No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 96. p.: Un tie, kuri izpelnījušies, vairs nevar atkāpties no pienācīgas baušļa izpildes, līdzīgi cilvēkam, kurš nespēj atkāpties no brīnišķīgas baudas, kas nāk viņam rokās. Turpretī no pārkāpuma viņi bēg prom kā no ugunsgrēka.

Par viņiem sacīts: „Jūs, kas saliedēti ar jūsu Radītāju, dzīvojat visi šodien”. Radītāja mīlestība atnāk, un tiek dota viņiem kā personīgā mīlestība caur dabiskiem kanāliem, kurus cilvēkam sagatavojusi radījuma daba. Un tagad zars ir saistīts ar savu sakni kā tam pienākas, un dzīve milzīgā parpilnībā nepārtraukti tiek dota zaram no sava avota. Tādējādi Toru dēvē par „dzīvi”.

Attiecībā uz mums pagaidām tā nav „dzīve”. Ja mēs tādu stāvokli justu, tad uztvertu to kā melnu baismīgu bezdibeni. Īstenībā dzīve ir bezgalīga bauda no atdeves tuvākajam. Cilvēks iegūst vēlmi atdot un līdz ar šo vēlmi paceļas pāri savai vēlmei baudīt, to tāpat arī izmantojot atdeves dēļ. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 78. p.: „Pat ja visa pasaule tev pateiks, ka esi taisnīgais, paliec savās acīs grēcinieks”. Tas ir, tieši savās acīs. Tas nozīmē: kamēr neesi izpelnījies „apgaismību” Torā, uzskati sevi par grēcinieku. Un nemāni sevi ar to, ka visā pasaulē tu esi pazīstams kā taisnīgais.

Cilvēks ne pēc savas izvēles izdara labas vai sliktas rīcības. Attiecībā uz garīgo netiek ņemtas vērā cilvēka dabiskās īpašības, ar kurām viņš ir piedzimis, cik lielā mērā viņš šķiet laipns un delikāts, vai otrādi, rupjšs. Līdz izpelnīsies Radītāja atklāsmi un apliecinājumu, kas kļūs par viņa labo nolūku garantu, viņš paliks ļauns grēcinieks.

Turpretī, kad viņš sasniegs atklāsmi un kad gaisma viņu noturēs, – no tā brīža viņš kļūs labsirdīgs taisnīgais. Tāpēc mēs neveicam savstarpējus aprēķinus, kurš no mums ir slikts, bet kurš ir labs. Attiecībā uz garīgo ceļu viss nosacīts tikai ar šīs lolotās robežas – „mahsoma” šķērsošanu.

No nodarbības, no „Priekšvārda TES”, 16.12.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda raksturīgākā parādība notiek ar cilvēku tieši pirms atklāsmes?

Atbilde: Tumsa… Viņš jūt, ka nepieciešama jauna degviela, jauni stimuli un vecie jau visi izsmelti. Patreiz tas viņam atklājas.

Viņš redz garīgo augstākā parcufa atstarotajā gaismā, AHAP augstākā, kurš viņam to parāda. It kā viņs atrastos augstākā rokās. Un tagad viņam jāizaug līdz tādai pašai pakāpei un tas viss ir jāpieņem – jāiziet no augstākā rokām un tas pats jāsasniedz pašam.

Tā notiek katrreiz, katrā jaunā pakāpē: sākumā mazais stāvoklis (katnut) un pēc tam lielais (gadlut).

No nodarbības, no „Priekšvārda TES”, 17.12.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā cilvēks var piepeši atklāt, ka augstākā vadība nekad viņam nav nodarījusi nekādu ļaunumu, bet attiekusies pret viņu tikai ar labsirdību?

Atbilde: Tas ir atkarīgs no mūsu uztveres labošanas. Taču mums atklājas tieši pretējas īpašības, pretēji stāvokļi. Ja mūsu īpašības ir Radītājam pretstatā, tad atbilstoši tam arī stāvokļi būs Viņam pretstatā. Tomēr mums tie visi ir jāpārdzīvo, pretējā gadījumā, kā lai atklāj Radītāju, ja ne no pretējas Viņam formas?

Mūsu sajūtas izveidotas uz divu īpašību kontrasta, balstoties uz salīdzinājumu, Pieņemsim, man šķiet, ka patreiz ir auksts, es tā jūtu attiecībā pret to siltumu, kāds ir manī. Es nevaru just tikai vienu aukstumu vai tikai siltumu. Man tas ir jāizmēra attiecībā pret citu parametru: attiecībā pret savu iekšējo stāvokli vai attiecībā pret manā atmiņā ierakstīto informāciju, kur glabājas visi dati par maniem iepriekšējiem iespaidiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē „dvēsele” kabalas zinātnē?

Atbilde: „Dvēsele” (nešama) ir tilpne, kas piepildīta ar Binas pakāpes gaismu. Ja virs savas materiālās, „dzīvnieciskās” saņemošās vēlmes es attīstu attieksmi pret tuvāko un vēlos būt viņam piesaistīts, tad jūtu atšķirtību, neatzīšanu. Izstiepjot šo saikni tālāk, es sāku nicināt tuvāko, bet pēc tam viņu ienīst.

Viss sākas no  nulles, neitrālā līmeņa. Katrreiz cenšoties labi izturēties pret tuvāko (+), tā vietā es izpaužu negatīvu (-). Un jo vairāk es pūlos (↑), jo lielāks negatīvs man atklājas (↓).

Tādā veidā es izeju piecas stadijas – no nulles līdz ceturtajai, kurā atklājas naids – pie tam atklājas tieši tad, kad vēlos sasniegt mīlestību. Tas kopumā notiek pacelšanās laikā un it īpaši katrā pakāpē. Līdz brīdim, kad nonākšu līdz pašam dziļumam, līdz iekļūšu vēlmē visā tās dziļumā (avijut) – naids man neatklājas. Un katrā etapā ir piecas šīs stadijas, kas sastāda AVAJa konstrukciju. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

Jautājums: Rabašs savā 43. Vēstījumā raksta, ka līdz brīdim, kad iegūsim ticību, „ārējie” var mūsos iekļūt. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Kopumā es esmu „maiss ar vēlmēm”. Pieņemsim, man ir ticības gaisma manas tilpnes augšējā daļā, un šeit es varu redzēt Radītāju kā gaismu ruah, bet apakšā es Viņu redzu kā gaismu nefeš.

Vispār „ticība” ir atdeve. Tā garantē aizsardzību no jebkura ārējā „iebrukuma”. Esmu jau aizsargāts, es atrodos hefec hesed (H”H) stāvoklī. Lai arī man piedāvā jebko: miljons dolāru, mieru, veselību – man nekas nav vajadzīgs, man nekas netrūkst. Un, protams, „ārējie” nespēj manī iekļūt, lai kā pūlētos. Gluži otrādi, tos atgrūž no manis kā pretējības, kas viņiem nozīmē – nāvi. Saskaroties ar ticības gaismu, egoistiskā vēlme acumirklī izzūd, sašķeļas.

„Iekšējie” faktori ir atdeves tilpnes, un ar „ārējiem” faktoriem tiek domāts mans egoisms pirms tā labošanas. Šīs ārējās vēlmes arī ir jāizlabo. Patiesībā „Es” ir visa pasaule. Tādējādi par „ārējām” tiek dēvētas tās vēlmes, kuras es vēl neesmu izlabojis, tostarp citas atrodas vai nu samazinājumā, vai atdevē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Novosibirskas kongress, 1. nodarbība

Kabalas zinātne klāsta: „Savu pasauli ieraugi vēl dzīves laikā”, tas ir, atklāj vēl dzīves laikā. Cilvēks atrodas šajā pasaulē, pašreizējās sajūtās, nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā dabas līmenī, – lai sasniegtu nākamo, autentisko cilvēcisko līmeni. Runājot citādi, mums ir nepieciešams dzīvot šajā pasaulē savus 70 – 100 gadus (cik kuram), lai sevi attīstītu, paceltos augstākās pasaules sajūtā un tālāk tur attīstītos.

Jauna sajūta, jauna paradigma, jauna esamība, viss, ko mēs iegūstam kopā ar citu sajūtu orgānu un citu pasaules uztveri, tiek dēvēts „Augstākā pasaule”. Līdz šādai pakāpei mums ir jāpaceļas. Un tad – tas, ko uztver mūsu ķermenis, vienkārši aizies, paliks novārtā, netiks vairs sajusts, jo stiprākās sajūtas vienmēr apspiež zemākās. Tas attiecas arī uz mūsu ķermeni: sava organisma „dzīvnieciskajā” līmenī es griežu matus, taču man nesāp. Kapēc nesāp? Tāpēc, ka mati ir augu līmenis un es, atrodoties līmeni augstāk, varu zaudēt matus pilnīgi bez sāpēm. Analoģiski notiek arī paceļoties uz mūsu nākamo, cilvēcisko pakāpi.

Šī pacēluma problēma pastāvīgi mūs motivē. Būtībā dēļ tā mēs arī dzīvojam. Cilvēces vēstures gaitā mēs tā arī virzījāmies uz priekšu – mūsu egoisma mudināti, lai tas attīstītos līdz mūsdienu stāvoklim, kad redzam, ka cilvēks visu it kā ir sasniedzis – un viņam nekā nav. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabala, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Novosibirskas kongress, 1. nodarbība

Jautājums: Ko nozīmē darbs vidējā līnijā un kā to sajust?

Atbilde: Patiesībā vidējā līnija nepastāv. Dabā darbojas tikai divi spēki: atdeves spēks (zīmējumā – sarkanā krāsā) un saņemšanas spēks (melnā krāsā). Cilvēks nav ne viens, ne otrs. Šie abi spēki nāk no augšienes. Pastāv atdeves spēks, kurš radīja pretēju sev saņemšanas spēku. Šie divi spēki, pieņemsim, pluss/ mīnuss arī pastāv dabā. No tiem nāk viss: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais. Cilvēks kā „garīga būtne” eksistē balstoties uz šo divu parametru salīdzinājuma, savienojuma sevī.

Ekrāns – pluss, ego – mīnuss. Cilvēks, savienojot tos sevī pareizā veidā, paceļoties virs sava egoisma, mērojot ceļu ar ticību augstāk par zināšanām, arī veido šo vidējo līniju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Dāvanu skaita palielinājums, kad caur tām es apgūstu no manis apslēptā avota iedarbību – Dodošā, tiek dēvēts par Ecira pasauli.

Dāvinātāja sajušanas, attieksmes pret mani atklāsme, tas ir, mīlestības atklāsme, tiek dēvēta par Brija pasauli.

Un šeit, šajā līmenī, sākas formas izzināšana, par cik šajā stadijā mīlestība atdalās no dāvanas.

Ja man ir svarīgs Dodošais (un es tiecos uz to, lai svarīgs man būtu Viņš, nevis pati dāvana), – tad tās īpašības, tās formas, tās izmaiņas, kuras Viņš manī izraisa, virza mani pie Viņa. Un es jau visas šīs pārmaiņas, kuras viņš manī rada, vēršu attiecībā pret Viņu. Es pūlos savās jaunajās izmainītajās īpašībās, kuras Viņš manī radījis, savienoties ar Viņu, pieķerties Viņam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Rakstā „Kabala un filozofija” Bāls Sulams raksta, ka kabalisti izšķir četras mīlestības pakāpes. Tas ir, tad, kad es sāku izprast, ka līdz manīm kaut kas nonāk, es varu to iedalīt četrās pakāpēs.

To patīkamo sajūtu, kas nonāk pie mums ar augstākās gaismas iedarbību, kabalisti dēvē par dāvanu. Saņemot šo dāvanu, es sāku pētīt, kas man to ir iedevis, kas tā ir par īpašību, kāpēc Viņš pret mani tā izturas, ar kādu nolūku un tā tālāk. Citiem vārdiem, es neko nesaņemu, izņemot savu dāvanu, taču no šīs dāvanas, no iedarbības, kādu tā uz mani izraisa, es varu izzināt Dodošo.

Ja es būtu saņēmis dāvanā kādu kārbiņu, tad raugoties uz to, neko nespētu noteikt, bet vienkārši domātu, ka tas, kurš man to ir atsūtījis, labi izturas pret mani. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→