Category Archives: Garīgais darbs

Pirmoreiz kopš Ābrama laikiem

Radījums iziet trīs stāvokļus.

Pirmais stāvoklis ir Bezgalība, kurā mēs atrodamies pilnības stāvoklī, kas mums dots no augšienes, no radīšanas nodoma. Šis nodoms par radījumu laimi atklājas uzreiz, par cik Radītājam nav nepieciešamas jebkādas darbības, lai sniegtu saviem veidojumiem labu. Taču viņi paši pagaidām eksistē  tikai potenciālā, kam nāksies vēl realizēties.

Otrais stāvoklis – nolaišanās lejup no Bezgalības pilnības stāvokļa, mērojot piecas pasaules, līdz pat mūsu pasaulei. Šajā ceļā mēs izejam sašķelšanos un dalīšanos divās sistēmās: nešķīstības un škīstības sistēmā. Rodas īpašs garīgais parcufs – Ādams Rišons, taču pēc tam tas sašķeļas „grēkā pie Atzīšanas koka”. Dvēseles sašķeļas vairums daļās, un ļaunums attīstās līdz šīs pasaules līmenim, līdz viszemākai pakāpei. (vairāk…)

Gudrības gaismas nonākšana lejup

Un taisi arī zelta diadēmu un iegriez tanī, kā zīmoga griezējs to dara: Svēts Tam Kungam. Un liec to virs turbāna, turbāna priekšējā pusē, piesienot ar zila purpura saiti.

Lai tā ir uz Ārona pieres, ka Ārons uz sevi ņem visas vainas, kas pie dāvanām, ko Israēla bērni veltī, pie visiem viņu dāvinājumiem; tā lai ir allaž uz viņa pieres, ka tas Tam Kungam labi patīk. (Tora, „Iziešana”, „Tecave”, 28:36 – 28 – 38)

Galvas apsegšana nozīmē „ekrānu”. Ekrānam jābūt sasietam ar gaismas pavedienu, kas savieno to ar Radītāju. Augstākā gaisma, caur tā saucamo turbānu, nonāk lejup uz Ārona galvu, kas aplieta ar olīveļļu, kas simbolizē Hohma gaismu (gudrības gaismu) un notek pār visu viņa ķermeni. (vairāk…)

Noskaidro savā sirdī īstenību

Tā Ārons lai glabā Israēla dēlu vārdus tiesneša krūšu zīmē uz savas sirds, kad viņš ir svētnīcā, lai tos pastāvīgi pieminētu Tā Kunga priekšā. (Tora, „Iziešana”, „Tecave”, 28:29)

12 akmeņi, kas ielikti Hosannā, simbolizē egoisma labošanu, jo egoisms ir akmens (akmens sirds – „Lev ha Even”), kas ar nolūka palīdzību pārvēršas dārgakmenī.

Tad, kad cilvēks pareizi strādā, spītējot savam ego, kurš paliek viņā tāds, kāds tas ir, tad visi 12 akmeņi kļūst par pilnībā izlabota Israēla (tie, kuri tiecas pie Radītāja) stāvokļa simbolu. (vairāk…)

Israēla zeme – traktē pareizi!

Bāls Sulams „Raksts Zoar Grāmatas noslēgumam: Katrs, kuru aizrauj Toras noslēpumi, tiecas uz Israēla zemi.

Pastāv materiālais zars, un ir garīgā sakne. Garīgajā „Israēla zeme” tās nedalītjā veidā nozīmē Malhut, kura pilnībā paceļas līdz Binai, nevis atsevišķas tās daļas, kuras mēs paceļam augšup. „Zeme” ir vēlme, bet „Israēls” nozīmē „tieši pie Radītāja (jašar-El). Tādējādi vēlmei, kas paceļas līdz Keter, jāpaceļas līdz Binas pakāpei. Līdz ar to tā sevi izlabo.

Tad, kad Malhut pilnībā nonāk līdz Binas pakāpei, no turienes tā sāk saņemt hohma gaismu, kas atklājas hasadim gaismā. Un tas tiek dēvēts par „atbrīvošanos”, „Radītāja atklāsmi radījumam”. Tāpēc arī sacīts, ka Radītāja atklāsme ir iespējama tikai Israēla zemē. (vairāk…)

Sašķeltā pasaule

Patlaban mēs atklājam sašķeltu pasauli. Citādi sakot, mūsu pasaulē savā egoismā esam nonākuši pie paša bezdibeņa. Ja atklāsies vēl dziļāks slānis, mēs vairs nespēsim no turienes vairs izrauties. Tāpēc, ka mūs tur gaida patiešām drausmīgi stāvokļi, kuros zaudējam cilvēcisko būtību.

Pravieši sacīja, ka tamlīdzīgs ir iespējams, ja mērot ceļu, kurā viss notiek savā laikā. Tanahā (Tora, Pravieši, Svētie Raksti) aprakstīts tieši tas ceļš, kurš mūs gaida, ja mēs “nesadarbojamies”, ja neņemam vērā tā norādījumus. Starp citu Pravieši raksta par briesmīgām, sirdi stindzinošām katastrofām.

Bāls Sulams tāpat norāda, ka sliktākajā gadījumā sāksies Trešais un Ceturtais pasaules karš. Lai gan šķiet, kas paliks pēc Trešā pasaules kara, ja visa pasaule jau kļuvusi par globālo ciematu,  „piebāztu” ar masu iznīcināšanas ieročiem? (vairāk…)

Neapmierinošs vērtējums par relativitātes teoriju

Bāls Sulams „Raksts Zoar Grāmatas nobeigumam”: Zoar Grāmatas autoru līmenis atrodas 125 pakāpju augstumā, šīs pakāpes nav iespējams izzināt pirms Mašiaha laikmeta iestāšanās. Paaudzēm pirms Mašiaha laikmeta nebija kopējas izzināšanas ar Zoar Grāmatas autoriem un tāpēc šajās paaudzēs tā nevarēja atklāties.

Šeit mēs redzam, kāpēc kabalisti slēpa Zoar Grāmatu. Visās paaudzēs līdz mūsdienām nebija nepieciešamības pēc šīs grāmatas. Iedot viņiem šo grāmatu būtu tas pats, kā iedot skolniekiem vai pat studentiem materiālus Nobeļa prēmijas laureātu līmenī. Tas tikai izraisītu cilvēkiem sajukumu. (vairāk…)

Durvis vairs nav aizslēgtas

Bāls Sulams „Raksts Zoar Grāmatas nobeigumam”: Visās paaudzēs bija tikai nedaudzi cilvēki, kuri, mērojot garīgos pakāpienus, pacēlās augšup, lai sasniegtu izzināšanu un saplūsmi. Par to sacīts: „Es atradu vienu cilvēku no tūkstoša. Tūkstoš cilvēku ienāk istabā, bet viens nonāk pie gaismas”. Turklāt Mašiaha paaudzē ikviens var nonākt pie saplūsmes un izzināšanas.

Tādā veidā mūsdienās viss tūkstotis nonāks pie gaismas, pie izzināšanas. Protams, tas prasa pūles – pretējā gadījumā mums neizveidosies garīgās tilpnes. Taču no augšienes vairs netiek likti nekādi ierobežojumi un ikviens ceļā var saņemt daudzu cilvēku atbalstu, kuri tiecas sasniegt to pašu. (vairāk…)

Apslēpts, sakarā ar to, ka nav vairs vajadzīgs

Bāls Sulams „Vienas pakāpes atklāsme un divu apslēptība”: Dažas kabalas zinātnes nodaļas slēptas tāpēc, ka tās nav nepieciešamas un to atklāšana nesniegs nekādu labumu.

Saprotams, ka runa iet ne par iespējamo zaudējumu, bet par izpratnes skaidrību, kas ļauj pasargāties no nevajadzīgām lietām. Viedo acīs tās tiek uzskatītas par visbriesmīgāko postījumu ieroci. (vairāk…)

Par kabalistu kļūdām un par Absolūtu

Bāls Sulams „Kabala un tās būtība”: Šem Tovs izskaidroja grāmatu „Apjukušo ceļvedis” saskaņā ar kabalas zinātni. Taču „Apjukušo ceļvedī”, protams, uzrakstītais nenozīmē to, kas tajā traktēts…

Jautājums: Tātad kabalisti mēdz kļūdīties?

Atbilde: Jā, protams. Tieši tāpat arī kļūdās zinātnieki. Piemēram, pasaulslavenais Stīvens Hokings, kurš pirms dažiem gadiem publiski atzina savu kļūdu. Tas liecina par viņa dižumu. „Jūs man ticējāt, – viņš sacīja, – taču es kļūdījos”. (vairāk…)

Caurlaide no iznīcības uz mūžību

Pat materiālās pasaules līmenī mēs varam atšķirt tos vai citus spēkus, vadoties tikai pēc to darbības. Kopumā mums paveras milzīgs parādību daudzums, taču pakāpeniski mēs apzināmies to faktu, ka tajās darbojas viens spēks – saņemošā vēlme. Pat šim sākotnējam secinājumam ir nepieciešams daudz laika.

Tālā mēs atklāsim, ka saņemošā vēlme pati par sevi ir nekustīga, ka tā ir tikai „matērija”, turklāt to virza, liek tai darboties tās atdodošā vēlme. Taču tas atklāsies jau nākamajā pakāpē… (vairāk…)