Absolūtās mīlestības nepanesams smagums
Posted on 4 marts, 2012
Radītājs izturas pret radījumu ar absolūtu labestību un pilnīgu atdevi, un ja radījums sajutīs tādu attieksmi, tam nebūs jebkāda iespēja ko izdarīt pašam – tam nebūs ko pielikt. Tas radījumu pakļaus un nomierinās.
Tāpēc pastāv apslēptības sistēma, kas slēpj labestīgo un labu nesošo gaismu, un kas pavājina to līdz tādai pakāpei, kas dod cilvēkam izvēles brīvību. Tad absolūtā mīlestība, laba attieksme neparalizēs radījumu, bet sniegs iespēju pielikt savu attieksmi un savu darbu.
Ja gaisma atklātos visā savā pilnībā ar visu spēku, nesot tikai labestību, cilvēkam neatliktu neviena vēlme, un viņš nespētu veikt nevienu kustību un kaut kādā veidā sevi mainīt. Tad sevi un savu eksistenci viņš vispār nesajustu. (vairāk…)
Jautājums: 
Zoar Grāmata. Nodaļa „Bereišit” (Bereishit), 237. p.: Sacīts par Mozu: „Un nav vēl augusi jebkāda pļavas zāle” – tas ir, nav vēl izaudzis taisnais, Mozus, kā rezultātā īstenosies izteiciens: „Patiesība izaug no zemes” un tajā sacīts par īstenību: „Īstenība tiks nomesta zemē” – tiek domāti gudro skolnieki, kuri kā augi, kas aug zemē un neparādās no Šhinas trimdas laikā, līdz izpildīsies izteiciens: „Īstenība izaugs no zemes”.
Garīgā darba rezultāts tiek dēvēts par augli, bet pats darbs – par koku, ar kuru mēs strādājam, lai no slikta to padarītu par labu, labu augļu nesošu.
Kabalas zinātnē, atšķirībā no citām zinātnēm, cilvēkam nav pietiekami vienkārši mācīties, saprast studējamo materiālu un pat just to parastā, vispārpieņemtā veidā. Kabala atšķiras ar to, ka tajā cilvēks izjūt iekšējas pārmaiņas, būtībā, viņš maina savas vēlmes, saprāta un jūtu pamatus. Viņam atklājas jauna vēlme, kas sastāv no 613 daļām un līdztekošiem, tām atbilstošiem 613 nodomiem, kas nodrošina vēlamā realizāciju. Kopumā šīs vēlmes un nodomi sastāda cilvēka dvēseli. Lūk, to mums atklāj mācības.
Mēs nevaram atšķirt dienu no nakts, līdz neesam saņēmuši vismaz kādu daļēju gaišas dienas sajūtu, un tad saprotam, ka atradāmies tumšā naktī. Taču līdz šim brīdim cilvēkam nav iespējams saprast, ko nozīmē diena un nakts, jo tam ir nepieciešama sajūta.
Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Ābrams brīnījās, nesaprasdams, no kurienes Israēls ņems tik lielas vēlmes, lai izpelnītos atdevi, – līdz Radītājs viņam sacīja, ka Torai un baušļiem pieliktās pūles sagatavos viņus Ēģiptes trimdā…
Dzīves sajūta tiek mērīta ar attiecībām starp trijām gaismām un pagātnes stāvokļa informācijas ierakstu (rešimo). Tagadnes stāvoklī mums ir iekšējā un apkārtējā gaisma, ar ekrānu starp tām, kurš dala atnākošo gaismu šajās divās gaismās.
Garīgajā ceļā cilvēks iziet apslēptības un atklāšanas etapus. Pat apslēptība nav vienkārša lieta. Kas tad patiesībā ir apslēpts? Kur viņš bija, un kur pazuda? Apslēptība – tā ir atklāsmes daļa. Ja es jūtu, ka kāds ir apslēpts, tas nozīmē, ka es viņu pazīstu, zinu, kas viņš ir, un kādā veidā viņam ir jāizpaužas. Tādā gadījumā var runāt par apslēptību: man jau ir noteikta sapratne, izzināšana, sajūta, tikai pretēja atklāšanai.
Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts, ka dvēseles nevar saņemt labu atalgojumu, kura dēļ Radītājs radīja dvēseles un pasauli, līdz tām neizveidosies tilpne, kas gatava saņemšanai.