad jūtu Viņa pietuvināšanos kā labestīgu, man no tā ir labi. Turpretī, ja atrodos ar Viņu pretējās īpašībās, tad Viņa pietuvināšanos man uzskatu kā ļaunu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks | Add Comment/Ask Question→

No priekšvārda Zoar Grāmatai: „Pirms izpelnīsimies pārvērst savu vēlmi baudīt saņemšanā atdeves dēļ, stingras slēdzenes aizslēdz vārtus, kas ved pie Radītāja, vārtus uz satuvināšanos, mūs attālinot no Radītāja.

Taču, ja mēs tos pārvarēsim, neļaujot tiem mazināt mīlestību mūsu sirdī, tad slēdzenes pārvēršas par ieejām, un tumsa pārvēršas gaismā, bet rūgtums pārvēršas saldmē. Par cik katra slēdzene ļauj mums sasniegt īpašu Radītāja vadības pakāpi un kļūst par ieeju uz Viņa izzināšanas pakāpieniem.”

Jebkurā savas dzīves notikumā jāredz tikai tie spēki, kas mūsos darbojas. Nav svarīgi, kādā virzienā tie darbojas, tie visi paredzēti pastumt mūs uz priekšu, lai mēs pietuvinātos Radītājam, lai mēs Viņu atklātu un Viņam „pielipinātos”. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→