No Rabaša raksta „Patiesa lūgšana par patiesu vēlmi”: „Laikā, kad cilvēks pūlas atdot Radītājam, viņš atklāj, ka viņa ķermenis nespēj izdarīt ne mazāko kustību, ja nedomā saņemt no viņa labumu. Un šeit viņam sākas trimda, tas ir, ciešanas no tā, ka lai cik daudz viņš strādātu, nav redzama nekāda virzība uz priekšu, bet visa pamatā ir egoisms.

Visas viņa ciešanas ir tajā, ka viņš nav spējīgs strādāt Radītāja labā. Viņš vēlas strādāt atdeves dēļ, bet ķermenis, kas pakļauts egoistisko spēku verdzībai, viņam to neļauj. Tad viņš sauc Radītāju, lūdzot viņam palīdzēt, jo redz, ka atrodas egoistisko spēku verdzībā un nav nekādas iespējas izrauties no šīs varas. Tāda lūgšana tiek dēvēta par patiesu, par cik cilvēks pats nespēj iziet no šīs trimdas un pretoties savai dabai un tikai Radītājs spēj viņu izvest.

Visus stāvokļus: trimdu un atbrīvošanos cilvēks iziet savā iekšienē, savā attieksmē pret personīgo dabu un pret Radītāju. Pastāv divi spēki, divi mērķi, kuru dēļ cilvēks var strādāt, virzīt sevi: savam labumam vai Radītāja labā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Kabala – zinātne un sistēma un Radītāja izzināšanas realizācija. Mūsu mērķis ir atklāt Viņu, tādējādi nav augstākas un savarīgākas zinātnes par šo. Jebkura gudrība tiek vērtēta atbilstoši tās mērķim. Kabala ir kompleksa: tā ne tikai skaidro darbību kārtību, bet arī pavada mūs visa realizācijas procesa garumā.

Rakstā „Kabalas zinātne un tās būtība” Bāls Sulams raksta: „Kopumā kabalas zinātne – Radītāja atklāšana visos iespējamos ceļos, visās stadijās, kas atklājas pasaulēs un kuras jāatklāj nākotnē visās izpausmēs, kādas reizēm var atklāties tikai pasaulēs, līdz visu paaudžu beigām”. Bez tam Ramhals grāmatā „138 gudrību vārti” raksta: „Visa kabalas zinātne paredzēta tikai tam, lai izzinātu augstākās gribas pārvaldi: pamatojoties uz ko, tā ir radījusi visus šos radījumus, ko vēlas no tiem un kāds būs pasaules visu apgriezienu rezultāts”.

Lūk, Bāla Sulama vārdi no raksta „Kabalas zinātnes būtība”: „Šī zinātne ir ne vairāk un ne mazāk kā sakņu kārtība, tās nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar negrozāmiem un absolūtiem likumiem, kuri nosaka vienu ļoti cēlu mērķi, kas dēvēts par Radījuma Dievīguma atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala - Nav komentāru→

Kabalas zinātnē vēsturiskais aspekts spēlē sekundāru lomu. Nav svarīgi, kādos laikmetos un kādā paaudzē darbojās viens vai otrs kabalists. Svarīgi, ka kopējā pasauļu sistēmā viņš īstenoja visus labojumus, kurus veicis, lai ar to palīdzību sekotāji varētu virzīties uz priekšu komfotablākā un patīkamākā ceļā.

Es nevaru savstarpēji novērtēt un salīdzināt kabalistus, kamēr vēl pats neatrodos augstākajā sistēmā. Es spriežu pēc tā, ko redzu šodien. Teiksim, kāds atstāja vairums lielisku darbu, kuri liek iedegties manam prātam un jūtām, ļaujot virzīties uz priekšu. Attiecīgi šis kabalists manās acīs ir dižens.

Taču no otras puses, Bāls Šem Tovs, piemēram, neatstāja pēc sevis nevienu grāmatu, tomēr visi pārējie kabalisti pacēlās augšup pateicoties viņa mācībai. Tāpat ARI neko neuzrakstīja – visus viņa darbus pierakstīja māceklis Haims Vitals. Bija arī tādi kabalisti, kuri rakstīja grāmatas, taču galvenokārt viņi  darbojās pasauļu sistēmā un tieši tur ieguldīja savu galveno artavu, saīsinot ceļu nākamajām paaudzēm. Šeit viss ir atkarīgs no dvēseles saknes. Tikai saistošajā tīklā starp dvēselēm mēs varam saskatīt, ko katrs no viņiem darīja kopējās sistēmas ietvaros, kādus labojumus tajā veicis.

(vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→

Jautājums: Iekšējā piepūle nes cilvēkam ciešanas. Vai var sacīt, ka šīs ciešanas aizstāj viņam tās, kuras nāk tiešā ceļā no dabas – viesuļvētras un citas dabas katastrofas?

Atbilde: Principā, jā.

Tā vietā, lai atjaunotu viesuļvētras nopostītās mājas, tā vietā, lai ciestu trūkumu un tiktu pakļauti nāves briesmām, var pielikt dvēseliskās, iekšējās pūles. Taču tām jābūt ar kvalitatīvu raksturu, tai pašā laikā daba mūs piespiež veikt kvantitatīvās pūles.

Starpība starp kvantitāti un kvalitāti ir kolosāla. Mēs to zinām no piramīdas likumiem, tā dalās četros līmeņos: nedzīvais (N), augu (A), dzīvnieciskais (Dz) un cilvēciskais (C). Cilvēciskajā attīstības līmenī mēs ieguldām pūles nolūkā. Taču cilvēki atrodas viszemākajā līmenī. Cik milzīgas pūles viņiem jāiegulda visā piramīdas pamatnes platumā! Cik lielu vēlmes teritoriju viņiem nāksies aptvert, cik tonnu dzelzsbetona uzlauzt, cik daudz darba stundu patērēt, cik daudz problēmu un slimību pārdzīvot, cik lielu trūcību izjust! (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 13. p.: Torā ir divas daļas:

1.      Baušļi, kas regulē cilvēka attiecības ar Radītāju.

2.      Baušļi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem.

Abas šīs daļas paredzētas, lai vestu cilvēku uz galīgo mērķi – saplūsmi ar Radītāju.

Baušļi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem, noved pie principa „tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”. Turpretī baušļi, kas regulē cilvēka attiecības ar Radītāju, noved pie principa „tev būs mīlēt Radītāju”. Tādā veidā mums ir divas pakāpes ceļā uz mīlestības baušļa īstenošanu: sākumā cilvēks realizē bausli attiecībā pret cilvēci, un ja viņam tas izdodas, sasniedz absolūto mīlestību pret Radītāju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Ievads Zoar Grāmatā”, 38. p.: Pastāv trīs Cilvēka (Ādams) kategorijas: Brija pasaules Ādams, Ecira pasaules Ādams un Asija pasaules Ādams…

Pastāv „blāķis” ar nosaukumu „vēlme baudīt”. Un šis „blāķis” ietērpjas kādā formā, kas zināmā veidā līdzinās Radītājam. No tā izriet termins „Ādams” – tas ir, līdzīgs (dome) Radītājam.

Kopumā runa iet tieši par to – par formām un Radītāja līdzības pakāpēm. Jebkurā līmenī parcufs tiek dēvēts par „Ādamu”. Patiesībā pat nedzīvā, augu un dzīvnieku daba pārstāv Ādama formas. Realitātē nav nekā, kas neattiektos uz šo pakāpi, izņemot pirmatnējo, vēlmes bezformīgo materiālu. Trīs sākuma līmeņi ir virzība uz priekšu, lai sasniegtu Cilvēka līmeni. Gala rezultātā tie šo līmeni arī izveido. Visuma matērija, zemes flora un fauna kopā paredz piramīdas izveidošanu, kuras virsotnē no tiem visiem izcelsies Cilvēks. Un tādējādi tie visi iekļauti cilvēkā, tie paceļas augšup un nolaižas lejup kopā ar viņu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Materiālajā realitātē, kas paveras mūsu sajūtās, pastāv reālas lietas, kuru būtību mums nav lemts izzināt pat iztēlē – piemēram, elektrība un magnētisms. Taču kurš sacīs, ka tie ir nereāli, ja tai pašā laikā zināšanas par to izpausmēm mūs pilnīgi apmierina un nav svarīgi, ka mums nav ne mazākās izpratnes par to būtību.

„Zoar Grāmatas ievadā” Bāls Sulams kā piemēru min ūdeni, kuru mēs varam atvēsināt līdz cietam stāvoklim vai novest līdz gāzveida, acīm nesaredzamam stāvoklim. Citiem vārdiem, saskaņā ar savu uztveri mēs nevaram spriest par esību vai neesību, lai kas tas būtu. Jo vairāk tas attiecas uz mūsu laikmetu, kad esam atklājuši daudzveidīgu diapazonu viļņus, kvantu parādības, baktērijas un citus fenomenus, kas neizprotami sajūtām.

Realitāte izrādījās sarežģītāka par to attēlu, kas iezīmējas mūsu piecos primitīvajos maņu orgānos. Es vairs nevaru ierobežot pasauli šo maņu orgānu līmenī. Turklāt patiesībā visa pasaule ir nevis matērija, bet viļņi, enerģija. Un tostarp arī es. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas valoda, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kā sasniegt tik stipru vēlmi pēc garīgā, lai tas izstumtu no ķermeņa visas pārējās vēlmes?

Atbilde: Ikvienā no mums ir „613” vēlmes, kuras nepieciešams savas izpratnes pakāpē noskaņot uz atdeves, mīlestības, savienošanās, savstarpējā galvojuma diženumu un svarīgumu. Visam, kas iziet ārpus manām personīgajām, pašlabuma interesēm, jākļūst man svarīgākam par mana ķermeņa egoistiskajām vēlmēm.

Ja cilvēks šādā veidā atdala iekšējās un ārējās vēlmes un noskaņo sevi virzienā no sevis uz ārieni, tad ar to pagaidām ir pietiekami. Katru sekundi arvien no jauna ir jāpārbauda un jācenšas noturēties tajā pašā domas virzienā.

Turklāt rezultātā ieradums kļūst par otro dabu un pateicoties pūlēm, kuras pielieku, pie manis atnāk gaisma. Vēl nedaudz piepūles – vēl nedaudz gaismas. No šādiem mirkļiem es sāku veidot sevi, jo „Cilvēkam nav citas labošanās, kā tikai virzīt visus esošos un nākamos mirkļus tā, lai tie būtu piesaistīti Viņa diženajam vārdam” – vēl un vēl nedaudz. Tieši no tādām „izejām” (no Ciona) arī atnāk Tora.

Tad, kad es jūtu, ka esmu iznācis no pareiza nolūka, man rodas vēlēšanās atgriezties, un es pieprasu gaismu, kas atgriež pie avota, kas dēvēts par Toru. Sanāk, ka tieši no Ciona, no tādām izejām (jeciot) dzimst Tora: ne no pacēlumiem, bet no kritumiem, iziešanām no pareiza nolūka.

Tādā veidā es pastāvīgi pievienoju vēl un vēl vienu „burtu”, līdz caur mani iziet visa Toras grāmata.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 29.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 47): Taču kā lai jums piedodu to, ka kāpnes, kas nolaistas uz zemes, ir tukšas un nav neviena, kas pa tām paceltos augšup? „Šodien!” vietā, – jūs sakāt: „Rīt”… Un tāpēc es jums vēlreiz atgādināšu biedru mīlestības iedarbību – pastāvīgi, jebkurā laikā. „No tā ir atkarīgas jūsu tiesības uz pastāvēšanu, un ar to tiek mērīts mūsu tuvo panākumu īstenums”.

Tāpēc atmetiet visas savas izdomātās nodarbes un domājiet tikai par to, kā savienot jūsu sirdis vienā sirdī. Atrodiet veidu, kā to izdarīt un jūsos skaidri īstenosies sacītais: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Un tad jūs dzīvotu mīlestībā, kura nosegtu visus trūkumus. Un par cik es lūdzu, izdariet to. Sāciet savienoties patiesajā mīlestībā un redzēsiet – „un aukslējas sajutīs garšu”.

Mums ir tik grūti stradāt ar mūsu savstarpējo saikni, jo tieši šajā vietā notika garīgais sabrukums, sašķelšanās. Cilvēks visiem spēkiem un līdzekļiem atstumjas no šīs darbības pateicoties savai dabai, egoistiskajai sākotnei. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Ūdensplūdi darbā”: Zoar Grāmata klāsta: „Viņš ieraudzīja, ka nāves eņģelis tuvojas kopā ar ūdensplūdiem un tāpēc noslēpās šķirstā”. Tas ir, saprata, ka pretenzijas pret Radītāju un garīgo darbu atņem viņam dzīvības garu un tāpēc pārgāja uz ticību augstāk par zināšanām, Binas īpašībās, vēlmē atrasties tikai atdevē, neko nesaņemt un priecāties par savu likteni, uzskatot verdzību Radītājam par milzīgu godu.

Cilvēka uzdevums – organizēt sev sabiedrību, kas pastāvīgi viņu virzīs uz mērķi, cildinot tā svarīgumu. Viņam jārūpējas, lai izveidotu šo sabiedrību pēc iespējas lielāku un svarīgāku par sevi. Taču viņam to, gluži otrādi, traucē izdarīt, sūtot jautājumus: „Kas Radītājs tāds ir, lai Viņu klausītu?” un „Ko tev dod šis darbs?”

Viņš sāk šaubīties, kādēļ nodarboties ar iekšējo darbu, kāda tam jēga? Rodas visi iespējamie traucēkļi šajā darbā, kas nāk no ģimenes un no dažādiem citiem avotiem. Tikai tuvāko sabiedrība palīdzēs cilvēkam noturēties šajā ceļā, nekādi citi faktori nepastāv. Cilvēkam ir jāsaprot, ka viņam pašam nepiemīt nekādi spēki. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→