Category Archives: No kabalas avotiem

Kabalisti – par izvēles brīvību, 3. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Apkārtnes ietekme uz cilvēku

Visas cilvēka īpašības atkarīgas no vides izvēles.

Bāls Sulams. Gribas brīvība

Tikai izvēloties apkārtni, tiek noteikta cilvēka vara pār sevi, kas nosaka, vai viņš izpelnījies apbalvojumu vai sodu.

Bāls Sulams. Gribas brīvība

Radītāja dižuma un svarīguma novērtējums un radījuma mērķis pilnībā atkarīgi no apkārtnes.

Bāls Sulams. Raksts Zoar Grāmatas nobeigumam

Tikai apkārtnes izvēle var atnest cilvēkam panākumus vai neveiksmi. Taču pēc tam, kad izvēlējies apkārtni, viņš nokļūst tās rokās.

Bāls Sulams. Gribas brīvība

Avots krievu valodā

Kabalisti – par cilvēka dabu un Radītāja dabu, 4. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Cilvēka būtība – vēlme saņemt

Tas, kurš neizjūt ciešanas par sabiedrības nelaimēm, un sajūt tikai savas personīgās vajadzības, nevar saņemt kopējo garīgo atklāsmi, dēvētu par „sabiedrības mierinājumu”, jo nebija sagatavojis kopīgo vēlmi, bet tikai savu personīgo.

Turklāt tas, kurš jūt līdzi sabiedrības nelaimēm, kurš uztver sabiedrības nelaimes kā savas personīgās, izpelnīsies Radītāja atklāsmi, jo viņa vajadzība – kopēja, un tās piepildīšana – arī kopīga.

Bāls Sulams. „Pri Haham”, sarunas „Katrs, kurš izjūt ciešanas par sabiedrību”. (vairāk…)

Kabalisti – par cilvēka dabu un Radītāja dabu, 5. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Egoisms ielikts katra cilvēka dabā

Egoisms ielikts katra cilvēka dabā, tāpat kā arī visos dzīvniekos (taču cilvēkā tas virzīts vēl uz otra izmantošanu un pazemošanu, un pie tam pastāvīgi attīstās).

Bāls Sulams. Pēdējā paaudze, 1. d.

Cilvēks pat pirkstu nepakustinās, ja tas nenesīs viņam vismaz kādu labumu.

Bāls Sulams. Raksts Zoar Grāmatas nobeigumam. (vairāk…)

Kabalisti – par cilvēka dabu un Radītāja dabu, 1. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Cilvēka būtība – vēlme saņemt

Vēlme (saņemt, baudīt) – galvenais, tā ir (vienīgā) cilvēka būtība.

Bāls Sulams. Šamati. 153. raksts „Doma – vēlmes sekas”

Visu radījuma daļu būtība – vēlme saņemt, ne vairāk un ne mazāk (atšķirība starp visām radījuma daļām visās pasaulēs ir tikai skaitliska un kvalitātīva atšķirība vēlmē piepildīties).

Bāls Sulams. Priekšvārds Zoar Grāmatai, 20. p.

Dvēseles būtība – tikai vēlme saņemt (bauda piepildījums) un centies to izprast. Visa vienas būtības atšķirība no otras, kuru vien spējam atklāt, ir nekas cits, kā atšķirība to vēlmēs saņemt.

Bāls Sulams. Priekšvārds Zoar Grāmatai, 21. p.

Avots krievu valodā

Kabalisti – par mīlestību pret tuvāko un mīlestību pret Radītāju, 4. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Mīlestība pret tuvāko – līdzeklis mīlestības sasniegšanai pret Radītāju

Mīlestībā pret biedriem cilvēks nevar sevi pievilt, runājot, ka viņš mīl viņus, taču patiesībā tajā pašā laikā viņš nemīl. Šeit viņš var sevi kontrolēt. Turklāt mīlestībā pret Radītāju cilvēks nav spējīgs novērtēt, vai viņa nolūks patiešām ir „Radītāja dēļ” vai „sevis dēļ”.

Rabašs. Šlavei Sulam. „Dosimies pie Faraona – 2”, 13. raksts, 1985.-86. g.

Attieksmes izlabošana pret tuvāko ir drošs līdzeklis, lai nonāktu pie atdeves Radītājam, jo attiecības ar biedriem nepastāvīgas un nenoteiktas, jautājumi par attieksmi pret viņiem vienmēr nodarbina cilvēka prātu, labošanās mērķis tiek sajusts kā reāls.

Tajā pašā laikā darbs, kas virzīts uz attiecību labošanu ar Radītāju, pastāvīgs un noteikts, par šīm attiecībām nepiederīgiem nerodas jautājumi, jo cilvēks pierod pie zināmas attiecību izpildīšanas. Taču izpildāmais aiz ieraduma nav spējīgs nest labumu.

Bāls Sulams. „Toras dāvāšana”, 14. p.

Avots krievu valodā

Kabalisti – par mīlestību pret tuvāko un mīlestību pret Radītāju, 2.d.

Piezīmes iekavās – manas.

Mīlestība pret tuvāko – līdzeklis mīlestības sasniegšanai pret Radītāju

Cilvēks egoisma labošanu sāk ar nolūku „sevis dēļ”. Pēc tam, labojošās gaismas iedarbībā, iegūst nolūku „Radītāja dēļ”. Pieliekot pūles, lai sasniegtu atdevi un mīlestību pret tuvāko, tiek sasniegta atdeve un mīlestība pret Radītāju, jo nav starpības starp tuvāko un Radītāju, jo viss, kas atrodas ārpus cilvēka vēlmēm, ārpus personīgā labuma gūšanas, tiek sajusts it kā neesošs.

Bāls Sulams. Mīlestība pret Radītāju un radījumiem

Atdodošais Radītājam sajūt tādu pašu iedvesmu kā atdodošais tuvākajam, jo abos gadījumos izpilda atdevi, bez aprēķina saņemt vismaz kaut kādu atalgojumu. Tādējādi atdeves darbībā savienojas mīlestība pret Radītāju un mīlestība pret tuvāko, kļūstot par vienu veselumu.

Bāls Sulams. Galvojums, 22. p.

Cilvēka labošanā ir divi posmi: cilvēka un biedra attiecību labošanā viņš iegūst iemaņas, kā labot savas attiecības ar Radītāju.

Bāls Sulams. Viens bauslis

Avots krievu valodā

Kabalisti – par mīlestību pret tuvāko un mīlestību pret Radītāju, 1.d.

Piezīmes iekavās – manas.

Mīlestība pret tuvāko – līdzeklis mīlestības sasniegšanai pret Radītāju

Caur pirmo posmu – mīlestības sasniegšanu pret biedriem, mēs spēsim sasniegt mīlestību pret Radītāju.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1987. g., 10. raksts „Cik liels ir mēlnesības smagums, un pret ko tā vērsta”.

Attieksme pret biedriem svarīgāka par attieksmi pret Radītāju, jo atdeve biedriem noved pie atdeves Radītājam.

Bāls Sulams. Priekšvārds Zoar Grāmatai, 19. p.

Mums dots apgūt mīlestības būtību pret Radītāju balstoties uz mīlestību pret biedriem, jo mīlestības īpašības pret tuvāko ieliktas sākotnēji cilvēkā, lai sasniegtu mīlestību pret Radītāju.

Bāls Sulams. TES priekšvārds, 69. p.

Avots krievu valodā

Kabalisti – par pieeju Kabalas zinātnes apgūšanā, 3. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Sagatavošanās svarīgums mācību procesam

Studējošais apņemas pirms mācību uzsākšanas nostiprināties ticībā Radītājam, un Viņa vadība ir kā atalgojums un sods. Savas pūles lai virza Toras (savas labošanās) baušļu labā. Ar to sasniegs Torā apslēptās gaismas iedarbību un viņa ticība (tādā labošanās darbībā) vairosies.

Viņa sirds būs gatava no “lo lišma” (sevis dēļ) nodarbībām nonākt līdz “lišma” (atdeves/ Radītāja dēļ) nodarbībām. Pat ja vēl nav sasniedzis ticību (atdeves īpašību), ir pārliecība sasniegt to ar Toras studijām. Turklāt, lai sasniegtu ticību (atdevi), virzīs sirdi un prātu tikai ar Toras palīdzību – tad nav dižāka baušļa par šo.

Bāls Sulams. TES priekšvārds, 17. p.

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 43. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Viedie sacījuši: Es radīju ļaunuma sākotni, un Es radīju Toru – piedevu” (Bava Batra 16).

Attiecībā uz jautājumu par piedevu viedie sacīja: Varat Mani atstāt, galvenais ievērojiet Manu Toru, jo Tās gaisma atgriež pie Avota (Jeruzalemes Talmuds, Hagiga Traktāts, 1:7)”. Tātad Torā ir līdzeklis, kas atgriež cilvēku pie Avota, tiek domāts tas ļaunums, kas atrodas cilvēkā, tas ir, vēlme saņemt kļūst par atdodošo.

Rabašs. Dargot Sulam. 267. raksts.


Mēs redzam, ka galvenais pasauļu un dvēseļu radīšanā bija nolūks izlabot visu – uz nolūku atdeves dēļ, kas dēvēts par saplūsmi un īpašību līdzību. Turklāt par Toru Radītājs sacīja: Es radīju ļaunuma sākotni un radīju Toru – piedevu”. Tas ir, pēc tam, kad cilvēks saņēma Toru kā piedevu” (zāles), ļaunuma sākotne (egoisms) tiks izlabota uz atdevi, kā sacīts: nākotnē nāves eņģelis (egoisms) kļūs par svēto eņģeli (mīlestību).

Rabašs. Šlavei Sulam. 1988. g., 12. raksts „Ko nozīmē Tora un darbs Radītāja ceļā”.

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 44. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Radītāja darbinieki  dara Toru par sausu

Pastāv uzskats, ka Toras būtība ir darbībās, un šim nolūkam pietiekams iemācīties tikai Toras atklāto daļu. Taču viedie sacījuši: „Kāda Radītājam daļa par to, ar kādu paņēmienu tiek nokauts dzīvnieks – no pakauša vai no rīkles? Jo baušļi doti tikai radījumu izlabošanai”.

Taču, ja rīcības nepauž sagatavošanos egoisma izlabošanai, tad it kā neizdarīja neko ar visiem saviem baušļiem visas dzīves garumā. Jo „Bauslis bez nolūka nedzīvs, tāpat kā ķermenis bez dvēseles”.

Bāls Sulams. Kabalas zinātne un tās būtība.

Tumsas un nezināšanas cēlonis mūsu paaudzē ir tajā apstāklī, ka pat tie, kas strādā Radītāja labā, attālinājušies no Kabalas zinātnes un tāpēc visa paaudze kļūdās viņu vainas dēļ.

Bāls Sulams. Priekšvārds Zoar Grāmatai. 57. p.

Tie kas aprobežojas ar ieražām, nevēlas izprast Kabalas zinātni un baušļu jēgu, dara Toru par sausu, izsauc pasaulē badu, nabadzību, cietsirdību, pazemojumus, slepkavības un laupīšanas.

Bāls Sulams. Priekšvārds Zoar Grāmatai. 70. p.

Avots krievu valodā