Ziņojums: Visā Francijā notiek demonstrācijas un skolotāju streiki. Bezprecedenta fakts – uz streikiem un demonstrācijām aicināja vienlaikus gan valsts, gan privātskolu skolotāju arodbiedrības. Galvenais neapmierinātības cēlonis ir regulāra darba vietu samazināšana. Darba vietu samazināšana saistīta ar valdības plānu cīņā pret budžeta deficītu.

K.Ševaljē: Starptautiskie pētījumi liecina, ka franču republikāniskā skola pārstāja pildīt savu lomu, kas ļauj cilvēkiem no zemākajiem slāņiem pacelties augšup pa sociālām kāpnēm. Šodien mūsu skola ir nevienlīdzības skola.

Replika: Tāpēc ka skolai ir jāaudzina, jāveido no bērna Cilvēks, nevis vienkārši viņš jāapgādā ar zināšanām, specialitāti. Turklāt galvenais šodien – saikne starp cilvēkiem, no kuras ir atkarīgi panākumi visās lietās.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (J. Fišers, bijušais Vācijas kanclera vietnieks, ārlietu ministrs): ES projekts ir bīstamā stāvoklī nacionālā egoisma un kopējās vadības trūkuma dēļ. Mēs visi atrodamies vienā laivā. Jāsaprot, ka Eiropa ir viena un vienota, tā ir integrāla pasaules daļa. Vienīgais risinājums – vienotība un tā ir gaisma, kura pašreizējā momentā redzama tuneļa beigās.

Replika: Tomēr kādus soļus tādi cilvēki kā jūs, var uzsākt? Vai gadījumā tās nav vecās metodes, kuras jūs pielietojat jaunu problēmu risinājumam, un tāpēc tikai tās padziļināt, kā sacīts: „kad precīzi nezini, ko darīt, nedari neko – vislabākais!”

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Vārds „krīze” (κρίσις) – sengrieķu valodā nozīmē nevis problēmu, bet risinājumu, pagrieziena punktu – t.i., jaunā dzimšanu. (Sk. „Vikipēdijā”)

Vārds „krīze” (משבר) ivritā nozīmē vietu, uz kuras rodas jauna dzīvība, dzemdētājas krēsls. Par dzemdējošo sievieti saka „sēž uz krīzes”.

Dižais Bībeles komentētājs RAŠ”I (12.gs.) savā Bībeles komentārā (Bībele, nodaļa Šemot 1,16) raksta: „Uz dzemdību akmeņiem atrodas dzemdētājas vieta, kura citā – „avnaim” (akmeņi) vietā tiek dēvēta „mašber” (krīze)”.

Tāpat attiecībā uz praviešiem ir rakstīts: „Atnāca dēli pie krīzes (mašber) un nav spēka piedzimt” (Pravieši 2-9,3).

המילה “משבר” בעברית מתארת את כסא היולדת. כפי שנאמר “יושבת על המשבר” = יולדת.

רש”י, שמות פרק א’, פסוק ט”ז – “על האבניים מושב האישה היולדת, ובמקום אחר קוראו “משבר”.

“באו בנים עד משבר וכח אין ללידה”. מלכים ב’, פרק יט, פסוק ג’.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (R. Janovskis, filozofs, KZA korespondētājloceklis. A. Prostovs, Ph.D., žurnāla „Sociālā ekspertīze” galvenais redaktors):

1. Visuma kā sistēmas attīstībai ir sakārtotības raksturs, kas nodrošina dinamisku, līdzsvara, ritmisku tās elementu stāvokli dažādos līmeņos: sākot no mikro līdz makrokosmosam. Tas veido visas sistēmas nepieciešamo stabilitāti.

Viens no Visuma elementiem ir planēta Zeme, kuras attīstības produkts ir dzīvā daba un cilvēks – ar apziņu apveltīta būtne. Cilvēka eksistence ir iespējama tikai apkārtējās vides stāvokļa noteiktajos parametros, kas viņam veido „dzīvo koridoru”, kura iznīcināšana novedīs pie visa dzīvā izmiršanas. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Šodien mēs sākam atklāt, ka informācijas nodošana notiek acumirklī. Bez tam pastāv tādas fizikālas iedarbības, kuras tāpat norisinās acumirklī, nevis vienkārši ar gaismas, skaņas ātrumu utt. Tas ir, visa daba – vienota.

Ja tā ir tāda, tad, attīstoties, es nonāku pie stāvokļa, kad, acīmredzot, būšu spiests apzināti piedalīties šajā vienotībā, to apgūt, piekrist tai, saprātīgi tajā ņemt dalību. Man jāredz, kur es piedalos, nebūdams integrālā daļa, – vēloties būt egoists, vēloties tikai sevis dēļ, neņemot vērā tuvāko un tālāko loku.

Acīmredzot daba mani virza uz apzināšanos, ka esmu pilnībā ar to savstarpēji saistīts. Tā vēlas, lai es apzinātos šo vienotību, un apzināti tajā piedalītos. Tādējādi es sajūtu un pastāvīgi sajutīšu krīzes, – manu neatbilstību apstākļiem, kas atklājas. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Dž. Soross, miljardieris): Finanšu tirgi virzās uz „Lielās depresijas” atkārtošanos. Eiropas valstu līderi ir zaudējuši kontroli pār situāciju, un viņiem tā ir jāatgriež pēc iespējas ātrāk

Trīs soļi, kas jāveic, lai saglabātu situāciju:

– jāveido vienota eirozonas Finanšu ministrija

– reģiona privātajām bankām ir jāpāriet Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā, jākontrolē kredītlīnijas un finanšu iestāžu aizdevumi, kā arī jānovērtē to riski. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Šodien cilvēki visā pasaulē atmostas un sāk runāt par apvienošanos. Kāpēc tas notiek?

Atbilde: Tas izriet no iekšējās sajūtas. Cilvēks var mācīties desmit gadus, katru dienu klausoties par to, cik svarīga ir vienotība, – un viss veltīgi. Ja nav vajadzības, viņš neko nesaklausīs.

Taču neviļus iestājas brīdis, kad viņš sāk to saprast no iekšienes, dabiskā veidā. Negaidīti viņā dzimst jauna sajūta: izrādas mēs visi esam savstarpēji saistīti, visi esam saliedēti, un mums ir nepieciešams sociālais taisnīgums, nepieciešama taisnīga sadale, mums jānonāk pie līdzsvara vienam ar otru un ar dabu, – pretējā gadījumā dzīve vienkārši beigsies. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Globalistika (no lat. Globus – zemeslode, zinātne par vispārējo) – zinātne, kas studē cilvēces un pasaules attīstības likumsakarības vienotībā, reālos Zemes nosacījumos, kuros ietilpst gan Zemes galīgie izmēri, kas ierobežoti ar dabas resursiem, gan antropogēnā pārslodze. Pasaule – tā ir cilvēce un tās apkārtējā vide.

Globalistika aptver vienotu pasauli ar vienotu skatienu un apraksta šo pasauli, tās attīstības dinamiku, tās iekšējās kopsakarības ar apkopoto parametru vienoto sistēmu.

Globalistika studē cilvēces attīstības kopējas likumsakarības kvantitatīvā veidā, un konstruē vadāmās dzīvesspējīgās pasaules iekārtas kvantitatīvos modeļus antropogēni pārslogotās Zemes nosacījumos. Globalistika harmoniski savieno fundamentālus un lietišķus pētījumus un izstrādes.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala un citas zinātnes, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Pilnīgi dabiski, ka visi nespēj strādāt vienādi.Vienmēr atradīsies tas, kurš, būdams vājāks, vienas darba stundas laikā pieliek daudz vairāk pūļu, nekā cits divās stundās vai vairāk. Tādējādi nav iespējams balstīties uz cilvēka pielikto pūļu kritēriju, jo tās nav novērtējamas.

Sociālā taisnīguma meklējumos, mēs nevaram balstīties uz darba stundām, jo visi cilvēki ir dažādi. Objektīvi novērtēt cilvēka pūles mēs arī neesam spējīgi. Cilvēku panākumi mums neko neizsaka, tāpēc ka viens piedzimis aprobežots, bet cits – gudrs, viens – slinks, bet otrs – darbīgs utt. Iedzimtība nav ne cilvēka vaina, ne arī viņa nopelns. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Viedoklis (D. Stiglics, Kolumbijas universitātes ekonomikas prof., Nobela prēmijas laureāts): Kamēr par krīzes zālēm kalpo taupīšana un privatizācija, tās izgāzās Austrumāzijā, Latīņamerikā, bet šodien Eiropā (Īrijā, Latvijā, Grieķijā).

Ir alternatīva: ekonomikas izaugsmes stratēģija, kuru atbalsta Eiropas Savienība un Starptautiskais valūtu fonds. Taču finanšu tirgi un ekonomisti ir pārliecināti, ka taupības režīms rada pārliecību, un novedīs pie ekonomiskā pieauguma.

Tomēr taupīšana negatīvi iespaido ekonomisko pieaugumu, izraisa lejupslīdi. Neveiksme, atgriežoties pie pasaules ekonomikas pieauguma, pārvērtīsies par tās katastrofu. Diemžēl pasaule turpina mērot ceļu šajā virzienā. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→