Category Archives: Kabala un citas zinātnes

Mūsu realitāte – nereāla

Viedoklis: Jūdžins Vīgners: „Tas paliek ievērības cienīgs fakts, lai kādā ceļā nākotnē attīstītos mūsu koncepcijas, paši nopietnākie ārējās pasaules pētījumi noved pie zinātniska secinājuma, ka apziņas uzturēšana ir galīga universāla realitāte”.

Ervīns Šrēdingers: „Apziņa nevar tikt izmērīta dabiskā veidā. Attiecībā uz apziņu tas ir absolūti fundamentāls secinājums. Tā nevar tikt izskaidrota vēl no kāda cita viedokļa”.

To, ko mēs novērojam materiālu ķermeņu un spēku veidā, irr tikai formas un variācijas telpas struktūrā”.

Platons bija pirmais, kurš izskatīja mūžīgās pastāvēšanas ideju un – neskatoties uz argumentiem – apgalvoja, ka realitāte ir daudzkārt [reālāka] nekā mūsu faktiskā pieredze…”. (vairāk…)

Kabalas atšķirība no citām zinātnēm

Jautājums: Kopumā visas zinātnes nodarbojas ar dabas, tas ir, Radītāja atklāšanu. Ar ko tad atšķiras kabala no visām citām zinātnēm, jo arī kabala sevi dēvē par zinātni?

Atbilde: Kabala ir zinātne par augstākā vadošā, vienīgā spēka, ko dēvē par Radītāju, atklāšanu.

Taču atšķirībā no visām citām metodikām, kas klāsta par to, kas cilvēkam jādara, lai pietuvinātu sev Radītāju, kabala skaidro, ka Radītāja atklāšana notiek cilvēkam pietuvinoties Radītājam.

Kabala klāsta par to, ka cilvēkam pakāpeniski mainoties arvien vairāk ir jāatklāj Radītājs, līdz pat pilnīgai Viņa atklāsmei. Tas ir, visa kabalas zinātne sevī iekļauj cilvēka mainīšanas metodiku. Tā ir metodika, kas palīdz mainīt cilvēku no Radītājam pretēja stāvokļa, līdz viņš sasniedz pilnīgu līdzību ar Radītāju.

Avots krievu valodā

Pasaulīgie un garīgie laiki

Jautājums: Es jums nosūtīju tabulu, kas atspoguļo valdnieces Esteres laikus. Gribētu zināt jūsu viedokli par šo datumu pareizību.

Atbilde: Kabalas avotos tikpat kā nav to vai citu notikumu datumu. Citādi mums nebūtu šaubu un būtu uz ko pamatoties.

Lieta tāda, ka viedie sevi nesaistīja ar pasaulīgajiem datumiem, bet visu notiekošo kabala attiecina uz garīgo pasauli, tas ir, uz cilvēka iekšējo pasauli. Tādēļ nekad neesmu interesējies par vēsturiskiem faktiem un datumiem, un neesmu tos redzējis kabalas grāmatās.

Avots krievu valodā

Divi viedokļi par cilvēces vēsturi

Jautājums: Jūs droši vien esat dzirdējis Dmitrija Bikova lekcijas par literatūru. Kāds ir jūsu viedoklis par šīm lekcijām?

Atbilde: Parasti man nejautā manu viedokli par personībām. Taču šajā gadījumā atbildēšu: esmu dzirdējis, aizraujoši! Viņa tēma, protams, ir tālu no manas – kabalas.

Viņš aizraujoši pārstāsta cilvēces vēsturi, pārsvarā Krievijas vēsturi, caur savu specialitāti, literatūru.

Es pārstāstu cilvēces vēsturi no tās avota – Radītāja, izskaidrojot radīšanas plānu un tā īstenošanu, atkarībā no brīvās izvēles, kas dota cilvēkam. (vairāk…)

Cilvēks sevī ietver Visumu

Jautājums: Kāpēc kabalas zinātne visus dabas likumus pēta caur cilvēku, iekļaujot to pētījumā kā vienu no parametriem un cenšas caur viņu izprast visu pasauli?

Atbilde: Vai tad mums ir cita iespēja pētīt lietas un varbūt pat izkļūt no savas ādas, no sava ķermeņa? Visa pasaules aina parādās tikai manās sajūtās. Un ja es pazudīšu, tad pazudīs arī šī aina attiecībā pret mani.

Vai pastāv bez manis pasaule un ja pastāv, tad kādā veidā: tādā kā es to redzu vai kādā citādā, citos diapazonos – to es nevaru pateikt. Es visu uztveru caur savu ķermeni. (vairāk…)

Viss jau ir iepriekš noteikts

Pētījums: Izrādās, ka dzīvības pastāvēšana uz jebkuras Visuma planētas, tai skaitā arī uz Zemes, ir pretrunā varbūtības teorijai.

Šodien mums ir zināmi vairāk kā 200 parametri, kuri nepieciešami, lai planēta varētu uzturēt dzīvības pastāvēšanu. Visi šie parametri ir ļoti precīzi jāievēro – citādi viss sabruks.

„Ja netālu nebūtu masīvā planēta tāda kā Jupiters, kuras gravitācijas pievilkšanās spēks novirza uz sevi asteroīdus, tūkstošreiz vairāk asteroīdu kristu uz planētu Zeme” – teikts rakstā. (vairāk…)

Objektīva realitāte jeb kopējie maldi?

Jautājums: Zinātniskajos pētījumos cenšas maksimāli izslēgt cilvēciskā faktora ietekmi uz eksperimenta rezultātiem. Kādēļ tad kabalas zinātne, gluži pretēji, cilvēku liek pašā izmeklējuma centrā un visu veic caur cilvēku?

Atbilde: Tas ir acīmredzami, ka viss ir atkarīgs no realitātes uztveres, bet mēs par to pastāvīgi aizmirstam. Mēs saprotam, ka mūsu sajūtas ir viss, kas mums ir. Taču mūs maldina tas, ka apkārtējie redz to pašu pasauli, visi piekrīt šai bildei un tādēļ mums liekas, it kā tas nav atkarīgs no mūsu sajūtām. (vairāk…)

Kas ir kabalists

Jautājums: Kāpēc jūs, kabalisti, uzskatāt kabalu par zinātni, tas ir, mācību, kas pamatojas uz faktiem un pierādījumiem?

Atbilde: Kabalists maina nevis ārējos nosacījumus kā zinātnieki, bet savus iekšējos, īpašības un pēta pasaules sajušanas izmaiņas sevī.

Zinātnieki pēta nedzīvo, augu, dzīvnieku dabas matēriju, bet kabalisti pēta līmeņa „cilvēks” dabu. Ivritā cilvēks nozīmē „Ādams”, no vārda līdzīgs, adame, Radītājam, kā teikts, ka Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības.

Tādēļ, pētot cilvēku, kā to mums piedāvā kabalas zinātne, mēs caur sevi pētām Radītāju un rezultātā, mainām sevi, līdz kļūstam līdzīgi Radītājam.

Tā mēs sasniedzam radīšanas nodomu, tā plānu un galamērķi. Pasaule kļūst saprotama un vadāma…

Avots krievu valodā

Visuma bērni, 7. daļa

Lielā, attīstītā cilvēce nepievērš uzmanību Visumam, kur mēs varētu atrast visus savus pamatus. Tā plašumos mēs atklātu spēkus, veselus citas matērijas „sabiezējumus” – antivielas utt.

Protams, mēs veicam Visuma pētniecību, bet nepiešķiram tam pietiekamu nozīmi, uzskatot, ka mūsu nākotne ir atkarīga no tā, kurš uzvarēs zemes „skrējienā”, kurš starp mums ir stiprāks, bagātāks, varenāks. Mūsu attīstība nav virzīta uz Dabas izzināšanu, pilnīgu tās atklāšanu un sapratni, kas mums pietrūkst, lai to sasniegtu.

Es varētu pieņemt, ka Visums ir pilnīga atdeve. Jo tas ir izveidojis, radījis visu, sakārto visu un savu spēku kombinācijas rezultātā ģenerē nedzīvās, augu, dzīvnieciskās un cilvēka dabas fenomenus. (vairāk…)

Visuma bērni, 6. daļa

Mēs novērojam Saules sistēmu, kā arī planētas, kas riņķo apkārt citām zvaigznēm. Interesanti ir tas, cik lielā mērā šīs sistēmas ir sarežģītas, visas daļas tajās savstarpēji mijiedarbojas. Tūkstošiem gadu vērojot debesis, cilvēki atklāj tur visdažādākās šādu iedarbību pazīmes, un šīs pazīmes ir pareizas.

Piemēram, mums ir grūti iztēloties, kā uz mums iedarbojas Mēness. Atsevišķas parādības mums ir zināmas, bet īstu zināšanu nav.

Protams, kopumā tādā veidā uz mums iedarbojas daudzi spēki, kuri vēl jāizpēta. Visuma iedarbība ir milzīga, taču slēpta no mums mūsu pašu aprobežotības dēļ. (vairāk…)