Category Archives: Realitātes uztvere

Gaisma, tik neizzināma pēc būtības

„Desmit Sfirotu Macība”, 1. d., „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (14.): Kas ir gaismas izplatīšanās (itpashtut)?

Gaisma, kas nāk no Radītāja būtības, un ienāk radījumā, tiek dēvēta par gaismu, kura „izplatās”. Patiesībā tas neietekmē augstāko gaismu, līdzīgi kā aizdedzina sveci no sveces, kura nenodara nekādu kaitējumu pirmajai svecei, bet tā tiek dēvēts, jo tā uztver pats radījums.

Nepastāv dažādas gaismas, kas atrodas Radītājā vai radījumā. Gaisma pati par sevi vispār nepastāv. Par gaismu dēvē radījuma iespaidu par piepildījumu, kas tajā atradās jau iepriekš. (vairāk…)

Matērija, kas noausta ar vēlmes gaismu

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Iekšējais vērojums”, 36. p.: Vēlme saņemt – katras būtības sākotnējā forma un sākotnējo formu mēs definējam kā materiālu, jo būtību mēs neizzinām.

Pastāv 5 sajūtu veidi: redze, dzirde, oža, garša, tauste. Taču sajust kādu priekšmetu kā materiālu – nozīmē to sataustīt. Tikai ar tausti es varu pārliecināties, ka tas eksistē un ir materiāls. (vairāk…)

Realitāte Radītāja tēmeklī

Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 200. p.: …Sacīts: „Tas, kurš izlauž ceļu uz jūru”, t.i., izlauž ceļu uz Malhut, kas dēvēta par „jūru”, lai piepildītu un darītu par pilnību mēness starojumu, Malhut, no visām pusēm, labajā un kreisajā, un atklāt tajā „ceļu”, lai starotu lejup. Un tā ir izlabošanās „mifteha”, dēvēta „ceļš”, un bez tā Malhut nespētu starot. (vairāk…)

Kad pasaulē izzudīs ļaunums

Jautājums: Sacīts: „Dari labu”. Taču kā lai mēs darām labu, ja radīts tikai ļaunums, bet par labestību mēs šobrīd vēl neko nezinām?

Atbilde: Ļaunums speciāli radīts mūsu sajūtās, lai mēs vērstu sevi uz labo.

Patiesībā ļaunuma nav. Tikai mūsu uztveres dēļ, kas vērsta uz savu iekšieni, visa labestība, kuru mēs saņemam, tēlojas mums kā ļaunums. Viss, kas tiek uzverts mūsu iekšienē, tiek sajusts kā ļaunums, jo mēs nostādām sevi pretstatā pastāvošajam no ārienes. Tas ir, ļaunums – sadalījums starp mani un citiem. (vairāk…)

Laiks nepastāv

Žurnāls „Physics Essays” (A. Sorlijs, D. Fiskarleti, D. Kleiners no ZPI „Bistra”): Ņūtona ideja par laiku kā absolūtu lielumu nav pareiza. Pasaules ainai vairāk atbilst: laiks, kas mēra izmaiņu secību.

Parasti mēs laiku uzskatām par absolūtu fizikālo lielumu, par neatkarīgu pārmaiņu (t uz grafiku horizontālās ass demonstrē fizikālās sistēmas evolūciju). Taču patiesībā mēs nekad nemēram pašu t. Mēs mērām objekta īpašības: frekvenci, ātrumu utml.

Citādi sakot, reāli eksistē objekta īpašību maiņa un (tēlaini) pulksteņa rādītāju kustība, bet mēs samērojam pirmo ar otro, lai izmērītu objekta īpašības. t – pats par sevi matemātisks lielums un nepastāv realitātē.

Tas nenozīmē, ka laiks nepastāv, bet norāda uz to, ka tas saistīts ar telpu, nevis eksistē pats par sevi, un ka laiks nav absolūts.

Uz to vēl norādīja Einšteins: „Laiks nepastāv neatkarīgi, ir tikai notikumu secība, pēc kuriem mēs to mērām. Laiks – tā ir notikumu secība”.

Replika: Tieši tā, lūk, zinātnieku uzskats pietuvojas kabalistu zinībām. „Desmit Sfirotu Mācībā” 1. nod. uzreiz tiek dots laika definējums kā notikumu secība, nevis kā eksistējošs patstāvīgi. To pašu definējumu dod arī ARI (16. gadsimts), bet viņš to aizguva no Zoar Grāmatas (m. ē. 2. gs.).

Avots krievu valodā

Gaismas Dāvāšana

Jautājums: Ir tādi svētki, kas dēvēti Šavuot –  lielā Toras Dāvāšanas diena.Visi parējie kabalas avoti būtībā ir tikai Toras komentārs, un visas filozofijas, reliģijas un mācības arī izcēlušās no Toras. Kā kabala attiecas pret Toru – kā pret grāmatu, vai kā pret labošanās metodiku?

Atbilde: Tora – gaisma, kas atgriež pie avota, pie Radītāja. Tā nav grāmata, bet gaisma, atdeves spēks, kas atnāk no Radītāja – atdeves avota, un izlabo cilvēku, lai viņš arī kļūtu par atdodošo. Tad cilvēks kļūst par Toras daļu un piepildās ar Toras gaismu – Hasadim gaismu Hohmas starojumā. Tas tiek dēvēts par Toras atklāsmi, gaismas atklāšanos cilvēka iekšienē. (vairāk…)

Manu pūļu enerģija

Doktors Ichāks Orions: Kvantu lauks ir saistīts ar nenoteiktību, taču ne absolūtu. Izrādās, ka dotajā stāvoklī ne viss pilnībā parādās gaismā – vienmēr kaut kas paliek vēlākam laikam.

Taču pagaidām novērotājs redz tikai daļēju realizāciju, kas viņam šķiet nejauša un nenoteikta. Vienkārši daļa iespēju paliek neīstenotas – līdzīgi kā DNS mehānismā vai rešimo nostrādāšanas procesā. (vairāk…)

Pasaule caur vēlmju brillēm

Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 4. p.: … Jēkabs, kurš bija pati pilnība, veicināja mīlestības dzimšanu divās pasaulēs, – t.i., par sievām paņēma divas māsas, Lea un Raheli, kuras iemiesoja divas pasaules, Binu un Malhut.

Jautājums: Kādas manas iekšējās vēlmes tiek dēvētas par māsām?

Atbilde: Cilvēkā pastāv nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un cilvēka vēlmju līmeņi. Visa man redzamā pasaule – mana vēlme, kas sadalīta vairums atsevišķās vēlmēs, katra no kurām manās sajūtās veido kādu pasaulīgu tēlu. (vairāk…)

Atklājiet Zoar savā sirdī

Zoar Grāmata. Nodaļa „Mišpatim” (Mishpatim), 561. p.: … uz sacīto: „Es sūtīšu tev eņģeli”, Mozus uzreiz neiebilda.

Taču, kad atbildēja: „Ja Tu pats nenāksi ar mums, tad labāk neizved mūs no šejienes”, tad izdzirdēja atbildi: „Es iešu pats, lai nomierinātu tevi”. (vairāk…)

Matērija – vēlmes izpausme

Dr. Ichaks Orions: Kā kabala traktē matērijas un tās attīstības jēdzienu?

Atbilde: Matērija – tā ir vēlmes izpausme. Jo vairāk detaļu sajūt mūsu vēlme, jo labāk tā sajūt matēriju. Tajā notiek dažādas parādības, kuras tā var izmērīt, līdz attīstīsies tādā mērā, ka ir gatava apgūt pārmaiņas sevī. Tad matērija tai izpaužas augu veidā, pēc tam – dzīvnieciskajā. (vairāk…)