Jautājums: Bāls Sulams raksta, ka mūsu laikmetā ir radusies iespēja paātrināt attīstības procesu un pacelties augšup, lai sasniegtu Radītāju. Kā šo iespēju saskatīt un kā to realizēt?

Atbilde: Mēs dzīvojam īpašā laikā, kurš patiešām dod mums iespēju. Vispirms tāpēc, ka rešimot, kas mūsos atklājas, mudina mūs atklāt zinības par Radītāju, par dzīves būtību. Tas arī ir galvenais jautājums, kas mostas cilvēkos. Pēc tūkstošiem gadu ilgās attīstības cilvēks pa īstam sāk meklēt savas dzīves jēgu, nevis nodzīvot dzīvi pēc iespējas komfortablāk.

Vēl pirms kādiem piecdesmit gadiem mēs uzskatījām, ka materiāliem labumiem nebūs gala un līdz bezgalībai ekstrapolējām patēriņa sabiedrības perspektīvas. „Viss ir iespējams: mēs lidosim uz zvaigznēm, iegūsim varu pār dabas spēkiem, baudīsim dzīvi pārpilnībā…” Tāds bija mūsu egoisma vektors. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

No Rabaša raksta “Israēl, atgriezies pie sava Radītāja”: Kāpēc Radītājs tiek dēvēts par sasisto siržu dziednieku? Tāpēc, ka cilvēkā galvenais – “sirds” – tilpne, kas saņem visu svētumu no augšienes. Taču, ja šī tilpne ir sasista, tad viss, ar ko tā tiek piepildīta, izplūst uz ārieni. Tāpēc, ja sirds ir sasista, tas ir, atrodas egoistiskās vēlmes varā, tad tajā nespēj ienākt gaisma, pretējā gadījumā tā visa nonāks pie nešķīstajiem spēkiem. Tas tiek dēvēts par “sasisto sirdi”.

Radītājs spēj cilvēkam palīdzēt tikai tad, kad sirds sajutīs, ka ir sasista. Līdz tam brīdim nav kam palīdzēt. Sirds sasitas vienā reizē, taču mēs to labojam mazās daļās, un tas ir milzīgs atvieglojums mūsu darbā. Mums nav jāiegulda milzīgas pūles, lai izlabotu visu uzreiz: no sava esošā egoistiskā stāvokļa tiešā ceļā līdz Bezgalības pasaulei.

Tā vietā savu labošanos mēs varam veikt pakāpeniski, mazām porcijām, it kā nestu ķēniņa dārgumu krātuvi pa vienai monētai no vienas vietas uz otru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 57): Tajā mirklī, kad pārpildīsies tavu pielikto pūliņu trauks, atnāks lūgšanas laiks. Taču līdz šim brīdim tici tam, ko sacījuši viedie, ka nav iespējams rast garīgo atklāsmi, nepieliekot pūles.

Tad, kad piepildīsies pielikto pūļu mērs un tava lūgšana kļūs pilnīga, tad Radītājs atbildēs uz to ar visu savu devību, kā sola viedie: „Tici, ka ieguldīji pūles un atradi!” Līdz tam tu neesi spējīgs uz lūgšanu, kuru Radītājs sadzirdēs.

Visa šī pasaule, visas augstākās pasaules, visas to pakāpes, kuras lejupnāk no augšienes virzienā uz leju, viss mūsu darbs šajā pasaulē paredzēts tikai tam, lai sasniegtu lūgumu, kliedzienu, lūgšanu, vēršanos pie gaismas, Radītāja, lai Viņš mūs izlabotu. Turpretī mūsu uzdevums – tikai atklāt vajadzību laboties un tur mums nebūs atlaides. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Raksts Zoar Grāmatas nobeigumam”: Tas fakts, ka Zoar Grāmata atklājās šajā paaudzē, ir skaidrs pierādījums tam, ka mēs dzīvojam Mašiaha periodā, tās paaudzes sākumā, par kuru sacīts: „Pasaule tiks piepildīta ar Radītāju”.

Bāls Sulams tā raksta tāpēc, ka visu īsteno augstākā gaisma. Tad, kad tā staro mazāk, Israēla tauta atrodas trimdā. Vēl mazāk – visiem nelaime, līdz pat bojāejai, tas ir, šīs realitātes uztveres zaudēšanai. Un otrādi, kad gaisma staro vairāk, mēs dzīvojam pilnvērtīgu dzīvi. Vēl vairāk – un mēs sākam sajust gaismas Avotu, tiecamies pie Viņa.

Viss nāk no gaismas, tieši gaisma „satricina” mūsu tilpnes/ vēlmes, taču mūsu laikmetā tās iedarbība mainās. Atklājot kabalas zinātni, radīšanas nodomu un mērķi, sistēmas, kurās atrodas cilvēce, globālo Dabu ar tās absolūtajiem likumiem, kura arī ir Radītājs, – tas viss radīja lielas pārmaiņas mūsu pasaulē. Pēdējos gadsimtos gaisma izraisīja uz pasauli tādu ietekmi, kuras rezultātā atklājās Zoar Grāmata, citiem vārdiem, parādījās milzīgs labošanās avots. Zoar Grāmatas autori atklāti norādīja, ka, pateicoties šai grāmatai, Israēla dēli iznāks no trimdas. Tādējādi mūsdienas ir garīgās augšupejas laiks, un viss ir atkarīgs tikai no kabalas zinātnes pareizas izmantošanas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Pasaulē miljoni cilvēku gaida Mesiju. Kāpēc kabalisti sākotnēji nepaskaidroja jēdzienu „Mašiah”?

Atbilde: Cilvēkiem to nav iespējams paskaidrot. Labāk es paskaidrošu tev, bet papūlies to nodot citiem.

Mēs atrodamies lielā pasaulē, milzīgā realitātē, taču uztveram no tās tikai pavisam mazu daļu, kuru dēvējam „šī pasaule”. Dzīve un nāve – viss notiek šajā mazajā sfērā ar nosaukumu „Visums”.

Viss ir atkarīgs no apziņas. Mūsu ķermenis attiecas tikai uz dzīvniecisko līmeni, taču ar to mēs sevi šodien asocējam: barojam un dzirdam, mazgājam un liekam gulēt, īsāk sakot, pastāvīgi par to rūpējamies.

Tā esmu iekārtots: ja ķermenis ir dzīvs un vesels – man ir labi, ķermenis slimo – man slikti, ķermenis mirst – un es kopā ar to. Man šķiet, ka izņemot ķermeni, nekā cita nav. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē atdeve tuvākajam un kāpēc nav tiešs, neatliekams sods par atdeves sabiedrībai likuma nepildīšanu?

Atbilde: Veikt atdevi tuvākajam nozīmē palīdzēt viņam virzīties uz mērķi. Pretējā gadījumā tā nav atdeve, ja tikai runa neiet par palīdzību vitālo vajadzību nodrošināšanā. Katram nepieciešami līdzekļi, lai eksistētu, jo nedzīvajam, augu un dzīvnieciskajam līmeņiem ir jāuztur sava dzīvība. Taču visā pārējā nepieciešams tikai palīdzēt tuvākajam iziet cilvēciskās attīstības stadiju.

Attiecībā uz neatliekamo sodu par atdeves likuma nepildīšanu, tas nav iespējams. Tūlītējs sods tev tāpat liktu darboties kā nedzīvajai, augu un dzīvnieku dabai: ja kas izdarīts ne tā kā nākas – uzreiz saņēma sodu, rīkojās pareizi – atalgojums. Tad tu vienkārši būtu „ieprogrammēts” tāpat kā dzīvnieks.

Taču, kāds no tā labums, ja tevī neattīstās Cilvēks? Tas var attīstīties tikai apzināti, apdomāti, sapratnes, attīstības, jaunu īpašību iegūšanas ceļā, bet galvenais, jaunu vērtību iemantošanas ceļā, virzoties augšup, virs ikdienišķā līmeņa, pie nesaistošiem lēmumiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kādā tilpnē cilvēks atklāj garīgo pasauli?

Atbilde: Atstarotajā gaismā – citiem vārdiem, atdevē, kad viņš rūpējas par tuvāko vairāk kā par sevi pašu, kad tuvākais viņam svarīgāks par sevi pašu.

Jautājums: No kā cilvēkam jāatsakās, lai iegūtu šo garīgo tilpni?

Atbilde: No domām par sevi.

Kā es, būdams pilnībā egocentrisks, pāriešu pie tāda stāvokļa, kurā pilnībā pārslēgšos citiem par labu? Kur ņemt tādu vēlmi, kur rast spēkus, kā pielikt pūles?

Šeit man palīdzēs gaisma, kas atgriež pie Avota. Tas arī tiek dēvēts par „brīnumu iziešanā no Ēģiptes”: es atbrīvoju jūtas un prātu no savas vēlmes varas, no raizēm par sevi pašu un veltu to tuvākajam. Protams, to nav iespējams izdarīt vienpersoniski. Gūsteknis nespēj atbrīvot sevi no ieslodzījuma, nespēj izvilkt aiz matiem no purva. Vēlme un rūpes par sevi ir viss, kas man pieder. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Var meklēt visas iespējamās atrunas, taču, ja mēs saduramies ar dabas likumu, tad esam spiesti tam pakļauties. Kabalas zinātne klāsta par nemainīgiem likumiem. Kabalisti mums skaidro, kā iekārtota realitātes sistēma. Turpretī mēs domājam, ka tie nav stingri likumi, bet kas tāds, ko varam mainīt pēc savas izvēles: attiecības starp cilvēkiem, cilvēka saikne ar dabu, liktenis, laiks, kādi vakardienas vai rītdienas notikumi.

Visas šīs ilūzijas notiek tāpēc, ka nezinām sistēmu, nesaprotam, ka tā ir precīzi definēta un mainīt to nav mūsu spēkos. Neko nevar darīt, tā tas ir – ne citādi! Pat pret zinātni mēs izturamies tā, it kā varētu to zināmā veidā apiet. Tas notiek tāpēc, ka nejūtam, ka esam saistīti ar sistēmu tūkstošiem savstarpēji savienotiem pavedieniem, miljardiem nervu šķiedru.

Iedomājies, ka no tevis nāk bezgalīgs daudzums vadu, kas savieno tevi ar visu universu, un tie visi ir superjutīgi, gluži kā atkailināti nervi. Visiem ir zināms, cik neciešamas ir sāpes, kad piepeši pieskaras atkailinātam nervam zobā. Ikviens to reiz ir izjutis. Lūk, šādi atkailināti nervi nāk no tevis miljoniem, miljardiem, sasaistot tevi ar citiem. Tu viscaur esi apvīts ar šīm smalkajām baltajām šķiedrām, it kā iegremdēts želejā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 34): Pat tiem, kuri izpelnījušies to grēku piedošanu, kas ieskaitīti nopelnos, nepieciešams vēl spēks, kas ļauj noturēties ķēniņa pilī, tas ir, stāvēt, raidīt lūgšanu un gaidīt bez apstājas, „sitienā aiz sitiena”, līdz sasniegs pilnības vēlmi no Radītāja. Tāpēc jāmācās šis darbs vēl līdz tam brīdim, kā ienāk ķēniņa pilī, tas ir, saņem spēku un varenumu, lai stāvētu kā dzelzs stabs…

Jautājums: Kāpēc šeit sacīts, ka no cilvēka tiek prasīts stāvēt kā dzelzs stabam, ja mēs zinām, ka, gluži otrādi, mums ir jāsasniedz izmisums un jāviļas savos spēkos?

Atbilde: Ja cilvēks ir vīlies savos spēkos, tas nenozīmē, ka viņš ir kļuvis vājš. Viņš neraud aiz sava vājuma, bet priecājas kā varonis par to, ka pacēlies virs visiem egoistiskajiem spēkiem (klipot), kuri izraisīja viņā sajukumu un vilka dažādos virzienos. Patreiz viņš stāv pretim Radītajam un prasa palīdzību! (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No raksta „Ierobežojums” (grāmata „Šamati”, 53. raksts): Bēdas pie cilvēka atnāk tikai tad, ja viņš tiecas pēc pārmērībām. Tāpēc sacīts, ka tad, kad Israēls atnāca saņemt Toru, Mozus viņus sapulcēja kalna pakājē (zem visām šaubām). Tas ir, Mozus atveda viņus pie visdziļākajām domām un sapratnes – pie viszemākās pakāpes.

Tikai tad bez svārstīšanās un šaubām viņi piekrita palikt tādā stāvoklī, it kā atrastos vislielākajā un pilnīgākajā stāvoklī. Pie tam viņi piekrita paust īstu prieku, kā sacīts: „Strādājiet Radītāja labā ar prieku”. Lielajā stāvoklī no cilvēka netiek prasīts strādāt ar to, lai atrastos priekā – šajā laikā prieks izpaužas pats par sevi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→