Ābrama ideālā sabiedrība, 2. daļa
Jautājums: Torā ir teikts, ka Radītājs norādīja Ābramam, uz kuru zemi no Babilonas viņam ir jādodas. Tātad viņš jau sākotnēji zināja, kurp iet?
Atbilde: Nē. Jo runa nav par koordinātēm ģeogrāfiskajā kartē. Abstrahējoties no tūkstoš gadu vēstures, mēs abstrahējamies arī no zemes virsas kilometriem. Laiks un attālums šeit nevalda.
Kad cilvēka iekšējā sajūta, kas dēvēta – “viņa Radītājs”, saka, pie kā vērsties, kurp iet, tas nozīmē, ka viņam jāvirzās, nevis uz citu teritoriju, uz jaunu dzīvesvietu, bet gan uz nākamo garīgo stāvokli, kas tiks dēvēts par “Israēla zemi”. Lasīt vairāk
Senā Babilona iegrimusi vēstures dzīlēs, tomēr mūsu laikos tā vienalga atspoguļojas. Visa tās gaita – vienots process, kas ir savienots kopā no sākuma līdz beigām un no beigām līdz sākumam.
Jautājums:
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”: Pēc tam, kad Radītājs redz, ka cilvēks ir pabeidzis savu pūliņu mēru un pabeidzis visu, ko viņam nācās veikt, pateicoties savai izvēlei un ticības stiprināšanai pret Radītāju, tad Radītājs viņam palīdz, un cilvēks izpelnas mūžīgās vadības izzināšanu, tas ir, Viņa vaiga atklāsmi, atgriežoties un saplūstot ar Radītāju ar visu sirdi un dvēseli.
Jautājums:
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 41. p. .: Sacīts: „Tie, kas Mani meklē, Mani atradīs” (Mishlei, 8.) Par to tiek jautāts Zoar Grāmatā: „Kur tiek rasts Radītājs?” Un viedie sacīja, ka Viņu var atrast tikai Torā.
… pirms priesteris atnāk, lai vainu apskatītu, tiem nams ir jāuzpoš, lai neviens netop nešķīsts, kas tanī namā, tikai pēc tam lai nāk priesteris un aprauga namu. Un, kad viņš apskatot redz, ka, lūk, slimības pazīmes… (Tora, “Levijs”, “Metzora”, 14:3-14:37)
Jautājums:
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu, sacīdams: “Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: ikviens vīrs, kam ir gļotu pilēšana, šīs pilēšanas dēļ ir nešķīsts. Tāds ir viņa nešķīstuma iemesls: viņa gļotu pilēšana, vai nu gļotas pil no viņa miesām, vai arī viņa miesas attur to pilēšanu, tas visnotaļ ir nešķīsts. (Tora, “Levijs”, “Metzora”, 15:01-15:03)
Dziesma „Pateicos par manas dvēseles glābšanu” („Ki Hilatzta Nafshi”) ir dziesma – pateicība par to, ka cilvēks beidzot ir atradis atbildi uz jautājumu par dzīves jēgu, paceļoties uz līmeņiem, kuros tika radīts, – augstāk par mūsu pasauli.