Un viņš izkala divas akmens plāksnes, tādas kā iepriekšējās, un Mozus cēlās agri no rīta un kāpa Sinaja kalnā, kā Tas Kungs viņam to bija pavēlējis; savā rokā viņš nesa abas akmens plāksnes. Tad Tas Kungs nolaidās mākonī un nostājās viņa priekšā, un nosauca Tā Kunga Vārdu.

Un Tas Kungs gāja viņam garām, un Viņš sauca: “Tas Kungs, Tas Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem un bērnu bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam.” (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 34:4-34:7) (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Uzraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu slēdzis derību ar tevi un ar Israēlu.” Un viņš tur bija pie Tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra. Un Viņš uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 34:27-34:28)

Runa iet par Malhut pacelšanos Binā.

„Četrdesmit” – pakāpe, kurā cilvēks pilnībā iziet no sava egoistiskā stāvokļa, paceļas virs tā par četrdesmit pakāpēm (Binas, atdeves līmenis) un izpelnas „Mozus” īpašību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Un Mozus sacīja Tam Kungam: “Redzi, Tu man saki: vadi šo tautu augšup! – Bet Tu man nesaki, ko Tu sūtīsi ar mani, kaut gan Tu esi sacījis: Es tevi saucu tavā vārdā, un tu esi labvēlību atradis Manās acīs.

Bet tagad, ja es esmu labvēlību atradis Tavās acīs, tad, lūdzams, liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast labvēlību Tavās acīs, un parādi arī, ka šie ļaudis ir Tava tauta.” (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:12-33:13)

Cilvēks saprot, ka visas savas īpašības viņam jānovirza pie Radītāja. Tieši ar šo īpašību palīdzību viņš veido sev Radītāja tēlu, jo Viņam taču nav veidola, viņš atklājas tikai cilvēkā, tāpēc cilvēks tiek dēvēts par „Ādamu” – tas, kurš sasniedz līdzību ar Radītāju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:11)

Cilvēks, kurš ieguvis atdeves īpašību, runā ar Radītāju kā līdzgs ar līdzīgu, jo Binas īpašība savā augstākajā daļā līdzinās Radītājam (Keter īpašībai) un šajā daļā tie savienojas kopā.

Jozuam nav tādu spēku kā Mozum, lai varētu nolaisties zemākajās vēlmēs (Malhut), ko dēvē – pie tautas un savstarpēji sadarboties ar to. Jozua paliek tikai tajā punktā, tādēļ arī tiek dēvēts par Mozus kalpu.

Taču pēc tam Jozua ben Nuns ienāk Izraēlas zemē („zeme” no vārda „erec”, kas nozīmē „vēlme” – Malhut), jo Malhut ir gatava pieņemt atdeves īpašību. Turpretim Mozus nevar ienākt Izraēlas zemē, jo viņš atrodas tīrā Binas īpašībā un atrauts no Malhut. Viņš var labot Malhut, taču ienākt tajā nevar. Tas būs iespējams tikai tad, kad tiks iekarota visa Izraēlas zeme, tas ir, Malhut pieņems visas atdeves un mīlestības īpašības. Tieši tad arī atklāsies Mozus īpašība.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 16.09.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Un bija: Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:9-33:10)

Tikko Radītājs tuvojas cilvēkam, viņa egoistiskās vēlmes krīt pie zemes, tas ir, „noliec galvu” atdeves īpašības priekšā. Taču, lai Radītājs nolaistos pie mums, ir nepieciešama pareiza sagatavošanās.

Viss ir atkarīgs no mūsu centieniem un darbībām, kuru rezultātā Radītājs pakāpeniski nolaižas pie mums un tad vēlmes mainās. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Tora - Nav komentāru→

Un Israēla bērni noņēma savas rotas Horeba kalna priekšā.

Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes. (Tora, „Iziešana”, „Ki tisa”, 33:6-33:7)

Ikvienam no mums piemīt tādas egoistiskās vēlmes, ar kurām mēs neko nevaram izdarīt. Turklāt tās vēlmes, kuras mēs varam nedaudz pavērst augšup, paceļas līdz Binas pakāpei – atdeves īpašībai, Mozus īpašībai. Tieši tur, šajās savrupajās tieksmēs, mēs varam uz kādu laiku nonākt kontaktā ar Radītāju.

„Ārpus nometnes” nozīmē ārpus vēlmēm, kad mums ir tikai viens konkrēts nolūks, kas virzīts uz mērķi: pieslēgties Mozus līmenim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Un taisi arī zelta diadēmu un iegriez tanī, kā zīmoga griezējs to dara: Svēts Tam Kungam. Un liec to virs turbāna, turbāna priekšējā pusē, piesienot ar zila purpura saiti.

Lai tā ir uz Ārona pieres, ka Ārons uz sevi ņem visas vainas, kas pie dāvanām, ko Israēla bērni veltī, pie visiem viņu dāvinājumiem; tā lai ir allaž uz viņa pieres, ka tas Tam Kungam labi patīk. (Tora, „Iziešana”, „Tecave”, 28:36 – 28 – 38)

Galvas apsegšana nozīmē „ekrānu”. Ekrānam jābūt sasietam ar gaismas pavedienu, kas savieno to ar Radītāju. Augstākā gaisma, caur tā saucamo turbānu, nonāk lejup uz Ārona galvu, kas aplieta ar olīveļļu, kas simbolizē Hohma gaismu (gudrības gaismu) un notek pār visu viņa ķermeni. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Tā Ārons lai glabā Israēla dēlu vārdus tiesneša krūšu zīmē uz savas sirds, kad viņš ir svētnīcā, lai tos pastāvīgi pieminētu Tā Kunga priekšā. (Tora, „Iziešana”, „Tecave”, 28:29)

12 akmeņi, kas ielikti Hosannā, simbolizē egoisma labošanu, jo egoisms ir akmens (akmens sirds – „Lev ha Even”), kas ar nolūka palīdzību pārvēršas dārgakmenī.

Tad, kad cilvēks pareizi strādā, spītējot savam ego, kurš paliek viņā tāds, kāds tas ir, tad visi 12 akmeņi kļūst par pilnībā izlabota Israēla (tie, kuri tiecas pie Radītāja) stāvokļa simbolu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Un mājokli taisi no desmit pārklājiem, austiem no šķetinātām smalkām dzijām, no zila un sarkana purpura un karmezīna ar meistariski ieaustiem ķerubiem… (Tora, „Iziešana”, „Truma”, 26:1)

Katrs materiāls pauž noteiktu mūsu egoisma veidu. Pavedienu savijums simbolizē divas līnijas: labo (atdeve un mīlestība) un kreiso (egoisms un saņemšana).

Runa iet par to, kādā veidā nepieciešams savīt pavedienus: no kreisās puses uz labo, kas atrodas pamatā un kas augšā – lins vai vilna, kādā krāsā. Ir naturālie materiāli – vilna, lins, ādas, no kuriem tiek izgatavoti apģērbi, apmetņi, aizkari. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Un šķirstā ieliec liecību, ko Es tev došu. (Tora, „Iziešana”, „Truma”, 25:16)

„Šķirstā ielikt savienības liecību” – nozīmē labot savas sirds visslēptāko daļu, kurā būs saikne starp cilvēku un Radītāju visas radības centrālajā punktā. No šī punkta – tur, kur Radītāja īpašība un radījuma īpašība atrodas atkailinātā veidā, bez jebkādiem ietērpiem savstarpēji savienojas – sākas Visums.

Tas tiek dēvēts par liecību, jo Radītājs ir liecinieks, proti, Viņš apņemas, ka šis punkts, kas ietver sevī gan radījumu, gan Radītāju, nekad nesašķelsies divās daļās. Radītājs galvo, ka šis punkts nekur nepazudīs, neskatoties ne uz kādām apsleptībām un problēmām, kuras, protams, būs arī turpmāk.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 29.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→