Category Archives: Ikdienas nodarbība

Viegls starojums no aizkara

Jautājums: Kādēļ gaismai vajadzīgs tieši es? Vai tiešām esmu tik svarīgs?

Atbilde: Mums pietrūkst vēlmes, nepieciešamības atklāt augstāko, pilnīgo, garīgo pasauli. Nevis tu esi vajadzīgs gaismai, bet gan gaisma vajadzīga tev, lai tā izveidotu tevī pareizu vēlmi. Turklāt, kad tu patiešām vēlēsies atdevi, tad arī to atklāsi.

Arī tagad mēs atrodamies gaismas okeānā, taču neko nejūtam, jo neizjūtam nepieciešamību, trūkumu. Taču ja izsaukšu uz sevi gaismas priekšdarbību, tā manī izveidos šo trūkumu, un es beidzot jutīšu to, kas man pietrūkst. (vairāk…)

Čūskas nodevīgā krāpšana

Jautājums: Kāpēc ir notikusi sašķelšanās? Ko tieši ir pārkāpis cilvēks, apēdot aizliegto augli?

Atbilde: Sašķelšanās notika manās attiecībās ar Radītāju. Es gribēju saņemt visu šo piepildījumu atdeves dēļ tikai tādēļ, lai sniegtu Viņam baudu, atdaloties no tā, ko es izjūtu sevī. Es biju gatavs iekšēji pārdzīvot visu iespējamo: no bezgalības ar mīnusa zīmi līdz bezgalībai ar plusa zīmi – no pašām briesmīgākām ciešanām līdz pašai lielākai baudai. Man tas nebija svarīgi. Galvenais, ka es sniedzu Viņam baudu.

Ja es veicu samazinājumu attiecībā uz savu saņemšanu, tad izjūtu vislielākās ciešanas un visu man priekšā esošo baudu. Un pēc tam es saku, ka esmu pat gatavs pieņemt šo baudu atdeves dēļ. (vairāk…)

Uz labāku dzīvi – ar punktu sirdī un bez tā

Jautājums: Kā sākt sajust punktu sirdī un kas tā ir par vēlmi?

Atbilde: Mūsu pasaulē ir daudz cilvēku, kuri tiecas pēc patiesības. Tāds cilvēks nenomierināsies, kamēr neizzinās dzīves avotu, tās programmu, mērķi – ko augstāku par materiālo eksistenci. Cilvēks var būt diezgan labi situēts materiālajā ziņā vai ne visai – tas viņam nav tik svarīgi. Galvenais, kas viņu satrauc un nedod mieru – tā ir neizpratne, kādēļ viņš dzīvo, nevis kādā tieši formā. Kāda vispār ir mūsu dzīves jēga?

Ja cilvēks uzdod sev tādu jautājumu, tā ir zīme, ka viņā mostas punkts sirdī, tas ir, īpaša vēlme. Par sirdi dēvē visas cilvēka egoistiskās vēlmes. Taču viena no vēlmēm, kura ļoti satrauc cilvēku, ir vēlme izzināt dzīves jēgu. Un viņam ir jāatrod atbilde un jāapmierina šī vēlme, jāpiepilda ar zināšanām. (vairāk…)

Izpelnīties atdeves prieku

No Rabaša nodarbības: „Mēs zinām, ka mums nepieciešams sasniegt līdzību ar Radītāju, tas ir, kā Viņš atdod, tāpat arī mums ir jāatdod. Taču, kad mums ir jāatdod, atsakoties no personīgā egoisma, – mēs raudam, mums ir sāpīgi, ka esam spiesti rīkoties tādā veidā. Turpretī Radītājs gūst baudu no tā, ka atdod. Izrādās, ka mums nepieciešams sajust baudu no atdeves, ja vēlamies Viņam līdzināties! Nevienam nav vajadzīgas tavas ciešanas – tikai atdod!

Taču kā gūt baudu no atdeves, ja egoisms mums neļauj to darīt? Ar to ir jāstrādā, jo ķermenis nepiekrīt! Tomēr vajadzīgas nevis tavas ciešanas, bet tavas pūles. Turpretim, ja tev izdodas atdot bez kādiem pūliņiem, tā ir zīme, ka tu strādā sevis, nevis atdeves dēļ, tāpēc ka ķermenis nepiekritīs atdot. (vairāk…)

Sistēma atkarīga no ikviena

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 121.p.: Atgriežoties no mīlestības, cilvēks ne vien attaisno sevi, bet tāpat izpelnas nosliekt uz attaisnojumu visu pasauli. Tad, kad cilvēks izzina visas pasaules labošanos, tad cilvēki viņam patiešām jau šķiet izpelnījušies atgriešanos no mīlestības.

Taču jebkurā gadījumā, lai netic sev līdz savas nāves dienai. Un ja cietīs neveiksmi vienā pārkāpumā, tajā pašā mirklī tiks zaudēta visa izzināšana un brīnumainais labums, kā sacīts: „Viens grēcinieks iznīcinās daudz labuma”. (vairāk…)

Ar maksimālo ātrumu

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 125. p.: Lai visas pasaules attaisnojuma kauss nenosvērtu mazāk tajā laikā, kad cilvēks būs gatavs nosliekt visus uz attaisnojuma pusi, viņam nav nekāda līdzekļa, izņemot to, kā pastāvīgi pašam izjust ciešanas sabiedrības nelaimju dēļ, tieši tāpat, kā viņš cieš savu personīgo nelaimju dēļ.

Kabalisti klāsta par tiem stāvokļiem, kurus mums nāksies iziet mērojot garīgo ceļu. Stāsta tādēļ, lai mēs paši tiektos uz priekšu, izmantojot visus iespējamos līdzekļus.

Ja „neuzspiest”, mēs neizsauksim gaismu, kas atgriež pie Avota. Viss taču īstenojas tikai pateicoties gaismai. Nav cita spēka, izņemot gaismas spēku. Un mums nedaudz vairāk jāpapūlas, lai to piesaistītu. (vairāk…)

Starp bezgalības mīnusu un bezgalības plusu

Mēs atrodamies sistēmā, kas dēvēta par Bezgalības pasauli. Šajā Bezgalībā pastāv vēlme, kurai piemīt visas iespējamās saņemšanas un atdeves formas un gaisma, kas atklājas vēlmes iekšienē tādā pakāpē, kādā tā vērtē atdevi. Jo vairāk vēlme pauž atdevi, jo vairāk atklājas gaisma. Taču, ja vēlme netiecas uz atdevi, gaisma neatklājas.

Tas tiek dēvēts par Bezgalības pasauli, jo tajā pastāv visas iespējamās formas, kādas tikai var atrasties radījumā, – no pašām egoistiskākajām līdz altruistiskākajām, no bezgalības mīnusa līdz plusam. (vairāk…)

Kam tu tērē savu dzīvi?

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 115. p.: Cilvēkam, kuram arvien vēl pietrūkst „viens bauslis”, jāraugās uz sevi kā uz pusi vainīgu un kā uz pusi attaisnotu. Lai iztēlojas, ka atgriešanās laiks atrodas viņa gadu vidū. Pirmajā savu gadu pusē viņš ir vainīgs, bet otrajā pusē – attaisnots.

Jautājums: Kā jāpiepūlas darbā cilvēkam, kurš vēlas pabeigt procesu vēl šajā pārdzimšanu riņķojumā?

Atbilde: Sagatavošanās periodā cilvēks visus ienīst. Pēc tam ļaunprātības viņam pārvēršas par kļūdām, un viņš apvienojas ar visiem. Taču tā vēl nav īsta vēlmju izlabošana, bet hefec hesed stāvoklis. Un visbeidzot nākamajā pakāpē cilvēks apvienojas līdz sasniedz saplūsmi. (vairāk…)

Uz ceturto stāvu – pie mīlestības

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 116. p.: Pateicoties tam, ka cilvēks atgriežas no mīlestības, visas viņa sajūtas, kas saistītas ar kļūdām un ļaunprātīgiem nolūkiem, pārvēršas par viņa nopelniem.

Kopumā mūsu ceļā ir četras pakāpes.

Lejā atrodas sašķeltā saņemošā vēlme, tas ir, sašķeltais AHAP. Tas arī ir „ļaunprātīgie nolūki”. Nākamajā pakāpē atrodas sašķeltā dodošā vēlme, tas ir, sašķeltā Galgalta ve–Einaim (G”E) –„kļūdas”. (vairāk…)

Palīdzība, par kuru neviens nezinās

Jautājums: Ko nozīmē „pašatcelšana”? Ko nozīmē – atteikties no sevis biedru priekšā?

Atbilde: Tas nozīmē, ka es kalpoju biedriem: lai viņi atklāj Radītāju pilnā mērā, bet es tikai palīdzēšu viņiem. Viņi par to neuzzinās. Tāpat arī mātei nav svarīgi, vai viņas bērns apzinās rūpes. Viņa vienkārši bezgala uzticīga bērnam. Lūk, arī es vēlos tāpat palīdzēt visiem biedriem viņu cerību īstenošanā, lai tādējādi viņi ar Radītāju baudītu viens otra mīlestību.

Un es pats? Es palieku kā slēpts faktors. Kā Radītājs slēpjas aiz šīs pasaules kulisēm, tāpat arī es vēlos apslēpti vest visu cilvēci pie Viņa laimības.

Tikai uzmanīgi: tādā pieejā slēpjas liela lepnība.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības priekšvārda”, 21.03.2012.

Avots krievu valodā