Category Archives: Kabala un citas zinātnes

Kabala un Junga psiholoģija

Kongress Bulgārijā, 4. nodarbība

Jautājums: Daudzas atbildes uz jautājumiem par pasaules izpratni un apzināšanos es atradu Junga psiholoģijā. Vai pastāv saikne starp kabalu un psiholoģiju?

Atbilde: Kabala un materiālistiskā psiholoģija cieši saistītas. Taču lieta tā, ka psiholoģija nodarbojas ar dzīvnieka psiholoģijas pētniecību, šo dzīvnieku dēvē par „cilvēku”.

Jebkuram dzīvniekam: zirgam, pērtiķim, zilonim ir sava uzvedības, saskares psiholoģija utt. Tāpēc cilvēka psiholoģiju var pētīt kā dzīvnieku, ar Junga un citu zinātnieku darbu palīdzību, jo viņi pēta parasto cilvēka dabu. (vairāk…)

Tunelis uz antipasauli

Visa pasaule man dalās tajā, kas ir manī un tajā, kas ir ārpusē. Ir mans ķermenis, kas aizņem kādu vietu un pasaule, kas atrodas man visapkārt. Vissvarīgākais man – es pats, bet viss pārējais ir pielikums, kas arī dalās atbilstoši svarīguma pakāpēm atkarībā no tā, cik lielā merā tas dod man labumu vai ļaunumu.

Taču, pieņemsim, es mainu šīs daļas vietām un sasniedzu stāvokli, kad ārējais kļūst man svarīgāks nekā es pats. Līdz ar to es veicu sevī apvērsumu, iekšēju uztveres inversiju, kas veido manī jaunu attieksmi pret realitāti. Es sāku pretējā formā uztvert laika, telpas, kustības, labestības un ļaunuma jēdzienu – viss apgriežas otrādi. (vairāk…)

Redzēt citas pasaules

Divu spēku, proti, saņemšanas un atdeves savienojums ir Universa pamats. Mūsdienu zinātne nedaudz satausta šo fenomenu, taču to sajust tomēr nespēs. Zinātnieki nonāks līdz zināmai robežai un atklās, ka neeksistē laiks, telpa, pārvietošanās, nav dzīvības un nāves, nav jebkādas matērijas, pat elementārdaļinas – tas viss ir dots mums tikai sajūtās.

Taču, kas pastāv? Kā iegūt jaunās laiktelpas sajūtu orgānus?

Zinātnieki sāk jau izdarīt secinājumus par to, ka dzīvība un nāve neeksistē, viss nāk no nezināmām iekšējām sajūtām. Taču, kas mēs esam? Vai mans ķermenis patiešām eksistē, vai tas tikai tā šķiet? Izzūd pats jēdziens „eksistē” – attiecībā pret ko? (vairāk…)

Tuvi cilvēki kļūst par daļu no mūsu apziņas

Magnētiskās rezonanses tomogrāfijas pētījums: Reizēm mēs kļūstam tik tuvi ar citu cilvēku, ka pārstājam saprast, kur beidzas mūsu personība un kur sākas cita personība. Pētnieki noskaidroja, ka cilvēki spēj integrēties ar sev tuvākajiem neironu līmenī.

Saskarsmes vides tuvāko cilvēku projekcijas ir savītas ar mūsu personīgo identifikāciju neironu līmenī – viņi kļūst kā daļa no mums, no mūsu apziņas, „neironu gobelēna” daļa, kur iepīti iekšā cilvēki, pret kuriem mēs neesam vienaldzīgi.

Replika: Patiesībā mēs esam saistīti ar daudz ciešākām saitēm, tik lielā mērā, ka mūsu domas, sajūtas, rīcības, visi mēs un visā esam kā viens ķermenis – tikai mūsu egoisms maldīgi mums rāda sašķeltību daļās.

Avots krievu valodā

Zinātniskie pētījumi bērnu smilšu kastē

Jautājums: Kāpēc kabalisti lika šķēršļus parastās pasaulīgās zinātnes izplatīšanai  Izraēlas tautas vidū?

Atbilde: Kabalisti nelika šķēršļus zinātnes izplatīšanai, bet tikai tajā mērā, cik liela ir vajadzība pēc šīs zinātnes. Līdz Tempļa nopostīšanai visa tauta nodarbojās ar garīgo izzināšanu ar visu savas dvēseles uzticību. Kādēļ tad viņiem rastos vajadzība pētīt vaboles mežā vai elektrību?

Ārējā zinātne pēta, kādā veidā strādāt ar visām iespējamām gaismas izpausmēm šajā pasaulē viszemākajā pakāpē. Tajā nav nekāda labuma, ja tiešā veidā es varu strādāt ar Radītāju, ar tām pašām parādībām augstākajā līmenī. Tur es patiešām iekļaujos darbībā un strādāju ar parādību, tā ir liela atšķirība. (vairāk…)

Senatnes viedo brīdinājums

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds grāmatai „Panim Meirot””, 3. p.: Zināms, lietderīgais un kaitīgais spēks darbojas paralēli, tas ir, jo vairāk labuma, jo vairāk arī iespējamā ļaunuma. Un par cik katra atsevišķa cilvēka spēks ņem virsroku pār visu dzīvnieciskās pasaules spēku visās paaudzēs un laikos, tad arī ļaunais spēks tajā ņem virsroku pār visiem.

Un kamēr tas nav pacēlies tik lielā mērā, lai savu spēku izmantotu tikai labiem mērķiem, tam nepieciešama pastiprināta aizsardzība, lai tas neiegūtu par daudz gudrības un zinību. Tādējādi pirmie viedie noslēpa Zinības no ļaužu masām, aiz bailēm, ka gadīsies negodprātīgi mācekļi, kuri zinību spēku izmantos ļaunos nolūkos un nodarīs kaitējumu, un, izmantojot cilvēka milzīgo spēku, lai apmierinātu savu mežonīgo dzīvniecisko kaisli, iznīcinās visu universumu. (vairāk…)

Zinātne apstiprina kabalu

Viedoklis (S. Kovaļovs, psihologs, psihiloģijas zinātņu doktors, profesors, Inovatīvo Psiholoģijas Tehnoloģiju institūta direktors): Mēs izdzīvosim tikai tajā gadījumā, ja kardināli mainīsim mūsu pasaules uzskatu. Mums jāattīsta savdabīgi spēku centri. Mentālais, prāta spēks, kas attēlos mums citu pasaules ainu.

Optimistisku, prieka pilnu, neegoistisku, tikumisku, garīgu. Kad Hārvardas zinātnieki veica pētījumus, kāpēc mums ir tik zems dzīves ilgums, viņi bija izbrīnīti par noskaidroto: mēs izmirstam ne tāpēc, ka lietojam alkoholu un smēķējam. Izrādās, ka mēs izmirstam no skumjām un dzīves jēgas trūkuma.

Replika: Lūk, zinātnieku viedokļi pakāpeniski nonāk pie kabalas viedokļa. Taču mēs nedrīkstam gaidīt, kamēr viņi paši nāks pie saprašanas, bet tāpat ar zinātnieku palīdzību ir jāievieš integrālās audzināšanas metodika.

Avots krievu valodā

Apziņas ietekme uz DNK

Pētījums: Atklājumi ģenētikā ļauj pieņemt, ka organisma ģenētiskie kodi var atrasties ne DNK molekulā. Tad, kad pētnieki apstaroja DNK paraugu ar maigu lāzeri, viņi atklāja, ka DNK pievelk un kā švamme uzsūc sevī gaismu, un saglabā tās fotonus spirāles veidā.

Esam pieraduši uzskatīt, ka pašu gaismu saglabāt nav iespējams, tikai ja pārvērst tās enerģiju citās formās, piemēram, augu zaļajā hlorofīlā. Izrādījās, ka gaismu var izmantot kā uzturu, kas uzglabāsies DNK kā neaizskarama rezerve.

Tālāk: zinātnieki novāca DNK molekulu un vietā, kur tā iepriekš atradās, gaisma turpināja griezties spirālveidā, lai gan DNK tur fiziski vairs neatradās. Kādam neredzamam spēkam nebija nepieciešama DNK molekula. Vienīgais racionālais zinātniskais izskaidrojums – pastāv enerģētiskais lauks, kurš ir vienots ar DNK molekulu, it kā DNK molekulai būtu enerģētiskais dubultnieks. (vairāk…)

Visas radības hologramma

Pētījums: Mūsdienu cilvēks skrupulozi tiecas izzināt pasauli, kurā mēs dzīvojam, paredzot tās objektīvo realitāti. Zemapziņā, atmetot ticību pādabiskā esībai, mēs tiecamies veidot loģisku pasaules ainu.

Taču zinātnieki turpina savus pētījumus un nonāk pie secinājumiem, kuri apziņai šķiet neaptverami. Viena no neprātīgākajām un nesprotamākajām hipotēzēm ir pieņēmums, ka mums apkārt esošais Visums nav nekas vairāk kā lieliski detalizēta holohramma, vienkārši sakot, ilūzija.

Un tas nav vājprātīgā murgs, rodas arvien vairāk datu, kas apstiprina šo hipotēzi. Realitāte izrādās daudz sarežģītāka un apbrīnojamāka salīdzinājumā ar mūsu fantāzijām. Precīzāk, mūsu fantāzijas ir apbrīnojamās realitātes sekas. (vairāk…)

Visu zinātņu universālais fundaments

Zinātne ir Radītāja atklāšana, tas ir vienīgais spēks, kas darbojas mūsos. Vairāk mums nav ko atklāt. Zinātniska pieeja ir iespēja izmērīt atklājušos parādību un ar formulu palīdzību to aprakstīt.

Proti, noskaidrot cēloņu un seku saikni, aprakstīt likumsakarības laika, kustības, telpas parametros: garīgajos vai materiālajos, noteikt spēku, darbību un rezultātu korelāciju. Mēs atklājam, kādā veidā tas viss viens ar otru ir saistīts. (vairāk…)