Tukšums iekšienē – tas ir garīgās tilpnes dīglis
Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 100. p.: Lai nevienam nerodas doma, it kā Radītājs vēlas palikt tādā vadības stadijā, kad Viņa vaigs slēpts no radījumiem. Tad, kad Viņš rīkojas ar Saviem radījumiem, paliekot vaiga apslēptībā, cēlonis ir tikai viens: Viņš grib, lai radījumi vēlētos Viņa vaiga atklāsmi un Viņu atrastu.
Mēs runājam tikai no saņemošo pozīcijas, tas ir, radījumu, kuri izjūt sajūtas attiecībā pret Radītāju. Lūk, radījums: rumpis, galva, rokas un kājas – viss savā vietā. Taču, vai tas automātiski tiek dēvēts par „radījumu”? Nē.
„Radījums” – tā ir vēlme baudīt, kura sajūt Radītāju, vai trūkums pēc Viņa. No šī trūkuma nāk mana sākotne kā radījums – attiecībā pret To, kuru es dēvēju „Radītājs”. Turpretim, ja man nav šīs Radītāja trūkuma sajūtas, tad es neesmu radījums, neattiecinu sevi uz kaut ko vai kādu un palieku „dzīvnieciskās” attīstības pakāpē. (vairāk…)
Labošanās notiek no vieglākā līdz arvien smagākam. Kaut arī jebkurā pakāpē gaidāmā labošanās mums šķiet par grūtu, un mēs nevaram iztēloties neko lielāku un smagāku. Ikviens to uztver atbilstoši savai pakāpei.
Garīgajā darbā pastāv dažādi „tiesneši un uzraugi”. Tie darbojas līdz pirmā ekrāna iegūšanai, kas dēvēts par mahsoma sķērsošanu. Šie tiesneši un uzraugi strādā tiešā un atgriezeniskā veidā, tas ir, palielina mūsu vēlmi baudīt, it kā piespriežot cilvēkam lielāku sodu. Turklāt cilvēkam virs tā ir jāpaceļas un jāiesniedz sava „nopelna” attaisnojums, kas parāda, ka viņš vēlējās norobežoties no šī egoisma.
Sacīts: „Noliec sev tiesnešus un uzraugus katros tavos vārtos”. Tiesneši – tie, kas „ar varu” pasludina spriedumu, ko cilvēkam nākas darīt pašam ar sevi, un tādējādi rada potenciālus traucējumus. Turklāt uzraugi – praktiski izpilda lēmumu, nostumjot cilvēku no ceļa un viņu attālinot. Tieši tā šajā pasaulē ir pieņemts sadalīt pienākumus.
Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 94. p.: Sacīts: „Meklējošie Mani – atradīs Mani”. Varētu domāt, ka šeit nav vajadzīgas īpašas pūles un pat parasts cilvēks, kurš nav gatavs pielikt tam jebkādas pūles, arī atklās sev Radītāju. Taču gudrie mūs brīdināja, lai mēs neticētu šādam traktējumam. Gluži otrādi, piepūle šeit ir obligāta, bet ja „nepūlējās un atrada – netici”.
Viss „priesteru” (koenov) darbs, par kuru tik daudz rakstīts Torā, būtībā veltīts rūpēm par citem. Šķiet it kā tie būtu kādi rituāli dievkalpojumi Templī, kurus notur virspriesteris (Koen agadoļ) kopā ar Koeniem un Levītiem, bet visa tauta tos apkalpo, veicot ziedojumus. Taču viņi māca tautu un veic visus labojumus, jo Radītājs to gaida tieši šajos pašos dziļākajos un attālākajos no Viņa vēlmes slāņos.
Rabīns Elimeleks no Liženskas „Gaismeklis un saule”: Galvenais – apvienoties ar katru no biedriem mīlestībā, vienotā sirdī, kalpot Radītājam, sniegt savstarpēju atbalstu, izveidot starp mums saikni un saliedēties viens otrā ar sirdīm, lai kļūtu kā viens veselums un kalpotu Radītājam ar visu sirdi.
Rabašs „Šlavei Sulam”, 1984. g., 4. raksts „Cilvēk, palīdzi tuvākajam”: Cilvēks var palīdzēt citam, kad redz, ka otrs atrodas grūtsirdībā. Sacīts: „Cilvēks nevar sevi pats atbrīvot no cietuma”, taču tieši biedrs spēj izraisīt viņā gara pacēlumu.
Bāls Sulams „Pasaule”: Mūsu pasaulē nav jaunu dvēseļu, kas atjaunojas līdzīgi ķermeņiem, bet ir tikai noteikts dvēseļu daudzums, kuras riņķo formas mainīšanas riņķojumā, katrreiz ietērpjoties jaunā ķermenī, jaunā paaudzē.
Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 97. p.: Tādēļ gudrie daudzviet mūs brīdināja par obligātu nosacījumu nodarbojoties ar Toru: lai šī nodarbošanās būtu tieši lišma. Tas ir, tāda, lai, pateicoties Torai, izpelnītos dzīvi, jo tā ir dzīves Tora. Šim nolūkam tā mums tika dota, kā sacīts: „Izvēlies dzīvi”.