Category Archives: Krīze un globalizācija

Kā atbalsosies mūsu lieta?

Kongress Toronto, 7. nodarbība

Mūsdienu pasaules nelaimes virza mūs uz jaunas apkārtnes izveidi – līdzjūtīgu un gādīgu. Tā pret visiem izturas vienlīdzīgi un, pirmām kārtām, nodrošina visiem normālu dzīves līmeni. Šim nolūkam pasaulē ir visi nepieciešamie resursi.

Turklāt pasaule iekārtota tā, lai katrs varētu saņemt to, kas viņam nepieciešams materiālajai dzīvei, bet viss pārējais piepildījums nāks no mūsu savstarpējās savienošanās, no augstākās gaismas sajušanas, no pakāpes – cilvēks, kura atrodas virs dzīvnieciskās pakāpes.

Šodien mums tas jāīsteno tautā. Tuvākā gada laikā mēs redzēsim, kā instinktīvs aicinājums izvedīs uz ielām un laukumiem cilvēkus ar dažādām prasībām. Un valdībām nebūs atbilžu. Pat bagātākās valstis atklās, ka to kase ir tukša. Augstākā vadība visu iekārto tādā veidā, lai problēmu risinājumu mēs rastu tikai vienotībā. Mums nelīdzēs revolūcijas, nelīdzēs labumu pārdale par labu mazturīgajiem, – to visu mēs jau esam izgājuši. Līdzīgi paņēmieni tikai izposta rūpniecību un tirdzniecību. Risinājums – apvienībā. (vairāk…)

Protesta akcija ASV

Ziņojums: „Plēsiet nodokļus no bagātajiem”, „Nauda veselības aprūpei, nevis korporāciju bagātināšanai”, – tādus plakātus nesa demonstranti. Protesta akcijā piedalījās aptuveni tūkstotis cilvēku. Tie galvenokārt bija studenti un bezdarbnieki. Viņi vainoja amerikāņu ekonomikas krīzē ietekmīgas finansiālās korporācijas un sacēla sašutumu par budžeta izdevumu samazinājumu sociālajai jomai.

Cilvēki soļoja no Manhetenas finansiālā kvartāla līdz Union skvēra vienam no galvenajiem laukumiem. Daži demonstranti sita bungas un skandēja: „Ieņemiet Volstrītu – uz veselu dienu, uz visu nedēļu”. Viņiem tuvojoties Volstrītai, kur atrodas Ņujorkas fondu birža, policija sāka rīkoties. Desmitiem cilvēku tika aizturēti, dažus īpaši aktīvus mītiņa dalībniekus kārtības sargi piekāva ar nūjām. (vairāk…)

Vairāk kā trešdaļa eiropiešu sapņo par vienotu Eiropu

Viedoklis (J. Kalačihins, avīze Die Zeit): Doma par apvienoto Eiropu turpina plosīt Vecās Pasaules iedzīvotāju prātus. Sabiedriskās domas institūta Yougov aptauja:

1. Vai jūs vēlaties dzīvot vienotā valstī?

JĀ – par labu pilnīgai vienotībai – 35% vāciešu, 44% francūžu, 13% britu.

NĒ – pilnīgai vienotībai – 64% britu, 43% vāciešu un 35% francūžu.

Vai ir nepieciešams valstīm atteikties no neatkarības ekonomiskās, finansiālās un nodokļu politikas noteikšanā un nodot šīs pilnvaras vienotas valsts valdībai?

NĒ – atkarībai no kopējās centrālās varas institūcijas – 78% britu, 54% francūžu, 50% vāciešu.

Taču ja vienotā vara pierādīs savu uzticību demokrātiskajiem principiem? Tad, JĀ – 34% Francijas un Vācijas pilsoņu. (vairāk…)

Paraugs visai pasaulei

Ar savu lēmumu, lūkoties uz visiem kā uz vienu ģimeni, mēs mainām savstarpējās attiecības starp visiem tautas slāņiem. Tās ir ļoti nopietnas, iekšējas, sāpīgas pārmaiņas, – jo mēs neesam radīti tā, lai domātu par visiem, lai katra partija piekāptos, tiecoties būt kopā ar visiem.

Taču nevienam nav jāmainās un jāatsakās no savas pārliecības. Vieta ir visām pārliecībām un pieejām, – tikai jāatceras, ka mēs visi – viena ģimene, saprotot, ka arī citam tajā ir vieta, kā arī rūpēties par to, lai mēs sasniegtu integrāciju.

Rezultātā mums jānonāk pie tā, lai sasniegtu savstarpējo vienošanos, to pilnībā saprotot, apzinoties un pieņemot. Visai tautai jāpiekrīt tam, ka tieši tā mums šodien jārīkojas, vadoties no līdzdalības un mīlestības jūtām.

Tā ir mūsu dzīves apspriešana, „darbam pie apaļā galda” nepārtraukti jāturpinās. Pārmaiņu gaismā, kuras norisinās katru dienu, mums pastāvīgi jāapspriež mūsu problēmas, tās jāapsver un jāatbalsta pēc pieņemamās skalas, kas nosaka nepieciešamības, lēmumus par palīdzību un līdzekļu pārvietošanu. Šim „apaļajam galdam” jākļūst par piemēru visai tautai – kā patiešām kļūt par vienotu ģimeni. Tādam iekšējam garam ir jāvalda ikvienā, citādi panākumu nebūs. (vairāk…)

Vai kapitālisms ir cietis krahu, 1.daļa

Viedoklis (A.Gurria, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālais sekretārs, ESAO): Vai rietumu kapitālisms ir cietis neveiksmi? Mana atbilde uz šo jautājumu – nē. Domāju, ka mums neizdevās ieviest nepieciešamos spēles noteikumus, neizdevās nodrošināt kontroli un efektīvi īstenot korporatīvo pārvaldi. Mēs netikām galā ar risku pārvaldi un nespējām pareizi sadalīt pienākumus starptautiskajās ekonomiskajās organizācijās.

Mūsu finansiālās neveiksmes nekavējoties izplatījās uz reāliem ekonomikas sektoriem. No finansiālās krīzes mēs pārgājām pie ekonomiskās paralīzes, pie strauja bezdarba pieauguma. Tādējādi krīze atstāja pēc sevis mantojumā neiedomājami augstu bezdarba līmeni, milzīgu budžeta deficītu, uzkrāto valsts parādu, kurš turpina pieaugt, bet ekonomiskā lejupslīde samazina budžeta ienākumus, turklāt masveida bezdarbs palielina sociālos izdevumus. (vairāk…)

Mājas uzdevums, kuru veic kopīgiem spēkiem

No Bāla Sulama laikraksta „Narod”: Tautas attīstība pilnībā analoģiska atsevišķa cilvēka attīstībai, bet katra cilvēka loma – analoģiska atsevišķa ķermeņa orgānu lomai.

Tāpat kā katra cilvēka ķermenī jābūt pilnīgai tā orgānu savstarpējai harmonijai, lai katrs orgāns nostātos sardzē un gaidītu savu stundu (acis lūkotos, smadzenes tās izmantotu, lai domātu un komandētu, un tad rokas strādātu un cīnītos, bet kājas soļotu) – tāpat arī orgāniem, kuri ir tautas ķermenis, ir jārīkojas, balstoties uz pilnīgu savstarpēju harmoniju.

Un tas ir obligāts tautas normālas dzīves un drošas pastāvēšanas nosacījums. Indivīda dabiskā nāve ir orgānu savstarpējās harmonijas trūkums, – tāpat arī tautas dabiskais noriets ir noteikta traucējuma rezultāts, kas radies starp tās orgāniem. Kā apliecinājuši mūsu senči: „Jeruzaleme tika nopostīta tikai nemotivēta naida dēļ, kas valdīja tajā paaudzē”. (vairāk…)

Kā risināt inflācijas problēmu

Viedoklis (V.Rožankovskis, IG „Nord-kapital” analītiskā departamenta direktors): Ekonomikas situācija Britānijā ir vēl sliktāka kā ASV. Lieta ir tā, ka nav iespējams līdzīgi kā ASV, „drukāt” rezervju valūtu.

Tādēļ problēmo obligāciju izpirkšanas mēģinājumi veicina strauju inflācijas pieaugumu naudas masas pieauguma dēļ. Citiem vārdiem, ja ASV ar naudas drukāšanu eksportē inflāciju, tad Britānija to uzņemas. Problēmas risinājuma nav…

Replika: Problēmas risinājuma nav arī ASV. Šo problēmu var risināt tikai kopā, ar visu pasaules sabiedrību, kopējiem spēkiem un uz vienādiem nosacījumiem, lai visiem būtu labi kā vienam organismam. Tāpēc ka pasaule ir kļuvusi kā vienots organisms. Kamēr tas netiks apzināts, lēmumu neatradīs.

Avots krievu valodā

Globālā krīze un liberālās ideoloģijas pārvērtējums

Viedoklis (O. Bogomolovs, ekonomists, politiķis, PSRS ZA akadēmiķis): Krīze, kuru mēs pārdzīvojam, ir pasaules kārtībā nobriedušo kardinālo pārmaiņu apliecinājums. Ekonomikas joma ienāk pārejas stadijā uz jaunām regulēšanas formām un tehnoloģisko iekārtu, kurā info-nano-bio-tehnoloģijas, trīsdimensiāli izstrādājumu printeri iegūst pamatnozīmi. Briest pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, tiek globalizētas ražošana, kultūra, starptautiskās attiecības.

Vienpolārā pasaule ar ASV priekšgalā piekāpjas daudzpolārajai, kas pieprasa līdztiesību, daudzu valstu interešu ievērošanu un piekrišanu. Arvien vairāk krājas cilvēces garīguma un tikumības krīzes simptomi. Cilvēce pārdzīvo pāreju pasaules izpratnē un dzīves iekārtošanā. (vairāk…)

Labošanās ar integrālo dabas spēku

Ziņojums: Zemes iedzīvotāju skaits pieaug ātriem tempiem, drīz cilvēki sajutīs pārtikas, ūdens un pat gaisa deficītu. Jau pašlaik 1 miljards cilvēku cieš no hroniska bada.

Līdz 2050.gadam Zemes iedzīvotāju skaits var sasniegt 10 miljardus – un cilvēki sāks cīnīties par pārtiku. Pēc Global Footprint Network datiem, mēs jau esam izlietojuši ūdeni, kurš dabiskā ceļā piepildīja ūdenstilpnes, zāli ganībās, zivis no jūrām un ezeriem, novācām visas ražas no auglīgajām zemēm un izsmēlām visus mežu resursus. Cilvēcei nav teritoriju, lai glabātu atkritumus, siltumnīcas gāzes – globālās sasilšanas vaininiekus. (vairāk…)

Bifurkācijas punkts – lūzuma, izvēles un sakārtošanas punkts

Viedoklis (O. Muzika, PhD, prof.): Krīžu procesu, kas notiek mūsu sabiedrībā, raksturīga īpatnība ir vērtību pārvērtēšana un citas jēgas piešķiršana cilvēka lomai attiecībā uz mūsdienu nobriedušajām globālajām problēmām.

Saasinājās pretruna starp cilvēka centieniem uz stabilitāti un kardinālas sevis izmainīšanas nepieciešamību, priekšstatu pārvērtēšanu ar mērķi izdzīvot agresīvajā sociālajā vidē. Skaidri redzama dzīves un profesionālo vērtību krīze, kas veicina dzīves jēgas, atbildības, perspektīvu zaudēšanu. Cilvēks atrodas kritiskā pārejas punktā no haosa uz kārtību (bifurkācijas punkts). (vairāk…)