Category Archives: Realitātes uztvere

Ticība, kas augstāka par zināšanām prasa īpašu prātu

Ticība, kas augstāka par zināšanām, prasa īpašu prātu. Lieta tā, ka šīs pasaules cilvēks: tu un es, katrs no mums, ir veidots no egoisma – vēlmes gūt baudu, kura iekšienē jūt visu realitāti.

Mēs jūtam tikai to, kas mums spēj nest baudu vai gluži pretēji izsaukt ciešanas, tas ir, plusu vai mīnusu atbilstoši savai egoistiskai vēlmei patīkami dzīvot. (vairāk…)

Dzīve pēc jaunā scenārija. 2.daļa.

Dzīve – tas ir scenārijs, kuru var pārrakstīt no jauna un sākt pārvaldīt savu dzīvi. Galu galā cilvēkam apnīk kino, kurā kāds ar varu viņu padarījis par galveno varoni. Tā ir sveša dzīve, taču es gribu dzīvot savu dzīvi. (vairāk…)

Dzīve pēc jaunā scenārija. 1.daļa.

Daba cilvēkam devusi spēju iziet no sevis un ieiet grāmatas vai filmas sižetā. Mūsu laika aizraušanās – tie ir nebeidzamie seriāli, kino maratons, kurā ievilināti visi, gan vecākā, gan jaunā paaudze.

Katra cilvēka sapnis: atgriezties mājās, apsēsties krēslā, apslāpēt gaismu, ieslēgt televizoru un iedziļināties seriālā. (vairāk…)

Vīrišķā un sievišķā sākotne, 6. daļa

Ko mēs redzam citos cilvēkos?

Jautājums: Šodien arvien vairāk cilvēku spēj dzīvot bez ģimenes. Taču ģimeni, pagaidām vēl neviens nav atcēlis.

No realitātes uztveres viedokļa kabalisti iesaka mācīties redzēt laulātajā nevis negatīvas īpašības, kuras īstenībā nav viņa, bet gan saprast, ka tās izsauc mana attieksme pret viņu. Kādā veidā šo principu var izmantot praksē? (vairāk…)

Pasaule – realitāte vai ilūzija? 16. daļa

Reakcija uz mūsu sajūtām

Jautājums: Ja realitāte, kuru es sajūtu, ir tikai mana iekšējā reakcija, kādā veidā es spēju sajust kaut ko ārpus šīs realitātes?

Atbilde: Nevari. Nekādi. Mēs vienmēr jūtam tikai sevi, savu reakciju uz notiekošo un ne vairāk. (vairāk…)

Pasaule – realitāte vai ilūzija? 14. daļa

Aiz absolūtas izlabotības robežas

Jautājums: Viena dvēsele ir sadalīta 600 000 lauskās. Katra lauska sašķēlās dažādi, un katras pieredze spēlē lielu lomu un ir ļoti svarīga. Vai mēs atgriezīsimies kopīgā dvēselē un tad visu uztversim kā Radītājs?

Atbilde: Kad mēs kopā atgriezīsimies kopīgā dvēselē, vai spēsim tajā izzināt Radītāju attiecībā pret mums? Jā, taču gluži tāpat kā jebkurās mūsu pasaules darbībās, mēs izzinām pašu darbību, piemēram, elektrības, magnētisma, gravitācijas spēku utt. sekas. Tas ir, mēs izzināsim šīs parādības, taču ne Viņu pašu. (vairāk…)

Pasaule – realitāte vai ilūzija? 10. daļa

Valoda – saskarsmes jūtas

Bāls Sulams raksta, ka kabalas zinātnei ir jāizmanto absolūti precīzas definīcijas. No kurienes mums tās ņemt?

Šeit parādās saknes un zara likums visās pasaulēs, visos stāvokļos, katrā no mums. Tieši no turienes es varu ņemt precīzas, pareizas definīcijas, raugoties no dabas skatupunkta. Un tu no turienes paņemsi arī savas definīcijas, un mēs tās savstarpēji salīdzināsim. No šīs salīdzināšanas mēs spēsim viens otru pareizi saprast un nerunāt citiem vārdiem, bet ar citu jēgu. (vairāk…)

Pasaule – realitāte vai ilūzija? 9. daļa

Ievērot kabalas valodu

Mēs neesam spējīgi mūsu pasaules vārdiem vai burtiem izteikt Augstākās pasaules jēdzienus, tāpēc ka viss mūsu vārdu krājums atspoguļo piecu maņu orgānu sajūtas.

Grūtība palielinās ar to, ka mums jāizsaka vārdiem un jāpublisko apspriešanai kādas zināšanas, kā tas ir pieņemts zinātniskajos pētījumos. Tāpēc kabalistam ir jāizmanto absolūti precīzas definīcijas. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”) (vairāk…)

Pasaule – realitāte vai ilūzija? 8. daļa

Izzinot augstāko pasauli

Jautājums: Ja pasaule ir reakcija uz spēku ietekmi, vai tas nozīmē, ka arī es esmu tikai reakcija? Un, ja tas ir tā, kas esmu es, kurš to izzina?

Atbilde: Patiešām es esmu reakcija uz to, ko veidoju. Es sevi sajūtu tādā vai citādā veidā. (vairāk…)

Pasaule – realitāte vai ilūzija? 7. daļa

Jautājums: Esmu dzirdējis, ka cilvēks uztver realitāti un pasauli kā īstu izkropļojumu. Vai tā ir patiesība?

Atbilde: Jā, protams. Mēs visu uztveram tikai ar saviem maņu orgāniem, taču par cik tie ir izkropļoti, neizlaboti, sašķelti, tad dabiski, ka arī pasaule tāda izskatās.

Lieta tā, ka pasaule ap mums ir pilnīga, taču mēs to neuztveram kā pilnīgu tāpēc, ka to sajūtam savos sašķeltajos, neizlabotajos maņu orgānos. Tāpēc mēs neko nespējam sacīt par pašu pasauli, bet tikai par to, kādā veidā mēs to uztveram. (vairāk…)