Category Archives: Krīze un globalizācija

Migrējošais kolapss

Viedokļi: ESAO: nacionālais egoisms kaitē globālajai ekonomikai, valstis pilnībā nenovērtē vispasaules sabrukuma likumu. Nacionālo institūtu un starptautisko organizāciju liels daudzums un to spēcīgā birokrātija kavē efektīvu pretdarbību krīzēm.

Notiek institūtu kopīgās darbības noriets, tādu kā ANO, SVF un ES. Jānotiek ļoti spēcīgam satricinājumam, lai valstis apvienotu pūles. „Divdesmitnieka” iekšienē valda dažādas intereses, kamēr visi vadās balstoties uz nacionālo egoismu.

Replika: Ar spēka metodēm, kā tas notika PSRS, vai ar vienkāršām kopīgām pūlēm egoismu nevar uzveikt. Ir nepieciešama augstākā gaisma, kura to radīja, lai to izlabotu uz tam pretējo atdeves, mijiedarbības, savstarpējās piekāpības īpašību. Taču pakāpeniski daba mūs uz to izaicinās, līdz pat mīlestībai pret tuvāko, bet kabalas metodika palīdzēs izsaukt labojošo gaismu un sasniegt vispārēju harmoniju.

Avots krievu valodā

Saprast, kā tiek veidota pārmaiņu ideoloģija

Viedoklis (S. Mironovs, KF federācijas padomes priekšsēdētājs): Visos laikos filozofi meklēja atbildi uz jautājumu „Kas ir cilvēks”? Jāsāk no pašiem esamības pamatiem – no cilvēka. Ja tu gribi, lai pasaule mainītos tev vēlamā virzienā, – mainies pats.

Galvenais – cilvēka pašrealizācijas, viņa brīvās gribas iespēju paplašināšanās. Mēs uzmanīgi sekojam līdzi filozofiskām diskusijām mūsdienu pasaulē. Pasaules finansiālās krīzes un ekonomikas krasu pārmaiņu apstākļos mums ir svarīgi saprast, kā veidojas pārmaiņu ideoloģija. (vairāk…)

Bīstamie vēstures posmi

Jautājums: Kā pārliecināt savu ego par pareizā ceļa izvēli, neskatoties uz to, ka tas nesaņem piepildījumu no savienošanās ar citiem?

Atbilde: Piepildījums no vienotības  mums ir jāatklāj, jo tas atrodas mūsu savstarpējā saiknē, taču atklājas nevis saņemšanā, bet katra cilvēka tieksmē uz atdevi citiem. Ja esi nolēmis savienoties ar citiem, vēloties izmantot šo kopējo saikni par labu sev, tad tu saņem tieši tumsu un triecienu. (vairāk…)

Brīvība no nāves eņģeļa

Viedoklis (А. Dolgins, prof., Zinātnisko pētījumu fonda vadītājs): Pašlaik tiek dots daudz skaidrojumu krīzei. Eksistē viedoklis, ka visā ir vainīgas amerikāņu bankas, kuras devušas  pārāk daudz sliktu kredītu cilvēkiem, kuri nav varējuši tos apkalpot, un atdeva atpakaļ – un tirgus sabruka.

Pasaule iesaistījās pārražošanā, visu neiedomājamo vajadzību apmierināšanā. Cilvēki pielika pūles, lai dzīvotu labāk un saturīgāk. Taču sistēmiskās krīzes laikā lieku preču vērtība krasi krītas. (vairāk…)

Klīstošie – brāļu meklējumos

Katrā jaunā stāvoklī mēs sevi sajūtam kā pazudušus, gluži kā zirgs, kurš nomaldījies laukā. Taču cilvēks, kurš atmodies pazudušā dzīvnieka iekšienē, sevi izved un atrod savu vietu – tā ir pareiza attieksme pret šo lauku, kas mūs visus saista.

Viņš pieprasa jaunu sapratni, definējumu, Toru, tas ir, „instrukciju”, kā ātrāk un pareizāk no savas puses varēs ietekmēt, lai visi iekļautos šī lauka iekšienē. (vairāk…)

Pasaules krīze klauvē pie durvīm

Ziņojums: ASV Prezidents biedē pasauli ar jaunu finansiālo krīzi. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka vienkāršo amerikāņu vidū  valda grūtsirdība un Lielās depresijas atkārtošanās nemiera pilna gaidīšana.

Eiropai ekonomists ieteic steidzamā kārtībā restrukturēt Grieķijas, Īrijas un Portugāles parādus. Citādi novilcinājums var novest pie nekontrolējamiem procesiem. ĶTR tuvākajā nākotnē paredz divas problēmas: kreditoru parāda pieaugumu un lielu lieku jaudu daudzumu.

Prognoze attiecībā uz Krieviju: jauna krīze izsauks cenu kritumu uz izejvielu precēm un naftu, kā arī padziļinās kapitāla aizplūdumu no Krievijas. Krieviju pasaules ekonomikas ārējais negatīvais faktors ietekmēs daudz sāpīgāk salīdzinājumā ar 2008. gadu.

Avots krievu valodā

Eksperta izmisums

Viedoklis (B.Lins, „Jaunā Amerika” fonda eksperts): Tagadēja finansiālā krīze – tā ir „brīvās tirdzniecības” krīze, tāpēc ka pēdējos gadus ASV mainīja naudaszīmju papīru pret rūpnieciskām precēm/darbu/enerģiju.

Izrādījās, ka pasaules sistēmā uzkrājās pārāk daudz dolāru, un tas piepumpēja „burbuli”. Īstermiņa perspektīvā ir nepieciešams atbalstīt eksistējošo finansiālo sistēmu, bet tikai tāpēc, lai varētu to mierīgā veidā nomainīt. Pats vienkāršākais veids – pieņemt vienotu pasaules valūtu. Taču droši vien  tas nekad nenotiks. (vairāk…)

Dramatiskā ekonomika

Viedoklis (Duglass Volkers, Ridženta (Virdžīnija) universitātes ekonomikas prof., ANO darbinieks finansiālās krīzes jomā): Šodien notiekošie dramatiskie notikumi finanšu tirgos nav vienkārši ekonomiskā krīze, tā ir postmoderniskās ekonomikas visas sistēmas fatālā krīze.

Šī sistēma turējās uz patērētāju apziņas un sīku investoru manipulācijām no spekulatīvu ekonomisko elišu puses. Tai ir raksturīga uzpūsta, ar manipulāciju uzspiesta preču, pakalpojumu, valūtu, akciju, kredītu vērtība. (vairāk…)

Jauns projekts pieprasa jaunu apziņu

Viedoklis (A. Dugins – politologs, filozofs) : Liberālais modelis pamatojās uz ekonomikas neatgriezeniskā pieauguma loģiku. Par nepārtraukta pieauguma iespējas pierādījumu ekonomisti R. Mertons un M. Skoulzs saņēma Nobela prēmiju.

1997. gadā viņi zinātniski, ar matemātikas aprēķinu palīdzību, pierādīja, ka nekādas krīzes, pie nekādiem apstākļiem nebūs, bet finansiālā tirgus pieaugums ir bezgalīgs. (vairāk…)

Izaugot no rotaļlietām

Kabalas zinātne vēsta, ka esam ienākuši jaunā laikaposmā, kurā atklājam savu kļūdu un mūsos apslēpto ļaunumu – cilvēcisko egoismu. No vienas puses, tas noveda mūs pie ļoti slikta stāvokļa, bet no otras puses, labi, ka tas atklājas. Cerēsim, ka ar savām pūlēm mēs pratīsim palīdzēt arī cilvēcei kopumā, lai tā pieņemtu pareizus lēmumus, atklātu patieso lietu būtību un izvēlētos citu ceļu. (vairāk…)