Sniegt cilvēkiem labestību
„Dzīvo valstībā” – runa ir par augstāko valstību, Malhut, jo pasaulē nav cilvēka, kurš var tajā dzīvot, kamēr nav modusies tajā šī labestība, Zeir Ampina Jesod, jo bez Jesod Malhut ir pārpildīta ar smagiem sodiem.
Kad cilvēks, pateicoties saviem labajiem darbiem, ir atmodinājis Zeir Anpina Jesod, it kā viņš pats būtu „to radījis”, tad tiek teikts: „Dzīvo valstībā” – dzīvo tajā, tas ir, Malhutā, un baudi tās augļus, un priecājies kopā ar to. [Zoar Grāmata ar komentāriem „Sulam”, nodaļa „Behar”]
Acilut pasaules Malhut ir kopīga, vienota, viena dvēsele. Ja, tiecoties uz labestību un mīlestību un vēlot to visiem pārējiem, es varēšu sevi savienot ar visu radību (nedzīvo, augu, dzīvniecisko, cilvēcisko dabu) vienā veselumā, tad iekļaušos Malhut. (vairāk…)
Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: „Runā uz Israēla bērniem un saki: septītā mēneša pirmajā dienā jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci. Lai nekāds darbs netiek darīts, bet jūs nesiet Tam Kungam uguns upuri”. [Tora, Levitu grāmata, Emor, 23:23 – 23:25]
Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir vissvētākais sabats, tā tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena Tam Kungam it visos jūsu mājokļos. [Tora, Levitu grāmata, Emor, 23:3]
Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: „Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: šie ir Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti un kurus jums būs nosaukt par svētām sapulcēm; šie ir Mani svētki…” [Tora, Levitu Grāmata, Emor, 23:1 – 23:2]
Toras nodaļā „Be – ar” tiek runāts par likumiem, kurus Radītājs caur Mozu nodeva tautai. Šos baušļus cilvēkam ir jāpilda iekšēji, sevī.
Un, ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu. Kā algādzis un kā piedzīvotājs, lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo.
Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un ar jums nodibināšu Savu derību. Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas. Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neniecinās. Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu. [Tora, Levitu grāmata, Bechukotai, 26:9 – 26:12]
Uz savas galvas viņiem nebūs izdzīt matus, nedz apgriezt savu bārdu, nedz iegriezt kādas zīmes savā miesā. [Tora, Levitu grāmata, „Emor”, 21:5]