Category Archives: Tora

Sniegt cilvēkiem labestību

Dzīvo valstībā” – runa ir par augstāko valstību, Malhut, jo pasaulē nav cilvēka, kurš var tajā dzīvot, kamēr nav modusies tajā šī labestība, Zeir Ampina Jesod, jo bez Jesod Malhut ir pārpildīta ar smagiem sodiem.

Kad cilvēks, pateicoties saviem labajiem darbiem, ir atmodinājis Zeir Anpina Jesod, it kā viņš pats būtu „to radījis”, tad tiek teikts: „Dzīvo valstībā” – dzīvo tajā, tas ir, Malhutā, un baudi tās augļus, un priecājies kopā ar to. [Zoar Grāmata ar komentāriem „Sulam”, nodaļa „Behar”]

Acilut pasaules Malhut ir kopīga, vienota, viena dvēsele. Ja, tiecoties uz labestību un mīlestību un vēlot to visiem pārējiem, es varēšu sevi savienot ar visu radību (nedzīvo, augu, dzīvniecisko, cilvēcisko dabu) vienā veselumā, tad iekļaušos Malhut. (vairāk…)

Zvērests, kuru nedrīkst pārkāpt

Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: „Runā uz Israēla bērniem un saki: septītā mēneša pirmajā dienā jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci. Lai nekāds darbs netiek darīts, bet jūs nesiet Tam Kungam uguns upuri”. [Tora, Levitu grāmata, Emor, 23:23 – 23:25]

Cilvēks ir vēlme saņemt, baudīt. Viņā nav nekā cita, izņemot viņa egoistisko sākotni. Tas nozīmē, ka viņam nepieciešams zināmā veidā sevi ierobežot, upurēt savu ego. (vairāk…)

Kūlis, kas savākts no savstarpējām attiecībām

Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: „Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim. Un tam būs līgot šo kūli Tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata.

Tad jums, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, būs skaitīt septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas. [Tora, Levitu grāmata, Emor, 23:9 – 23:11; 23:15]

Omer simbolizē kūli, kas savākts no vārpām, kuras nogriež un sasien kopā. (vairāk…)

Svētki, kurus mēs nemanām

Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir vissvētākais sabats, tā tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena Tam Kungam it visos jūsu mājokļos. [Tora, Levitu grāmata, Emor, 23:3]

Materiālajā pasaulē sestdiena atnāk katras nedēļas nogalē, tādēļ mēs aiz ieraduma, tīri psiholoģiski, neattiecamies pret to kā pret garīgu stāvokli.

Patiesībā tas ir visspēcīgākais attīstības līdzeklis. Septītajā dienā Malhut saņem visu, kas sešu dienu laikā tika izdarīts un ja es nepildīšu sestdienas nosacījumus, tad nepacelšos augstāk. Es nespēšu sasniegt jaunus garīgos pakāpienus, kuri tiek raksturoti jau kā svētki. (vairāk…)

Svētki, kas ved uz pilnību

Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: „Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: šie ir Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti un kurus jums būs nosaukt par svētām sapulcēm; šie ir Mani svētki…” [Tora, Levitu Grāmata, Emor, 23:1 – 23:2]

Svētā Sapulce dažādos līmeņos, tie tad arī ir svētki.

Pirms sapulcēties kopā, cilvēki nopietni nodarbojas ar garīgo darbu, tiecas apvienoties. Šo periodu dēvē par attālumu starp svētkiem. Un tad, kad savstarpēji saliedēti cilvēki sasniedz jaunu vienotības līmeni, to dēvē par svētkiem. (vairāk…)

Kalna pakājē

Toras nodaļā „Be – ar” tiek runāts par likumiem, kurus Radītājs caur Mozu nodeva tautai. Šos baušļus cilvēkam ir jāpilda iekšēji, sevī.

Katrā no mums eksistē egoisma kalns. Tas ir tas pats Babilonas tornis, tikai tagad tas tiek attēlots Sīnaja kalna veidā („sina” – naids).

Virs tā virsotnes atrodas augstākais spēks, ar kura palīdzību mēs varam realizēt egoismu tā, ka no tā radīsies svētais kalns – Morija kalns. Un tad šajā kalnā mēs uzcelsim Templi – tilpni, būvētu virs mūsu egoisma, kurā izpaužas Radītājs. (vairāk…)

Brīvprātīgie vergi

Un, ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu. Kā algādzis un kā piedzīvotājs, lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo.
Tad lai viņš no tevis aiziet brīvs, viņš pats un viņa bērni līdz ar viņu, lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts un lai atkal atgriežas savu tēvu īpašumā. [Tora, Levitu grāmata, Be – ar, 25:39 – 25:41]

Ja man ir vēlmes, kuras nav spējīgas pastāvēt atsevišķi, man tās ir jāpatur un ar visu nopietnību jāapmāca tā, lai „nostādītu uz kājām’”. Kad pilnīgi pabeigts darbs ar vēlmju kombinēto mezglu, tās aiziet no manis jau kā patstāvīga daļa un turpina savu neatkarīgo pastāvēšanu. (vairāk…)

Diena un nakts

Jautājums: Vai var teikt, ka Ēģiptes tumsas stāvokli pārvarēs visa Izraēlas tauta, ņemot vērā, ka patlaban virs tās sabiezē mākoņi, stāvoklis kļūst saspīlēts. Vai tas arī nozīmē to, ka tuvojas nakts?

Atbilde: Protams. Citādāk nav iespējams, tādēļ ka mums ir jāveido sevī atdeves īpašība, kas sāk strādāt tikai pateicoties vēlmei, bet vēlme var rasties tikai nakts vidū. Un mums tas labi jāiegaumē. (vairāk…)

Izlabojot sevi, mēs izlabojam cilvēci (Bechukotai nodaļa)

Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un ar jums nodibināšu Savu derību. Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas. Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neniecinās. Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu. [Tora, Levitu grāmata, Bechukotai, 26:9 – 26:12]

Jautājums: Ko nozīmē: „Un Es staigāšu jūsu vidū… ”?

Atbilde: Tas nozīmē, ka visa telpa starp mums tiks piepildīta ar Radītāja īpašībām – ar atdeves un mīlestības īpašībām. Tad mēs kļūsim par Viņa tautu – to sistēmu, kura visus Viņa likumus uztver apzināti, ar vēlmi, ar mīlestību un jūt Radītāju, un Viņš jūt mūs. Jo saskaņā ar īpašību līdzības likumu Viņš ir tautas vidū. (vairāk…)

Vēlmju mozaīka

Uz savas galvas viņiem nebūs izdzīt matus, nedz apgriezt savu bārdu, nedz iegriezt kādas zīmes savā miesā. [Tora, Levitu grāmata, „Emor”, 21:5]

Cilvēkam nav jāmaina savas vēlmes, viņam tikai pareizi tās jāvirza. Citiem vārdiem, man nav jāierobežo savas vēlmes, tās jālauž un jānospiež, bet tikai pareizi tās jāvirza caur to saderību uz kopīgo mērķi. (vairāk…)