Category Archives: Realitātes uztvere

Garīgās pasaules hologrāfija

Zoar Grāmata.  Nodaļa „Bereišit” (Bereishit), 237. p.: Sacīts par Mozu: „Un nav vēl augusi jebkāda pļavas zāle” – tas ir, nav vēl izaudzis taisnais, Mozus, kā rezultātā īstenosies izteiciens: „Patiesība izaug no zemes” un tajā sacīts par īstenību: „Īstenība tiks nomesta zemē” – tiek domāti gudro skolnieki, kuri kā augi, kas aug zemē un neparādās no Šhinas trimdas laikā, līdz izpildīsies izteiciens: „Īstenība izaugs no zemes”.

Katrā līmenī, katrā stāvoklī, uz katra pakāpiena mums atklājas visa realitāte, tikai atšķirīgi – tā pati Bezgalība, taču katrreiz arvien lielākā samazinājumā vai palielinājumā. Tāpat kā hologrāfiskajā ainā pastāvīgi atrodas visas detaļas, tikai mēs tās atšķiram vairāk vai mazāk. Taču vienmēr tā ir pilna garīgā tilpne/ kli.

Tāpēc arī patreiz mums tāpat ir jāizturas pret mūsu stāvokli, jo pat ja atklājas pati pirmā, minimālā garīgā pakāpe, tā šķiet mums kā Bezgalība, un tur atrodas visi spēki, ietverot Mozu.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 21.02.2012.

Avots krievu valodā

Valdošais pār pagātni, tagadni un nākotni

Dzīves sajūta tiek mērīta ar attiecībām starp trijām gaismām un pagātnes stāvokļa informācijas ierakstu (rešimo). Tagadnes stāvoklī mums ir iekšējā un apkārtējā gaisma, ar ekrānu starp tām, kurš dala atnākošo gaismu šajās divās gaismās.

Iekšējā gaisma (I”G) dod tagadnes laika sajūtu. Apkārtējā gaisma, kas palikusi no tā, ko mēs vēl nespējam pārvarēt atdeves dēļ, sniedz nākotnes sajūtu. Informācijā (rešimo), uz kuru pamatojoties es veicu šo aprēķinu, dod man pagātnes sajūtu. (vairāk…)

Iekļaušanās pasaules saprātā

Jautājums: Ko nozīmē spēja „just pasauli caur visiem”?

Atbilde: Ja esmu iekļāvies citos, un sajūtu to, ko jūt viņi, domāju par to, par ko domā viņi, tad saprotams, ka man piemīt spējas, kuras vairākkārt pārsniedz parasta cilvēka spējas. Esmu daudz plašāks, spējīgs vairāk sevī ietvert. Mūsu uztvere par katru parādību ir atkarīga no parametru daudzuma, kurus mēs spējam apgūt, no ieskata rezolūcijas.

Parametru daudzums ir atkarīgs no tā, cik daudz manī ir ietverts pretēju lietu. Pateicoties kontrastam starp tām, es atšķiru atsevišķas daļas un varu no tām izveidot vairums variantus kā lego. Pie tam es saprotu, no kā sastāv šīs konstrukcijas, un ar ko viena atšķiras no citas. (vairāk…)

Atbalsts katram pacēlumam augšup

Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Kad cilvēks atbilst radīšanas nodomam, viņš sniedz labpatiku Radītājam, jo tiek izpildīta Viņa griba. Tad cilvēks izpelnas absolūtu mūžību kā pats Radītājs, un tādā veidā izpelnas brīvību no nāves eņģeļa.

Bāls Sulams skaidro brīvību kontekstā ar realitātes uztveri.

Mēs dzīvojam spēku pasaulē. Matērijas nav, tā mums izpaužas tikai daudzveidīgu spēku iedarbībā, kuri mums veido šo sajūtu. Es uztveru nedzīvo dabu visos tās veidos un izmēros, tāpat arī augu un dzīvnieku dabu, cilvēkus. Šīs četras kategorijas, kuras piepilda manu sajūtu lauku, ir spēki, kuri tādā veidā attēlojas manā vēlmē, un kā uz ekrāna zīmē trīsdimensiju un daudzšķautņainu pasaules ainu. (vairāk…)

Atmodināt sevī rūpes par pasauli

Jautājums: Kā atmodināt savā sirdī rūpes par visu pasauli?

Atbilde: Mēs visi eksistējam vienā garīgajā tilpnē, vienā garīgajā vēlmē. Radītājs radīja vienu dvēseli, un nav iespējams rūpēties izlases kārtībā tikai par kādu tās daļu, – vienīgi par visu pilno tilpni. Garīgajā nekas nepastāv „daļēji”.

Ja runa iet par atdevi, tad jārūpējas par to, kā kļūt Radītājam par sveci, un tas nozīmē – izlabot pilnu tilpni. Ja Radītājs radījis vienu vienotu vēlmi, tad atdeve var atmosties tikai pilnībā tajā visā. Un kā skaidro Bāls Sulams rakstā „Galvojums”, tikai dēļ tā mēs arī eksistējam. (vairāk…)

Eņģelis, kurš rakņājas atkritumos

Jācenšas arvien pareizāk iztēloties to, ka ārējā vietā mēs redzam – iekšējo. Mēs ar manu skolotāju Rabašu reizēm apspriedām, kādus spēkus redzam aiz šīs pasaules ainas.

Reiz mēs uz ielas pamanījām zirgu, kurš ēda atkritumus no tvertnes, un piepeši man Rabašs sacīja: „Skat, kāds eņģelis!” Es izbrīnījos, jo neko neredzēju, izņemot zirgu, kurš ēda atliekas no mūsu maltītes. Un otrajā dienā es sāku par to vairāk iztaujāt skolotāju, mēģinot iemācīties, kā aiz šīs pasaules saskatīt iekšējos spēkus.

Ja redzu ainu, kas fokusējas uz manu tīkleni vai galvas smadzeņu pakauša daļu, – tādā veidā es iztēlojos spēkus, gluži kā uz datora ekrāna, kuri savienojas kādā formā. Taču šī forma pati par sevi nepastāv. Tā nepieciešama tikai tam, lai es varētu kaut kam pieķerties un uztvert. Tomēr būtībā tā ir attieksmes izpausme no tā, kurš man dod, ar kaut ko uz mani iedarbojoties. (vairāk…)

Atvērts skatu laukums ar skatu uz visu radību

Jautājums: Kādu mēs redzēsim savstarpējo atdodošo saikņu sistēmu, kad tā mums atklāsies?

Atbilde: Šī sistēma mums ir jāredz starp mums patreiz, pēc kongresa. Katram ir jāredz punkti sirdī un jāsaprot, kaut arī viņš ir atdalīts no pārējiem, tomēr starp visām mūsu sirdīm pastāv saiknes tīkls.

Pastāv iekšējā sistēma – visu mūsu biedru (un tās iekšienē augstākā sistēma – visu pagātnes kabalistu sistēma), bet tai apkārt ārējā sistēma – visa cilvēce. Un visi ir savstarpēji saistīti, šis savienojums nemainās – tas ir pastāvīgs, sašķēlās tikai mūsu pareizā attieksme.

Kā sakām mūsu pasaulē: „attiecības ir pārtrauktas” – tas ir, tās bija labas, bet kļuva sliktas. Attiecības ir palikušas, taču tikai sabojājās. (vairāk…)

Meklē un noteikti atradīsi!

Jautājums: Ko man darīt, ja pat piecas minūtes nespēju koncentrēties Zoar nodarbības laikā? Es nezinu, kur to visu sevī meklēt?
Atbilde: Neskatoties ne uz ko, vajag meklēt, kur manī atrodas visas šīs īpašības, par kurām runā Zoar grāmata.
Ja slimniekam sacītu, ka šis teksts runā par to, kā viņam kļūt veselam, kā glābties no nelaimes, bankrota, problēmām – viņš kāri “aprītu” šo tekstu, cenzdamies izprast katru vārdu! (vairāk…)

Kāpēc cilvēki aizmirst, kādēļ izgāja no istabas

Ziņojums (žurnāls Quarterly Journal of Experimental Psychology): Cilvēki itin bieži aizmirst, kādēļ viņi aizgāja uz citu istabu, tāpēc ka smadzenes identificē katru istabu ar jaunu notikumu, un tai uzstāda īpašu marķieri. Durvju aile pabeidz veco epizodi un sāk jaunu „nodaļu” – tas rada grūtības atmiņas atjaunošanā par pagājušo epizodi.

Taču, ja jūs pārejat no istabas istabā, lai kaut ko uzkostu, tad paņemtā tase palīdzēs atcerēties par mērķi. Vai arī salieciet plaukstu bļodas formā – un jūs atcerēsieties, ko grasījāties darīt. Turklāt, ja jūs pārejat no istabas istabā, lai sameklētu grieznes, sakrustojiet pirkstus, lai neaizmirstu par savu mērķi.

Replika: Kabalā to dēvē „tas, kurš maina vietu, maina tās pārvaldošo spēku”. Ir trīs faktori, kuri nosaka stāvokli: laiks, pārvietošanās, vieta, kurus mēs varam mainīt ar gaismas iedarbību uz tiem.

Avots krievu valodā

Redzes apmāns

Jautājums: Ja nepastāv atsevišķās daļas, tad par ko ir rakstīts Zoar Grāmatā – kā viena dvēsele labojas?

Atbilde: Visa Zoar Grāmata klāsta par to, kā mēs savienojamies vienā dvēselē, jo vairāk nav par ko runāt. Pastāv pilnības stāvoklis – viena dvēsele, un nepilnīgs stāvoklis – kad tā visa ir sašķelta. Turklāt mums sevi jāatgriež pilnības stāvoklī.

Būtībā sašķeltība pastāv tikai mūsu apziņā. Kad mēs uzzināsim, kas ir sabojāts, – tad redzēsim, ka viss izlabots. Man jāizlabo tikai sava uztvere, savs redzējums. Un tādēļ tas tiek dēvēts – „kabalas zinātne” („kabala” – tulkojumā – „saņemšana”) – zinātne par to, ka es saņemu, uztveru īstenību. Vienīgi tas! Realitāte ir absolūta un nebija nekādas šķelšanās. Tas viss tikai attiecībā pret saņemošajiem, attiecībā uz cilvēku, kas to izzina.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 14.11.2011.

Avots krievu valodā