Par Izraēlas tautu tiek dēvēta tā senās Babilonijas iedzīvotāju daļa, kuri saņēma atmodu uz „Radītāja darbu”, uz saplūsmes sasniegšanu ar Viņu. Ābrams tādus cilvēkus izvēlējās un organizēja no tiem savu grupu.
Mēs pievienojamies tai pašai grupai, kura daļēji eksistē dzīvojošos mūsdienās mūsu pasaulē, bet daļēji dvēselēs, kurām nav materiālā iemiesojuma.
Jautājums: Kāpēc kabalisti slēpa kabalas zinātni tik daudzus gadus, ja to vienalga nevar izmantot tas, kurš vēl nav tam gatavs?
Atbilde: Kabalas zinātni brīvi varēja apgūt līdz pašai Tempļa nopostīšanai. Tempļa nopostīšana bija garīguma sajūtas iznīcnāšana Izraēlas tautā.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Ceturtais bauslis”, 212. p.: Sacīts: “Taps par spīdekļiem – meorot, kas nozīmē or-mavet (nāves gaisma)”, jo egoisms seko aiz saprāta. Saprāts – gaisma, egoisma tumsa – nāve.
Taču, kad gaisma aiziet, savienojas vārda “nāve” burti, kad tiek izveidota vienotība nevis Aba ve-Ima vietā, bet ZON vietā, lejā, gaisma no turienes aiziet.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Priecīgs svētkos, taču nepasniedz nabagiem dāvanu”, 176. p.: Tad vērsās pie Viņa augstākie eņģeļi: “Pasaules Valdniek! Šis cilvēks, kurš mielojās un piesātinājās, varētu rīkoties žēlsirdīgi pret nabagiem.
Taču viņš mums neko neiedeva”, – tas ir, tāpat arī augstākie eņģeļi, Žēlsirdības un Taisnības eņģeļi un visi tie, kas piekrita radīšanas darbībai, sāka viņu apsūdzēt.
Zoar Grāmata, nod. “Vaeira” (Vayeira), 167. p.: “Kad Radītājs mīl cilvēku, Viņš sūta tam dāvanu. Kas tā ir par dāvanu? “Nabagais” – lai caur to kļūtu cienīgs”.
Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir augstākās pasaules pretstats. Kas augstākajā pasaulē ir atalgojums – mūsu pasaulē ir sods, bet tas, kas ir atalgojums mūsu pasaulē – sods augstākajā pasaulē. Tādējādi par augstākās realitātes atklāšanu sacīts: “Es ieraudzīju apgrieztu pasauli”. Dāvana no augšienes – tā ir atmoda, kad cilvēku modina ar vēlmi. Jo mēs visi nākam no nedzīvā līmeņa, no “pīšļiem”, citiem vārdiem, no tik zemas vēlmju pakāpes, kur cilvēks nesajūt savu garīgo esamību, garīgo vajadzību, nezina, no kurienes nācis un kādēļ, nezina mērķi un dzīves jēgu, neko nejūt. Tāds ir mūsu izejas punkts. Viss pārējais atnāk tikai ar piepūli, vēlmes paaugstināšanu. Par to sacīts: “Es radīju ļaunuma sākotni”. Taču cilvēkam jāsajūt, jāatpazīst sevī radījums. Reizi pēc reizes tas atmostas viņā arvien spēcīgāk un cilvēkam jānosaka, ka tas patiešām ir ļaunums.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Ēzeļu dzinējs”, 105. p.: … Un viņi sacīja: “Tas ir rabīns Amnons Saba”, – jo tagad viņi sasniedza viņa pakāpi un saprata, ka tas bija pats Amnons Saba, nevis kā viņi domāja līdz šim, ka tikai Amnona Sabas dēls. (vairāk…)
Jautājums: Kas ir „zivug”?
Atbilde: „Zivug” – savienojums saskaņā ar formas abilstību, īpašību līdzību. Šī darbība balstīta nevis uz to, kas ir bijis katrs no mums, – bet cik lielā mērā mēs esam kļuvuši līdzīgi viens otram pēc labošanās. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Vajakel” (Vayakhel), 180. p.: “Kas ir sestdiena (šabats)? Kāpēc tā tiek dēvēta par sestdienu? Tas nozīmē, ka tad, kad pacēlās augšup vēlmes punkts un parādījās tās gaisma, tā vaiņagojas ar pirmtēviem, Zeir Anpina HaGaT , lai saplūstu ar tiem vienā veselumā… (vairāk…)
Rabašs „Šlavei Sulam”, 1986. g., 15. raksts, „Sabiedrības lūgšana”: Sacītais Zoar Grāmatā, „Es atrodos tautas vidū”, nozīmē, ka tad, kad Radītājs tiesā sabiedrību, cilvēkam nav tiesību atdalīties no sabiedrības. Taču tie, kas atdalījās, pat ja viņi ir taisnie, tiek tiesāti pirmie. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts „Tora un lūgšana”, 182. p.: Skaties – lūk, padoms cilvēkam, kad viņš naktī dodas savā gultā: viņam jāpieņem augstākā valstība (Malhut) ar visu sirdi, un jau iepriekš jānodod sava dvēsele Radītājam ķīlā.… Kad viņš tā rīkojas, nekāda nakts valdīšana nespēj nodarīt viņam ļaunumu un atraut no prieka kalpot Radītājam, jo viņam vakars un rīts jau – viena diena. Un nav nakts, bet tikai neatņemama dienas daļa. Tāpēc viņš acumirklī atpestīts no visām sliktām slimībām un no visiem ļaunajiem gariem, kuriem nav varas pār viņu. Jo viņa nakts jau izgājusi no nešķīsto/egoistisko spēku (sitra ahra) valdīšanas – jo nav vairs atdalošā – starp viņu un sienu, Šhinu/malhut. Sitra ahra un tiesas spēki vairs nevalda pār viņu. (vairāk…)