Zoar Grāmata. Nodaļa “Mišpatim” (Mishpatim), 264. p.: …Tomēr visi Radītāja darbi – tie nav cilvēku darbi. Cilvēki, kad uzceļ Templi lejā, sākumā būvē pilsētas sienu, lai sevi aizsargātu, bet pēc tam sākas Tempļa būvniecība. Turpretim Radītājs sākumā būvē Templi, bet beigās, pēc tam, kad Viņš to nolaiž lejup no debesīm un novieto savā vietā, tad tiek būvēta Jeruzalemes siena. (vairāk…)
Zoar Grāmatu nav iespējams apgūt cilvēkiem, kuri vēl nav izpelnījušies iekšējo izzināšanu. Viņi to var tikai lasīt, uztverot kā “brīnišķīgu īpašību”, kā “īpašu gaismas iedarbību” (sgula”).
Zoar Grāmatā nav ko apgūt. Ko mēs varam saprast šajā tekstā?… Ja kāds domā, ka viņam izdodas saistīt vienu ar otru, un kaut ko saprast, – tā vienkārši ir absurda nodarbe. Mēs saņemam kaut kādu iespaidu, taču tas ir juteklisks. Cilvēks iznāk no nodarbības un nespēj pateikt neko noteiktu. (vairāk…)
„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. nodaļa, 4. p. …Apkārt centrālajam punktam palika brīva vieta, gaiss un tukša telpa.
Šis samazinājums bija vienmērīgs, tāds, ka brīvā telpa no visām pusēm izveidojās pilnīgi apaļa, nevis kā taisnstūris ar izvirzītiem stūriem, jo arī Bezgalība sevi samazināja apļa veidā, vienmērīgi no visām pusēm. (vairāk…)
Lūgšana – tā ir cilvēka saikne ar augstāko spēku, kura pauž visu viņa šī spēka uztveri. Ir cilvēki, kuri lūdz, prasot labāku dzīvi šajā pasaulē, ir cilvēki, kuri lūdz par nākošo pasauli, ir tādi, kuri it kā vispār nelūdz, un netic augstākā spēka esamībai.
Tomēr viņi domā par savu nākotni, un katra tāda doma tiek dēvēta par lūgšanu. Taču pie kā es tādā gadījumā vēršos, tas ir jau cits jautājums: pie dabas, likteņa, pie kaut kā nezināma, pie sava nākamā stāvokļa vai pie augstākā spēka, kas atkarībā no mana lūguma šodien var būt slikts, bet rītdien labs. (vairāk…)
Mums jāievēro dabas likumi, vēlamies to vai nē. Viss atkarīgs tikai no tā, cik labi mēs zinām šos likumus un to pielietošanas sekas.
Patreiz pasaulē atklājas jauns dabas likums – visas dabas un cilvēces vienotības Likums. Mēs to dēvējam “globālā un integrālā pasaule”.
Mums tas tāpat jāievēro, kā visi parējie dabas likumi, – t.i., mums jādomā par vienotību un mūsu savstarpējo savienošanos. Mūsu pasaule ar milzīgu ātrumu ieiet saiknes atklāšanā starp visām tās daļām. Ar katru dienu mēs arvien vairāk atklājam, cik lielā mērā šajā pasaulē viss savstarpēji saistīts, cik cieši savijas un atkarīgs viens no otra. Mēs redzam, lai kā mēs vēlētos izjaukt šīs mūsu savstarpējās saiknes starp valstīm un tautām, attālināties viens no otra, – mēs nespējam to izdarīt. Tieši otrādi, no dienas dienā mēs atklājam arvien ciešākas saiknes starp mums, arvien lielāku savstarpējo atkarību – un tā notiek bez mūsu vēlēšanās. (vairāk…)
Bērna jautājums: Radītājs apsolīja Noasam, ka plūdu vairs nebūs. Kāpēc atkal uznāca cunami?
Atbilde: Grūts jautājums. Es neesmu pieradis uzlūkot Toru kā vēsturisku stāstu. Kļūda, kas toreiz notika – Ādama grēks un visa pārējā apgrēcība, kas notikusi līdz pat šodienai – tikai viena, un tikai tagad mēs sākam izlaboties. (vairāk…)
Grāmata „Šamati”, no raksta „Zizlis un čūska”: … Mozus atbildēja: „Taču viņi man nenoticēs…”. Radītājs viņam sacīja: „Kas atrodas tavā rokā?” Viņš atbildēja: „Zizlis”.
Radītājs sacīja: „Nomet to zemē”. Viņš nometa, un zizlis pārvērtās par Čūsku – un Mozus skrēja prom no tā (Šmot 4).
Pastāv tikai divi stāvokļi: svētums (šķīstība, atdeve, „Radītāja dēļ”) vai nešķīstais spēks, sitra ahra (egoisms, „sevis dēļ”). Nav stāvokļa, kas atrastos vidū starp tiem – tas pats zizlis pārvēršas par Čūsku, ja to nomet zemē. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro). Raksts “Divas pērles”, 533. p.: Tās ir divas pērles un ekrāns starp tām. Augšējai pērlei, to atklājot, nav krāsas un nav izskata.
534. p.: Malhut tiek dēvēta par “pērli” (margalit), jo tā turas pie Zeir Anpin NEHI, kas dēvēts par “kājām” (raglaim). Dēļ Malhut pacelšanās uz Binu, Bina arī tiek dēvēta par “pērli”, un tā – augšējā pērle. (vairāk…)
Rabašs, Dargot Sulam, 71. raksts, “Trimda”: “Trimda nozīmē, ka cilvēks atrodas pašmīlības varā, un nespēj strādāt atdeves dēļ.
Pašmīlība par trimdu tiek dēvēta tikai tad, kad viņš vēlas iziet no šīs varas ietekmes, jo izjūt ciešanas no tā, ka nespēj neko izdarīt atdeves dēļ”. (vairāk…)
Vispasaules kongress „We!”, 4. nodarbība, Ņūdžersija
Zoar Grāmatā ir vairums dažādu stāstu, kas uzrakstīti alegoriju (midraš) valodā – it kā par cilvēkiem un eņģeļiem (dabas spēkiem), dzīvniekiem un augiem, jo šīs Grāmatas autori vēlas mums paskaidrot visus radības līmeņus – nedzīvo, augu, dzīvnieku un cilvēka.
Bāls Sulams sagatavoja četrus priekšvārdus Zoar Grāmatai: (vairāk…)