Jautājums: Kāpēc sacīts, ka dvēsele pilnīgi atdalās no Radītāja un tajā pašā laikā līdzinās Viņam pēc īpašībām? Atbilstoši garīgajiem likumiem, ja abiem ir vienlīdzīgas īpašības, tad abiem ir jābūt vienam veselumam?

Atbilde: Dvēsele ir vēlme saņemt, nevis vēlme atdot. Tādā gadījumā, kāpēc dvēsele tiek dēvēta par atdodošo? Neskatoties uz to, ka tā ir vēlme saņemt, tā pilda darbības, ar kurām pielīdzinās atdeves vēlmei.

Kaut gan tās iekšienē „sēž” vilks, taču no ārpuses izskatās, ka tā būtu aitiņa. Tagad viss ir atkarīgs no tā, kā šis vilks uzvilks sev šo aitas ādu vai novilks to – pēc savas izvēles un vēlmes. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kā mērīt savu stāvokli ārpus vēlmes gūt baudu un vai tas ir iespējams, ja mēs pastāvīgi tajā atrodamies?

Atbilde: Tas nozīmē, ka esmu gatavs palikt uz mūžiem savā esošajā stāvoklī, tas ir, absolūtā atdevē (hefec hesed), lai kas notiktu. Turklāt, jo augstāk es paceļos augšup, jo zemāk nolaižas mans stāvoklis hefec-hesed, proti, izplatās viszemākajā līmenī. To dēvē par dimensiju ārpus vēlmes baudīt. Stāvoklī hefec-hesed es neradu kādus nolūkus, bet pūlos palikt pēc iespējas mazākā pastāvīgā stāvoklī.

Tiek uzskatīts, ka es radu nolūku ārpus vēlmes gūt baudu, ja atalgojumu neuztveru kā piepildījumu savam egoismam. Šādu spēju es saņemu gluži kā dzelzs stieni, kas pacelts augšā ar magnētu. Pateicoties magnētam, dzelzs stienis var karāties gaisā. Tāpat arī vēlme, atbilstoši tam, kā gaisma uz to iedarbojas, vēlme paceļas no sava egoistiskā nolūka un var karāties gaisā, atdeves nolūkā.

Pati vēlme nemainās, taču tās nolūks no sevis pašas pagriežas uz tuvāko, tas ir, Radītāju. Tādā veidā mēs saņemam iespēju vērtēt ārpus vēlmes baudīt.

No sagatavošanās nodarbībai, 02.03.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 69. p.: Ja cilvēks pieliek pūles Toras iekšējās daļas un tās noslēpumu studēšanā, tad atbilstoši tam noved pie tā, ka pasaules iekšējās daļas – „Israēla tautas” – tikumība pacelsies arvien augstāk un augstāk virs pasaules ārējās daļas – „pasaules tautām”.

Tātad viss atkarīgs no tā, kam tiek dota priekšroka, iekšējam vai ārējam. Abas šīs daļas ir nepieciešamas – gan Torā, gan mūsu darbos, gan nolūkos, vēlmēs, lai kas tas būtu. Mums vienmēr ir jāatšķir – kas atrodas iekšienē, bet kas ārpusē, – un viens ir jāvērtē augstāk par otru.

Līdz ar to cilvēks tur kursu uz pareizo mērķi un virzās uz priekšu. Būtībā mums nav citas nodarbes, kā katru savas dzīves mirkli vērtēt augstāk iekšējo salīdzinājumā ar ārējo. Atklāt, kas ir kas un vienu likt virs otra. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment/Ask Question→

Un Mozus sacīja Tam Kungam: “Redzi, Tu man saki: vadi šo tautu augšup! – Bet Tu man nesaki, ko Tu sūtīsi ar mani, kaut gan Tu esi sacījis: Es tevi saucu tavā vārdā, un tu esi labvēlību atradis Manās acīs.

Bet tagad, ja es esmu labvēlību atradis Tavās acīs, tad, lūdzams, liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast labvēlību Tavās acīs, un parādi arī, ka šie ļaudis ir Tava tauta.” (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:12-33:13)

Cilvēks saprot, ka visas savas īpašības viņam jānovirza pie Radītāja. Tieši ar šo īpašību palīdzību viņš veido sev Radītāja tēlu, jo Viņam taču nav veidola, viņš atklājas tikai cilvēkā, tāpēc cilvēks tiek dēvēts par „Ādamu” – tas, kurš sasniedz līdzību ar Radītāju. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 69. p.: Ja cilvēks pieliek pūles Toras iekšējās daļas un tās noslēpumu studēšanā, tad atbilstoši tam noved pie tā, ka pasaules iekšējās daļas – „Israēla tautas” – tikumība pacelsies arvien augstāk un augstāk virs pasaules ārējās daļas – „pasaules tautām”. Tad visas tautas atzīs un apzināsies Israēla tikumību.

Rezultātā, ja līdz ar attīstības procesu mēs paskaidrosim pasaulei mūsu vēstījumu, tad viss ies labi un gludi.

Taču, ja mēs nekļūsim par kanālu, kas ļauj iedarboties gaismai, kas atgriež pie Avota, tad šī gaisma modinās saņemošās vēlmes parastajā veidā. Tādā gadījumā tautas nesajutīs no mums labu spēku, atdevi, sapratni, mērķi. Tā vietā, atbilstoši tam, kādā veidā viņos pieaugs saņemošā vēlme, viņi uzsāks savstarpēju konfliktu un pēc tam it īpaši ar Israēla tautu.

Tādējādi mēs atrodamies krustcelēs: vai mums izdosies pasaulei novadīt saiknes līniju ar gaismu, vai arī gaisma, kā ierasts, iedarbosies uz katra cilvēka egoismu un visi nonāks līdz neprātam, vēloties pazudināt, „aprīt” viens otru, līdz tas patiešām notiks…

No nodarbības: no „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 02.03.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana | Add Comment/Ask Question→

Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:11)

Cilvēks, kurš ieguvis atdeves īpašību, runā ar Radītāju kā līdzgs ar līdzīgu, jo Binas īpašība savā augstākajā daļā līdzinās Radītājam (Keter īpašībai) un šajā daļā tie savienojas kopā.

Jozuam nav tādu spēku kā Mozum, lai varētu nolaisties zemākajās vēlmēs (Malhut), ko dēvē – pie tautas un savstarpēji sadarboties ar to. Jozua paliek tikai tajā punktā, tādēļ arī tiek dēvēts par Mozus kalpu.

Taču pēc tam Jozua ben Nuns ienāk Izraēlas zemē („zeme” no vārda „erec”, kas nozīmē „vēlme” – Malhut), jo Malhut ir gatava pieņemt atdeves īpašību. Turpretim Mozus nevar ienākt Izraēlas zemē, jo viņš atrodas tīrā Binas īpašībā un atrauts no Malhut. Viņš var labot Malhut, taču ienākt tajā nevar. Tas būs iespējams tikai tad, kad tiks iekarota visa Izraēlas zeme, tas ir, Malhut pieņems visas atdeves un mīlestības īpašības. Tieši tad arī atklāsies Mozus īpašība.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 16.09.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment/Ask Question→

Un bija: Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:9-33:10)

Tikko Radītājs tuvojas cilvēkam, viņa egoistiskās vēlmes krīt pie zemes, tas ir, „noliec galvu” atdeves īpašības priekšā. Taču, lai Radītājs nolaistos pie mums, ir nepieciešama pareiza sagatavošanās.

Viss ir atkarīgs no mūsu centieniem un darbībām, kuru rezultātā Radītājs pakāpeniski nolaižas pie mums un tad vēlmes mainās. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Tora | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (S. Kovaļovs, psihologs, psihiloģijas zinātņu doktors, profesors, Inovatīvo Psiholoģijas Tehnoloģiju institūta direktors): Mēs izdzīvosim tikai tajā gadījumā, ja kardināli mainīsim mūsu pasaules uzskatu. Mums jāattīsta savdabīgi spēku centri. Mentālais, prāta spēks, kas attēlos mums citu pasaules ainu.

Optimistisku, prieka pilnu, neegoistisku, tikumisku, garīgu. Kad Hārvardas zinātnieki veica pētījumus, kāpēc mums ir tik zems dzīves ilgums, viņi bija izbrīnīti par noskaidroto: mēs izmirstam ne tāpēc, ka lietojam alkoholu un smēķējam. Izrādās, ka mēs izmirstam no skumjām un dzīves jēgas trūkuma.

Replika: Lūk, zinātnieku viedokļi pakāpeniski nonāk pie kabalas viedokļa. Taču mēs nedrīkstam gaidīt, kamēr viņi paši nāks pie saprašanas, bet tāpat ar zinātnieku palīdzību ir jāievieš integrālās audzināšanas metodika.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala un citas zinātnes, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Jāsajūt sevi pilnībā gaismas vidū, gluži kā ķermenis, kas slīkst ūdenī. Mans ķermenis no visām pusēm atrodas ūdenī, kurš nedalāmi saistīts ar visām manām kustībām.

Tādā stāvoklī man jāsajūt sevi augstākās gaismas iekšienē, tādā veidā, ka ar vismazāko kustību, domu, vēlmi, jebkuru tieksmi manā sirdī vai prātā, es nekavējoties izraisu uz sevi gaismas reakciju. Tas notiek acumirklī, bez jebkāda starpposma. Šāda sajūta savā dzīvē ir jāsasniedz.

Mēs visi slīkstam šajā ūdenī un skābekli saņemam tikai tajā brīdī, kad tiecamies viens pie otra. Ja mūsu sirdis tiecas uz savstarpēju savienošanos starp visiem, tad mums būs ko elpot. Taču, ja sirds nevēlas šo apvienošanos, tad bez gaisa es nosmoku. Tāds stāvoklis ir jāsajūt garīgajā darbā: esam iegrimuši gaismas jūrā kā ūdenī, bet skābeklis ir atkarīgs tikai no mūsu savstarpējas apvienošanās. Tādējādi mums kaut kādā veidā ir jānoskaņo sava sirds, lai mēs tiektos sasniegt vienotību. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kā cilvēkam atklājas, ka Radītājs viņam patiesībā palīdz?

Atbilde: Cilvēks noskaidro, ka Radītājs palīdzēja viņam visās situācijās – gan sliktajās, gan labajās. Protams, viņš to uzreiz neapzinās. Taču galvenais, ka Radītājs tāpat piedalījās visos viņa lēmumos, visās domās un it kā kļūdās. Tas viss tika sagatavots un paredzēts no augšienes.

Eksistē tikai viens punkts, kas radīts no nekā (ješ mi ain) un Radītājs, kurš šo punktu ir radījis. Nekas cits vairāk netika radīts, izņemot šo un tagad Viņš sevi atklāj attiecībā pret šo punktu, kas radīts no nekā.

Tātad, Radītājam ir jāvelta sevi šim punktam, kas radīts no nekā, lai šis punkts kļūtu tāds pats kā Viņš: sasniegtu to pašu sapratni, apziņu, sajūtas – izzinātu Viņu visu. Atbilstoši tam, cik lielā mērā šis punkts atklāj Radītāja plānu, tas paceļas augšup, mērojot 125 pakāpes. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→