Category Archives: Senā Babilonija

Klejojošās atdeves dzirkstis

Vēl kopš senās Babilonas laikiem palikuši cilvēki, kas izcēlušies no “Isra-ēla” (jašar-kel – vēlme pēc Radītāja). Vēstures gaitā to skaits palielinās, dvēselēm savstarpēji iekļaujoties viena otrā. Tādējādi patreiz ir tik daudz cilvēku, kuri meklē garīgo atbrīvošanu – iziešanu no egoistiskās saņemšanas īpašības – uz atdevi. Katrā no mums, mūsu iekšienē, norisinās tāda iekšējā cīņa starp vēlmēm “Isra-els”, kuras tiecas nonākt pie atdeves un mīlestības un visām parējām manām vēlmēm, kuras pagaidām nevēlas dzirdēt par atdevi un savienošanos. (vairāk…)

Labošanās sākas no Babilonijas

Radījums kopumā tiek dēvēts “Babilonija”. Tas radīts no vēlmes, kas izgājusi attīstību četrās gaismas stadijās, lejup nākšanu pasaulēs, struktūras Ādams dzimšanu un šķelšanos – rezultātā vēlmes saņemt un dot sajaukušās tā, ka katrā atrodas visu pārējo daļas. Pēc tam uz šo sašķelto stāvokli izplūst gaisma – un sašķeltās daļas sāk atmosties no nedzīvās vēlmes uz augu, dzīvnieku un cilvēka. Tomēr kopā ar egoisma tālāko attīstību cilvēkos, vienā no cilvēkiem, Ādamā, pirms 5770 gadiem, radās vēlme dot. No tā aizsākās labošanās process. (vairāk…)

Viss relatīvs, pat trimda un atbrīvošana

Trimda un atbrīvošana – tās ir relatīvas lietas – viss atkarīgs no tā, no kurienes un kur tu nokriti.
Lai sajustu, ka atrodos trimdā un esmu atrauts no garīgā, nepieciešams just garīgo un just, ka esi atdalīts no tā.
Bet ja cilvēks nejūt to, no kā atdalīts – tad tas netiek dēvēts par trimdu, jo no kurienes tad viņš izraidīts?
Babilonijas trimda pēc garīgā augstuma bija augstāka par stāvokli iziešana no Ēģiptes. Un tomēr tas tiek dēvēts par trimdu, jo radīja milzīgas ciešanas. (vairāk…)