Jautājums: Kāpēc Dievs ir vienots, bet ticības dažādas?

Atbilde: Tāpēc, ka ticībām nav nekāda sakara ar Dievu, ar augstāko vadošo spēku. Par šo spēku, ko tas ir radījis un kā pārvalda visu radīto, mums stāsta kabalas zinātne.

Kabala nav ticība, ne arī reliģija, bet gan zinātne, jo saņemta ne no augšienes, bet no cilvēkiem, kuri ar savām pūlēm atklāja augstāko spēku, tā būtību un šo zinātni mums nodeva mantojumā. Kabalisti pēta (tieši pēta!) visas radītās radības vienoto augstāko spēku, atklājot to savās sajūtās un to izzinot, pateicoties atdeves un mīlestības īpašībām, kuras viņos attīsta kabalas zinātne. (vairāk…)

Filed under: Jautājumi un atbildes, Kabala un reliģija, Radītājs - Nav komentāru→

Jautājums: Kas izaicinās zinātni piekrist kabalai?

Atbilde: Neatrisināmās pretrunas, kuras bez ievadīšanas kabalistisko postulātu zinātnē, nekādā veidā neatrisināsies. Zinātne sāks „noskārst”, domāt, ka jāpastāv spēku sistēmai, kas pretēja mūsu būtībai, ka, pretstatā mūsu pasaulei, kurai piemīt saņemšanas daba, ir jāeksistē antipasaulei ar atdeves dabu.

Zinātnes sevišķums ir tajā aspektā, ka tā uzskata, ka dabā visu vada vienota likumu sistēma, tas ir, vienots spēks un šajā kodeksā nav nekādu pretrunu, proti, tā ir integrāla sistēma. Turpretī, ja mūsu zinībās rodas pretrunas, tas nozīmē mūsu zināšanu trūkuma sekas.

Dabā nav pretrunu,  proti, ir absolūta vienotība. Šī ticība, ka pastāv dabas vienotība, vienmēr virzīja zinātni uz priekšu un tāpēc visas pretrunas, kas radās, tika atrisinātas. Tātad zinātne attīstās uz saprātīga loģiska fundamenta, un tai ir visas iespējas nonākt pie robežas ar viņpasauli. Un tālāk aiz sevis to vedīs kabala.

Avots krievu valodā

Filed under: Jautājumi un atbildes, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc jūs daudz veltāt laiku tam, kas notiek pasaulē un sabiedrībā? Vai tas arī attiecas uz kabalu? Kabala taču apraksta augstāko pasauli, nevis mūsu pasaules sabiedrību?

Atbilde: Bāls Sulams rakstā „Kabalas zinātnes būtība” definē kabalu kā „Radītāja atklāšanas metodiku cilvēkiem mūsu pasaulē” – tas ir, viņiem atrodoties dabiskajā (egoistiskajā) attīstības līmenī. Tieši audzināt viņus līdz tādam saiknes līmenim starp viņiem (izlabot vienotās dvēseles sašķeltību, Ādama grēkā krišanu), lai viņos atklātos Radītājs, ir kabalas misija un uzdevums. (vairāk…)

Filed under: Jautājumi un atbildes, Kabala - Nav komentāru→

Jautājums: Vai jūs varat zinātniski paskaidrot, kādā veidā uz realitāti iedarbojas lūgums/ lūgšana par citu cilvēku? Kāpēc lūgšana ir it kā „īpaša” parādība?

Atbilde: Mēs visi atrodamies vienotā vēlmju tīklā un ja ar savām vēlmēm iekļaujamies viens otrā, savienojamies ar vēlmēm virs mūsu egoisma, vēlot otram labu kā sev pašam, tad, pieņemot sevī svešu vēlmi, varam izraisīt tās piepildīšanu ar gaismu, tāpēc ka vēlme ir sveša, bet labestīgs nolūks pret to ir mans un tas izsauc augstāko gaismu atbilstoši īpašību līdzības likumam.

Jautājums: Tad, kad tuksnesī tauta saņēma debess mannu, bija viens nosacījums: neatstāt krājumus rītdienai. Tie, kuri neklausīja un noslēpa savākto mannu, nākamajā dienā to atrada  sabojātu un pilnu ar tārpiem. Ja MAN ir lūgšana, apvienotā vēlme, pareizs lūgums Radītājam, tad kā kabala traktē šo nosacījumu?

Atbilde: Neatstāt krājumus nozīmē nedomāt par sevi. Neatstāt krājumus nozīmē ticēt Radītājam, atrasties atdeves īpašībā.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kas ir dzīvnieciskā dvēsele? Kas ir gars?

Atbilde: Dzīvnieciskā dvēsele ir dzīvinošais spēks, kas atdzīvina mūsu ķermeni  tāpat kā jebkuru citu dzīvnieku ķermeni.

Tās ir vēlmes, kurās eksistē mazumiņš gaismas, kas tās atdzīvina. Pie tam šīm vēlmēm nav nepieciešams ne ekrāns, ne ierobežojums, ne vēlmes atbilsme gaismai. Šīs vēlmes ir tik mikroskopiskas, ka gaisma var atrasties tajās ar ļoti vāju pagaismu. Tāpēc matērija arī eksistē.

Gars ir tā pati dzīvnieciskā atdzīvinošā dvēsele, kas pastāv visos radības nedzīvajos, augu un dzīvnieciskajos elementos. Proti, vienalga tā ir vēlme un vienalga gaisma.

Visos cilvēkos ir vēlme un gaisma, kas šo vēlmi uztur, nedaudz to baro un atrodas šajā vēlmē, neskatoties uz Pirmo ierobežojumu (Cimcum Alef). Tā arī ir dzīvnieciskā dvēsele vai gars.

No nodarbības krievu valodā par tēmu „Jautājumi un atbildes”, 25.08.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Ikdienas nodarbība, Jautājumi un atbildes - Nav komentāru→

Krasnojarskas kongress, 2. nodarbība

Jautājums: Kā vienkāršā veidā paskaidrot cilvēkiem, kuri attālināti no kabalas, ka dvēsele ir mūžīga un nemainīga, neskatoties uz to, ka planētas iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieaug?

Atbilde: Planētas iedzīvotāju skaits palielinās tāpēc, ka turpinās kopīgās dvēselēs šķelšanās. Ņemot vērā, ka arvien lielāka garīgā atbalsta trūkuma dēļ mēs pastāvīgi krītam, tad arī egoisms kļūst lielāks. Lai mums būtu vieglāk to izlabot, dvēseles daļiņas kļūst arvien mazākas. Pretējā gadījumā mēs netiksim galā ar tik milzīgu egoismu.

Dvēsele ir viena uz visiem, un mēs visi esam tās daļiņas. Tajā mērā, kādā mēs spējam pielāgoties viens otram, mēs atklājam šo īpašību, šo tilpni, ko dēvē par „dvēseli”.

No 2. nodarbības Krasnojarskas kongresā, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Jautājumi un atbildes, Kongresi, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Norises - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc mūsdienu cilvēce no jauna tiecas pēc reliģijas?

Atbilde: Pasaulē ir krīze. Kopš pēdējā pasaules kara, tas ir, trīs paaudžu laikā, attīstīto valstu iedzīvotāji pieraduši pie paredzamības un stabilitātes, zina, ka būs droša rītdiena. Turpretī patlaban, atrodoties globālajā krīzē, viņi jūt neziņu, nestabilitāti, atstumtību, nākotnes un veiksmes trūkumu.

Pie tam šī sajūta aptver visu Zemeslodi. Šī sajūta pastāvīgi izraisa trauksmes viļņus. Viss ir nestabils, nav nākotnes, plānu, kad zaudētas visas cerības, paliek tikai viena – cerība uz Dievu – tēlu, kas gatavs ieņemt galveno orientieri un vietu tavā pasaulē, to stabilizēt. Tādējādi cilvēks sev rada Dievu. (vairāk…)

Filed under: Jautājumi un atbildes, Kabala un reliģija, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kā jūs raugāties uz papildinājumiem attiecībā uz TES un citiem oriģinālajiem kabalas avotiem, kas parādās pēdējā laikā? Vai pamatojoties uz tiem var studēt kabalu, aplūkot tos kā pamat vai papildmateriālu?

Atbilde: Kabala nav vienkārši zinātne, kuru var apgūt ar prāta piepūli, pasaulīgajām spējām. Grāmatas, kuras sarakstījuši kabalisti, neklāsta par pasaulīgo pasauli, bet par to, kas tiek uztverts un sajusts atdeves īpašībā, kuru cilvēkā rada augstākā gaisma, O”M. Atkarībā no tā, kā cilvēkā izveidojas atdeves īpašība, viņš sāk pareizi uztvert kabalas grāmatu tekstus iegūtajā atdeves īpašībā, kli/ tilpnē.

Savas izzināšanas pakāpē viņš jutekliski uztver un saprot katra vārda un nozīmes jēgu. Līdzīgi tam, kā skolnieks ar katru mācību gadu skolā arvien vairāk un dziļāk izprot apgūstamo vielu. Virzoties augšup mērojot 125 pakāpes, kas ļauj iegūt atdeves īpašību,  kabalists izzina visas saiknes starp dvēselēm, kuras vienkopus arī tiek dēvētas par augstāko pasauli – līdz pat pilnīgai saiknei – Bezgalības pasaulei, neierobežotai vienotībai. Saskaņā ar vienotības pakāpi un tieši tajā tiek sajusts Radītājs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc esošo krīzi jūs tik neatlaidīgi dēvējat par jaunu attīstības pakāpi?

Atbilde: Krīze, kas izpaužas arvien vairāk, sākusies ne šodien, bet 20. gadsimta vidū. Krīze nav ne finanšu, ne ekonomiskā, bet vispārējā – visā, ar ko nodarbojas cilvēks: izglītības, audzināšanas, ģimenes uc. krīze… Tās ilgums runā par to, ka tas nav pārejošs process, bet jauns sabiedrības stāvoklis.

Cilvēce, savā attīstībā pārejot no pakāpes uz pakāpi, vienmēr nelabprāt, ar problēmām un sāpēm sķīrās no iepriekšējā stāvokļa un pārgāja uz nākamo. Tā ir kā dzimšana – ar sāpēm, asinīm, saspringumu. (vairāk…)

Filed under: Jautājumi un atbildes, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Nav saprotams, kā cilvēks virzās, lai atklātu Radītāju – augšup vai lejup? Vai patiešām – jo sliktāk, jo labāk?

Atbilde: Garīgajā ceļā savas dzīves gaitā kabalists individuāli un visa cilvēce evolūcijas ceļā, vēsturiski, attīstās egoistiski, ciešanās – tikai tadēļ, lai atzītu egoismu kā ļaunumu un no tā atteiktos.

Šis attīstības periods dēvēts „nāves narkotika” (sam amavet), jo cilvēkam šķiet, ka viņš virzās uz priekšu un pieliek daudz pūļu, lai sasniegtu „garīgo” mērķi, taču par cik pats atrodas vēl egoismā, tad viņa mērķis ir egoistisks, viņš maldina sevi, domājot, ka vēlas garīgumu un tāpēc atklāj egoisma ļaunumu, garīgo nāvi. To viņam dara pati Tora, augstākā gaisma, lai viņš apzinātos savas dabiskās īpašības kā ļaunumu. Tas arī tiek dēvēts „Barati ecer ara” – „Es radīju ļaunumu” (Radītāja vārdi). (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes - Nav komentāru→