Dzelzs starpsiena pēc patērētāja pasūtījuma…
Jautājums: Kāpēc Bāls Sulams raksta, ka no kabalas mūs atdala dzelzs starpsiena, kuru nepieciešams uzspridzināt?
Atbilde: No savas puses Bāls Sulams jūt absolūtu nepieciešamību atklāt kabalu, taču no ļaužu puses viņš neredz tajā nekādu vajadzību. Kabalu atgrūž visiem spēkiem, izmanto visas iespējamās atrunas. Tauta izskatās gluži kā sasirgusi, nevēloties atzīt vienīgās zāles, kuras var glābt tās dzīvību. Tādējādi jāpūlas nogādāt tai šīs zāles jebkurā veidā, gluži kā bērnam: pievilcīgā iesaiņojumā un ar jebkuru pierunāšanu, iepriekšējiem paskaidrojumiem. Kaut kas taču ir jādara!
Vienkāršs cilvēks nejūt, kāda starpsiena atdala viņu no kabalas zinātnes. Tikai vēlāk mēs sākam to atklāt. Kabala – Radītāja atklāšanas metodika cilvēkam šajā pasaulē. Turklāt šāda atklāšana ir pretmetā mūsu dabai. Ja vien mēs sajustu, ka Radītāja atklāšana būs salda un nāks par labu mūsu egoismam, nesīs mums vairāk naudas, vairāk uztura, labklājību ģimenē, slavu, varu, zinības – mēs ar prieku to pieņemtu. Ja Radītājs piepilda mūsu pasaulīgās vēlmes, tad jebkurš ir gatavs tiekties pēc Viņa. (vairāk…)
Pastāv tikai viens līdzeklis, kas ļauj sasniegt radījuma mērķi – kabalas zinātne. Visus pārējos mērķus, kuri mums paveras šajā pasaulē, ir iespējams sasniegt izmantojot savus spēkus. Taču mums nav spēka, kas ļauj sasniegt radījuma mērķi, nav nekādas iespējas to izprast. Mēs sākotnēji neesam iekārtoti tā, lai prastu šo mērķi saskatīt un sasniegt.
Līdz Otrā Tempļa nopostīšanai kabalas zinātne bija Izraēlas tautas mācība – tās pašas grupas, kuru Ābrams izveda no Babilonijas un organizēja no tās tautu, dzīvojošu saskaņā ar kabalas likumiem. Tempļa nopostīšana izpaudās viņu kritumā no mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu pakāpes – nemotivētā naidā.

Jautājums:
Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”, 5. p.: Tikai pateicoties kabalas zinātnes izplatīšanai tautu vidū, mēs izpelnīsimies pilnīgu atpestīšanos. Tikai gaisma, kas tajā slēpjas kā zelta āboli sudraba rāmjos, ir līdzeklis, kas spēj atgriezt cilvēku pie Avota.
Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”, 5. p.: Vairs nav aizdomu un baiļu, ka cilvēks nespēs noturēties un dosies tirgot kabalu. Neatradīsies vairs pircēja ļaužu vidū, jo šī zinātne būs nīstama viņu acīs, jo ar tās palīdzību nevar sasniegt ne bagātību, ne goda apliecinājumus. Un tāpēc ikviens, kurš vēlas ienākt, lai atnāk un ienāk. Daudzi klejos, un tad zināšanas vairosies tajos, kuri cienīgi tās saņemt.
Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”: Līdz mūsdienām visiem spēkiem bija nepieciešams noturēt īsto gudrību aiz sienas, lai neviens no svešajiem neiekļūtu tās iekšienē.
Savienošanās mūsu dzīvē nosaka visu, un ja mēs to sasniegsim, tad nokārtosim visu savu dzīvi, bez savienošanās – dzīvei nav vērtības. Taču cilvēks pēc dabas ir slinks un nepiekritīs savienoties, līdz dzīve paņems viņu pie rīkles, un viņš sajutīs, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums.
Bāls Sulams „Mašiaha taures rags”: Kabalas zinātnes izplatīšana masām dēvēta par „ragu”, līdzīgi auna ragam, kura skaņa izplatās lielā attālumā. Tāpat šīs gudrības atbalss izplatīsies visā pasaulē, līdz tautas sadzirdēs un atzīs, ka pastāv Radītāja gudrība Israēla vidū.