Category Archives: Garīgais darbs grupā

Tu viens esi atbildīgs par visu

Jautājums: Kāpēc ir teikts, ka visa Israēla tauta ir atbildīga viens par otru?

Atbilde: Ja es – vienīgais cilvēks pasaulē, kurš nosaka mūsu kopīgās tilpnes stāvokli, tad saprotams, ka viss ir atkarīgs no manis.

Jautājums: Taču es neesmu viens šajā sistēmā? Vai citi arī to ietekmē? Ir grupa!

Atbilde: Grupa ir atkarīga no manis, viss ir atkarīgs no manis. Visi septiņi miljardi atrodas pastāvīgā stāvoklī un tikai es mainos, un visu nosaku. Es viens esmu atbildīgs par viņiem un brīvi rīkojos, bet pārējie neko nedara. (vairāk…)

Attaisnot nakts tumsu

No Rabaša raksta „Uz manas nakts gultas”: „Uz manas nakts gultas es meklēju manas dvēseles mīļoto”, no kura šķirta. Svētā dvēsele pieder Izraēlas dvēseļu Saietam, taču atrodas svešā, nešķīstā zemē un lūdz savas dvēseles mīļoto, no kura izsūtīta uz neķšīsto zemi.

Tas ir, svētā dvēsele ir pazemota un tāpēc dvēsele no klipat Noga pilda trīs nešķīsto klipot vēlmes. Tā dēļ svētā dvēsele ir spiesta izjust ciešanas, atrodoties nešķīsto vēlmju varā, un lūdz atbrīvot to no trimdas, ko dēvē par nakti.

Mēs bieži sastopamies ar tādu stāvokli, kas dēvēts „uz manas nakts gultas”. Jautājums ir tajā aspektā, kā šo stāvokli noskaidrot, izturēt un izmantot, lai varētu virzīties uz priekšu. (vairāk…)

Kur glabājas mana garīgā bagātība?

Jautājums: Materiālajā pasaulē bagātam cilvēkam ir liela mantība. Taču, ko es iegūstu garīgajā, ko saņemu no biedriem?

Atbilde: Tavu garīgo bagātību nosaka tas, cik lielā mērā tu spēji sniegt piepildījumu biedriem. Tas nozīmē, ka tu esi „saņēmis” no viņiem.

Tāds ieguvums paliek ārpus tevis. Taču arī tu izej ārpus sevis. Tava vēlme atdot viņiem tiek dēvēta par garīgo tilpni. Turklāt tas, ko tu pievelc caur šo tilpni, sniedzot piepildījumu biedriem, tiek dēvēts par gaismu. Tu visu sevi pārvieto uz ārpusi. Lūk, tas ir tavs garīgais ieguvums.

Garīgā tilpne neatrodas tevī!

No nodarbības: no priekšvārda grāmatai „Panim Meirot”, 25.03.2014.

Avots krievu valodā

Apdegums no ugunsgrēka citā pilsētā

Jautājums: Kapēc mums pievieno materiālās problēmas, ja mēs pūlamies viens ar otru savienoties?

Atbilde: Materiālās problēmas mums pievieno, lai palīdzētu arvien vairāk savienoties. Kā gan vēl citādi tev var palīdzēt, kādas problēmas pievienot: garīgās? Tu taču tās pat nemanīsi – vai tad tevi uztrauc garīgais?

Ja kādā attālā pilsētā ir notikusi katastrofa un tu pārdzīvo par to, it kā tas būtu noticis ar tevi, tad nav vajadzības tev radīt citas problēmas. Taču tu nepārdzīvo par svešām nelaimēm un tāpēc tās tev „pastumj” tuvāk. (vairāk…)

Izlabojot visus, tu izlabo sevi

No Bāla Sulama raksta „600 000 dvēseļu”: „Pat ja viens cilvēks pietuvināsies pilnīgas atgriešanās pie Radītāja stāvoklim, acumirklī atnāks valdnieks Mašiahs.” Tas ir, pat ja viens cilvēks paaudzē ir sasniedzis kopīgo dvēseli, viņš var izlabot visu savu paaudzi.

Jebkurš, kas izpildījis savu pienākumu, noņem vainu no visas savas paaudzes un var vairot savu lūgšanu, un aizstāvēt savu paaudzi, līdz izpelnīsies visas šīs paaudzes atbrīvošanos.

Rakstā „600 000 dvēseļu” Bāls Sulams izskaidro dvēseles uzbūvi, tā atrodas savā integrālajā, pilnības formā, visu daļu savstarpējā atkarībā. Patiesībā atsevišķu daļu nav, tā ir monolīta konstrukcija un tikai sava egoisma, sabojātības dēļ mēs redzam šo puzli salauztu, izmētātu uz visām pusēm. (vairāk…)

Mainīt sevi, nevis pasauli

Jautājums: Vai iekšēji mums ir jāpiekrīt visiem traucēkļiem, kas nāk ārpasaules?

Atbilde: Parasti cilvēka pirmā reakcija uz to, kas notiek pasaulē, ir vēlme mainīt visu, pārkārtot pasauli, pārveidot robežas, atveseļot ekonomiku. Tāda dabiska mūsu egoisma reakcija, proti, mūsu pašu reakcija, izpaužas līdz brīdim, kad mēs piepeši sākam apzināties, ka tas viss ir muļķības!

Kur jūs esat redzējuši, ka vienas formācijas nomaiņa uz citu būtu palīdzējusi uzlabot situāciju? Rezultātā, gluži otrādi, kļūst sliktāk.Sākumā mums šķiet, ka viss iet labi, it kā mēs būtu kaut ko sasnieguši un viss ir kārtībā. Taču pēc kāda laika izrādās, ka kļuvis daudz sliktāk, salīdzinājumā ar to, kā bija iepriekš. Un tas ir dabiski, jo mēs nelabojamies. (vairāk…)

Līdzcietība pret tuvāko

Jautājums: Ja ar kādu notiek nelaime, pirmā doma, ka „nav neviena cita, izņemot Viņu”, bet otrā doma – labi, ka tas nenotika ar mani. Un šī gļēvulība tev parāda, ka parokoties dziļāk, tur nekā cita nav.

Atbilde: Ne jau gļēvulība parāda, bet Radītājs tev parāda, ka tu esi egoists un tavā attieksmē pret citu cilvēku nav nekā cita, izņemot egoismu.

Jautājums: Un ko darīt?

Atbilde: Lūgt, lai varētu laboties līdz tādam stāvoklim, kad pārdzīvosi par citu tik lielā mērā, ka labāk būtu saslimis viņa vietā. Lūk, kad cilvēks vēlas slimot otra vietā, viņš kļūst absolūti vesels. Taču tikai tādā gadījumā, ja viņš to prasa labošanās nolūkā.

No nodarbības krievu valodā, 07.02.2014.

Avots krievu valodā

Kam dodat priekšroku?

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 69. p.: Ja cilvēks pieliek pūles Toras iekšējās daļas un tās noslēpumu studēšanā, tad atbilstoši tam noved pie tā, ka pasaules iekšējās daļas – „Israēla tautas” – tikumība pacelsies arvien augstāk un augstāk virs pasaules ārējās daļas – „pasaules tautām”.

Tātad viss atkarīgs no tā, kam tiek dota priekšroka, iekšējam vai ārējam. Abas šīs daļas ir nepieciešamas – gan Torā, gan mūsu darbos, gan nolūkos, vēlmēs, lai kas tas būtu. Mums vienmēr ir jāatšķir – kas atrodas iekšienē, bet kas ārpusē, – un viens ir jāvērtē augstāk par otru.

Līdz ar to cilvēks tur kursu uz pareizo mērķi un virzās uz priekšu. Būtībā mums nav citas nodarbes, kā katru savas dzīves mirkli vērtēt augstāk iekšējo salīdzinājumā ar ārējo. Atklāt, kas ir kas un vienu likt virs otra. (vairāk…)

No tumsas apelēt pie gaismas

Un bija: Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:9-33:10)

Tikko Radītājs tuvojas cilvēkam, viņa egoistiskās vēlmes krīt pie zemes, tas ir, „noliec galvu” atdeves īpašības priekšā. Taču, lai Radītājs nolaistos pie mums, ir nepieciešama pareiza sagatavošanās.

Viss ir atkarīgs no mūsu centieniem un darbībām, kuru rezultātā Radītājs pakāpeniski nolaižas pie mums un tad vēlmes mainās. (vairāk…)

Gluži kā zivis gaismas okeānā

Jāsajūt sevi pilnībā gaismas vidū, gluži kā ķermenis, kas slīkst ūdenī. Mans ķermenis no visām pusēm atrodas ūdenī, kurš nedalāmi saistīts ar visām manām kustībām.

Tādā stāvoklī man jāsajūt sevi augstākās gaismas iekšienē, tādā veidā, ka ar vismazāko kustību, domu, vēlmi, jebkuru tieksmi manā sirdī vai prātā, es nekavējoties izraisu uz sevi gaismas reakciju. Tas notiek acumirklī, bez jebkāda starpposma. Šāda sajūta savā dzīvē ir jāsasniedz.

Mēs visi slīkstam šajā ūdenī un skābekli saņemam tikai tajā brīdī, kad tiecamies viens pie otra. Ja mūsu sirdis tiecas uz savstarpēju savienošanos starp visiem, tad mums būs ko elpot. Taču, ja sirds nevēlas šo apvienošanos, tad bez gaisa es nosmoku. Tāds stāvoklis ir jāsajūt garīgajā darbā: esam iegrimuši gaismas jūrā kā ūdenī, bet skābeklis ir atkarīgs tikai no mūsu savstarpējas apvienošanās. Tādējādi mums kaut kādā veidā ir jānoskaņo sava sirds, lai mēs tiektos sasniegt vienotību. (vairāk…)