Category Archives: Garīgais darbs

Aizlūgums vai pateicība?

Jautājums: Ko simbolizē dvēseles aizlūguma lūgšana (Kadiš)?

Atbilde: Kad kāds nomirst, mēs pateicamies Radītājam. Liktos, par ko gan? Par tuva cilvēka nāvi? Tomēr mēs izsakām pateicību no garīgā līmeņa. Es skatos no gara augstumiem uz saņemošo vēlmi, kas ir atbrīvojusies no savas egoistiskās formas, pateicoties gaismas, Radītāja ietekmei. Beidzot Viņš ir izdarījis tā, ka šī daļa ir nomirusi, un tagad es varu ar to veikt „mirušo augšāmcelšanos” – paņemt šo vēlmi, kas palikusi bez egoistiskā nolūka, un sākt ar to strādāt atdeves dēļ. Pēc egoisma, t.i., nolūka, lai saņemtu nāves, paliek tikai vēlmes „ķermenis”. Tas sadalās, un tad es varu sākt strādāt ar to. Iznāk, ka es esmu saņēmis lielu palīdzību no augšienes, par ko arī pateicos Radītājam. Tie nav tikai vārdi, bet gan jūtas, kas izlaužas no cilvēka, kad viņa egoistiskā vēlme beidzot mirst. Mūsu pašreizējā egoistiskajā izpratnē Kadiš šķiet kaut kas pretrunīgs. Patiesībā visas lūgšanas, baušļi un ieražas, dziļāk tos izpētot, neatbilst mūsu dzīves likumiem. Visi tie ir absolūti neloģiski, mūsu skatījumā iracionāli, jo ir garīgās pasaules likumu projekcija.

Nodarbības tēma „Izraēlas tauta”

Avots krievu valodā

Kabalisti – par cilvēka dabu un Radītāja dabu, 4. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Cilvēka būtība – vēlme saņemt

Tas, kurš neizjūt ciešanas par sabiedrības nelaimēm, un sajūt tikai savas personīgās vajadzības, nevar saņemt kopējo garīgo atklāsmi, dēvētu par „sabiedrības mierinājumu”, jo nebija sagatavojis kopīgo vēlmi, bet tikai savu personīgo.

Turklāt tas, kurš jūt līdzi sabiedrības nelaimēm, kurš uztver sabiedrības nelaimes kā savas personīgās, izpelnīsies Radītāja atklāsmi, jo viņa vajadzība – kopēja, un tās piepildīšana – arī kopīga.

Bāls Sulams. „Pri Haham”, sarunas „Katrs, kurš izjūt ciešanas par sabiedrību”. (vairāk…)

Spēle ar Bezgalības gaismu

Viss, kas notiek pēc četrām gaismas izplatīšanās stadijām vēlmē, tā ir tikai radījuma reakcija uz savu  Radītāja atklāšanu. Viss universs, izņemot bezgalības pasaules Malhut, ir tās iespaidi par to, ko tā atklāj savā iekšienē. Tas tiek dēvēts par pasaulēm, par izplatīšanos no augšienes uz leju, par šķelšanos un atgriešanos atpakaļ no lejas uz augšieni.

Viss noris tikai Malhut iekšienē, izņemot to, nekā cita vairāk nav. Visa realitāte – tie ir pārdzīvojumi, sajūtas, Malhut reakcija – līdz tā nonāk līdz galīgajai noskaidrošainai, dēvētai par „Galīgo izlabošanos”. (vairāk…)

Vecums – gudrības ietērps

Jautājums: Ko nozīmē kļūt par sirmgalvi kabalā?

Atbilde: „Sirmgalvis” – tas, kurš sasniedzis gudrību (Hohma).

Taču gaisma Hohma atrodas absolūtā mierā, bet mums tās saņemšanai trūkst tikai gaisma Hasadim, „ietērps”. Proti, „sirmgalvis” ir cienījams nevis par to, ka viņam piemīt „gudrība” (Hohma), bet par to, ka radīja sev ietērpu no gaismas Hasadim, kurā spēja ietērpties „gudrība”, gaisma Hohma.

Par gudro tiek dēvēts Radītājs. Gudrais cilvēks tiek dēvēts par „taļmid haham” – „gudrā māceklis”, jo viņš mācās, kā iegūt gudrību (Hohma), un ļaut Radītājam viņā ietērpties. Mēs turam cieņā kabalistus par antiegoistiskajiem ekrāniem un ticību, kurus tie ieguvuši, un, pateicoties tam, viņos spēja ietērpties Radītāja gudrība. Taču ne jau tāpēc, ka viņi paši par sevi kļuvuši tik gudri. Tādēļ viņi tiek dēvēti par „gudrā mācekļiem”, proti, Radītāja mācekļiem.

No nodarbības pēc Rabaša raksta

Avots krievu valodā

Ceļš uz Bezgalību

Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 75. p.: Tam, kurš vēlas doties ceļā, jāceļas vēl naktī un, attiecīgi nakts stundai, kas iestājusies, uzmanīgi jānovēro austrumu puse un jāpievērš uzmanība burtu veidam, kuri pēc kārtas sit pa debesu velvi: tad, kad viens paceļas, otrs – nolaižas. Tā ir tāda burtu dzirksteļošana, ar kuru tika radītas debesis un zeme. (vairāk…)

Gaismas Dāvāšana

Jautājums: Ir tādi svētki, kas dēvēti Šavuot –  lielā Toras Dāvāšanas diena.Visi parējie kabalas avoti būtībā ir tikai Toras komentārs, un visas filozofijas, reliģijas un mācības arī izcēlušās no Toras. Kā kabala attiecas pret Toru – kā pret grāmatu, vai kā pret labošanās metodiku?

Atbilde: Tora – gaisma, kas atgriež pie avota, pie Radītāja. Tā nav grāmata, bet gaisma, atdeves spēks, kas atnāk no Radītāja – atdeves avota, un izlabo cilvēku, lai viņš arī kļūtu par atdodošo. Tad cilvēks kļūst par Toras daļu un piepildās ar Toras gaismu – Hasadim gaismu Hohmas starojumā. Tas tiek dēvēts par Toras atklāsmi, gaismas atklāšanos cilvēka iekšienē. (vairāk…)

Manu pūļu enerģija

Doktors Ichāks Orions: Kvantu lauks ir saistīts ar nenoteiktību, taču ne absolūtu. Izrādās, ka dotajā stāvoklī ne viss pilnībā parādās gaismā – vienmēr kaut kas paliek vēlākam laikam.

Taču pagaidām novērotājs redz tikai daļēju realizāciju, kas viņam šķiet nejauša un nenoteikta. Vienkārši daļa iespēju paliek neīstenotas – līdzīgi kā DNS mehānismā vai rešimo nostrādāšanas procesā. (vairāk…)

Augstā atdeves ideāla spēks

Jautājums: Kas ir „ticība”, par kuru runā kabala?

Atbilde: Ticība – Hasadim gaisma, atdeves spēks, Bina, proti, Radītāja, dabas īpašība. Ja tāda ticības īpašība sāk valdīt pār tavu vēlmi baudīt, tad tu saproti, kas ir atdeve.

Tev sākumā tā jāsajūt, jāizzina tās garša, lai šī garša tevī iespiestos – un tad tu uzzināsi, kas tas ir. Šķiet tāds pretstatu savienojums neiespējams. Taču atdeves nolūks sāk valdīt pār tavu vēlmi baudīt, un tā vēlas izmantot sevi atdeves labā. (vairāk…)

„Rokas” nomazgā ar gaismu

Visas tradicionālās paražas, kas pieņemtas jūdaismā, tas ir garīgo, kabalistisko darbību novilkums – bet tikai vienīgi pasaulīgajā, egoistiskajā vēlmē. Turklāt tajā pašā laikā īstās garīgās darbības tiek veiktas divās sfērās – saņemšanā un atdevē.

Pēc tam, kad mēs zaudējām saikni ar mīlestību pret tuvāko, ar atdevi, ar augstāko pasauli – tas, kas mums atlika šīs pasaules ietvaros, tas arī tiek dēvēts par jūdaismu. Tādā veidā kabalas zinātne cilvēkam tēlojas trimdas laikos. Taču atsevišķiem cilvēkiem tā atklājās divās sfērās: garīgajā un materiālajā. (vairāk…)

Garīgo nevar izteikt ar vārdiem

Jautājums: Ja ir nepieciešams sevi atcelt skolotāja viedokļa priekšā, tad ir pareizi, ja daži atzīst, ka gatavi izpildīt tikai paša skolotāja norādījumus, un nekādas citas vadības?

Atbilde: Skolotājam nav jākļūst par priekšnieku katram. Viņam nevajag ikvienam skaidrot, ko viņš vēlas. Viņš var būt apslēpts gandrīz tāpat kā Radītājs un neko nerunāt. Tam, kurš vēlēsies, pašam sevi jāatceļ un jāatklāj skolotāja viedoklis. (vairāk…)