Šodien mēs nedaudz esam pavēruši priekškaru uz tumšo matēriju un citiem fenomeniem, tomēr mēs tos nejūtam – tikai izskaitļojam kā saņemto datu rezultātu, postulējam to, kas tajos trūkst.

Mēs nezinām darbojošos dabas spēku avotu, to darbības būtību, attiecības starp tiem. Pašu to pastāvēšanas faktu mēs izzinām kā sekas, nevis kā esamību.

Taču galvenais: viss, ko mēs esam spējīgi apgūt, izzināt, atspoguļojas mūsu piecos maņu orgānos. Un tāpēc, ka katra eksperimenta un pētījumu ķēdītes galā atrodas cilvēks ar saviem pieciem maņu orgāniem, ar savu prātu un sajūtām, ar savu iztēli, ar savu iespēju veidot tos vai citus modeļus un izveidot no tiem kopēju Visuma modeli, tāpēc, protams, visi viņa veidojumi, visi viņa meklējumu rezultāti ir ļoti ierobežoti. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Kabala un citas zinātnes, Krīze un globalizācija, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Nevar teikt, ka cilvēks ir sevi izzinājis, nemaz nerunājot par cilvēci kopumā. Un kā sekas, mēs nevaram izzināt šo pasauli, jo tā sevī iekļauj visus līmeņus: nedzīvo, augu, dzīvniecisko un cilvēcisko.

Pirmkārt, nevaram tādēļ, ka nezinām sevi. Nākas atzīt, ka pat psiholoģija nav zinātne vārda tiešā nozīmē. Cilvēka būtība mums pastāvīgi paliek zem jautājuma zīmes. Mēs novērojam sevī rezultātus, nezināmas sekas, reakciju uz kaut ko un pat to mēs pētām ierobežotā veidā, būdami atkarīgi un neobjektīvi savos vērtējumos. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Kabala un citas zinātnes, Krīze un globalizācija, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Cerēsim, ka mēs tomēr paudīsim nepieciešamību, kas vērsta uz vispārējo labošanos, līdz pat mīlestības pret tuvāko kā pret sevi pašu likumam. Pirmkārt – šo situāciju patiešām ir iespējams atklāt un apzināties.

Tomēr ir cilvēki, kuri izprot lielās cilvēciskās krīzes cēloni. Šī krīze izvēršas nevis kaut kur, bet tieši cilvēkā, viņa ego un tāpēc mums jāpadomā par mūsu neiedomājami lielo egoismu, kas ir visu nelaimju cēlonis. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→

Kongress Sočos, 1. nodarbība

Laime nav mērāma ne bagātībā, ne dzīvokļa lielumā, ne elektroierīču daudzumā virtuvē, ne arī sekmīgā biznesā. Laime nav mērāma materiālajās vērtībās.

Pirmkārt, laimes sajūta nav subjektīva, tā aptver veselas cilvēku grupas. No vienas puses, laimes indeksā ir integralitātes rādītājs: ja visi cilvēki man apkārt ir nelaimīgi, es nespēju justies laimīgs.

Es varu justies, pieņemsim, spēcīgs, taču ne uz ilgu laiku, jo arī tas prasa kādas sabiedrības daļas atzinību.Laimi var sajust kolektīvā apvienībā, kad starp cilvēkiem valda atbalsts un saskaņa. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Kongresi, Krīze un globalizācija, Metodikas izplatīšana, Norises - Nav komentāru→

Viedoklis: Atšķirībā no mūsu priekštečiem, mums nav precīza priekšstata par paredzēto “galapunktu”, uz kuru mēs virzāmies. Tam jābūt globālās sabiedrības, globālās ekonomikas, globālās politikas, globālās tieslietu sistēmas modelim.

Pretēji tam, mēs reaģējam un grūtībām, kas nesen radušās, eksperimentējam, maldāmies tumsā. Šķietami izturīgais karkass, uz kura turējās vēsture, saplosīts gabalos un neviena institūcija nav spējīga savākt to vienkopus. Mēs atrodamies bezsistēmas pasaules ekonomikas spīlēs, kuru atbalsta bezsistēmas planetārā politika. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Visa pasaule var pūlēties savienoties, taču tai nekas neizdosies, izņemot vēl lielāku sašķelšanos. Šāds ilgs apvedceļš virza uz to pašu mērķi. Pastāv divi ceļi: viens – viegls un īss, bet otrs – smags un ilgs, proti, gaismas ceļš un ciešanu ceļš.

Ciešanu ceļā mēs mācāmies no savām kļūdām, līdz sapratīsim, ka pietiek mocīties un jāatrod cita metode.

Šo apvienošanās metodiku nav iespējams izprast, ja trūkst dzirkstele, kas jau ir pareizi apstrādāta un saistīta ar gaismas avotu. Tāpēc jebkuri cilvēku centieni savienoties, ja viņiem nav šīs metodikas, nodarīs viņiem tikai ļaunumu. Viņi nonāks pie pilnīgas vilšanās, pie kariem un milzīgām ciešanām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Krīze un globalizācija, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→

Viedoklis: Pienācis laiks izskatīt no jauna dzīvā organisma jēdzienu, kas noformulēts, pamatojoties uz cilvēcisko psiholoģiju. Saskaņā ar šo formulējumu, par dzīvajām un tieši saprātīgajām tiek uzskatītas tikai tās organizētās matērijas daļas, kas pēc īpašībām atbilst dzīvniekiem un cilvēkam.

Dabas objekti, kas ievērojami atšķiras pēc saviem izmēriem, enerģijas patēriņa, dzīves ilguma, vielmaiņu procesu intensitātes, netiek attiecināti uz „dzīvo un saprātīgo” matēriju. (vairāk…)

Filed under: Izraēla un pasaules tautas, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc apvienošanās spēks dažreiz darbojas ļoti veiksmīgi, bet dažreiz nē? Piemēram, ASV daudzu valstu apvienošanās veicināja ļoti spēcīgas valsts rašanos, bet apvienošanās Eiropā nenoveda pie panākumiem.

Atbilde: Eiropā darbojas Babilonijas postošais spēks – dažādu valodu sajaukums. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→

Magnētiskās rezonanses tomogrāfijas pētījums: Reizēm mēs kļūstam tik tuvi ar citu cilvēku, ka pārstājam saprast, kur beidzas mūsu personība un kur sākas cita personība. Pētnieki noskaidroja, ka cilvēki spēj integrēties ar sev tuvākajiem neironu līmenī.

Saskarsmes vides tuvāko cilvēku projekcijas ir savītas ar mūsu personīgo identifikāciju neironu līmenī – viņi kļūst kā daļa no mums, no mūsu apziņas, „neironu gobelēna” daļa, kur iepīti iekšā cilvēki, pret kuriem mēs neesam vienaldzīgi.

Replika: Patiesībā mēs esam saistīti ar daudz ciešākām saitēm, tik lielā mērā, ka mūsu domas, sajūtas, rīcības, visi mēs un visā esam kā viens ķermenis – tikai mūsu egoisms maldīgi mums rāda sašķeltību daļās.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala un citas zinātnes, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc cilvēkam ir svarīgi saprast, ka viņš atrodas nevis augstāk par dabu, bet tās iekšienē?

Atbilde: Tāpēc, ka tad viņš piekritīs mainīt sevi, nevis mainīs dabu, apkārtējo vidi. Līdz šim brīdim mēs vardarbīgi izturējāmies pret dabu un darījām ar to visu, kas ienāk prātā.

Tagad mēs saņemam atbildes reakciju no dabas, no cilvēku sabiedrības, kuras priekšā mēs atklājam, ka neko nespējam pārvaldīt, ka esam vāji un, galvenais, nesaprotam, kas notiek. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→