Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro), 194. p.: Šis cilvēks, kad runā, nostiepj pieres ādu un šīs līnijas kļūst mazāk redzamas. Viņš staigā noliecis galvu.
Labo roku viņš izmanto kā kreiso, bet kreiso – kā labo. Viņš pastāvīgi norūpējies. Izplata ļaunas valodas. Uzskata sevi par gudru visās savās lietās. Jūt naidu pret visiem, kas nodarbojas ar Toru.
Lai izraisītu uz vīriešiem pilnu un stipru ietekmi, sievietēm arī jāapvienojas. Taču apvienoties, saprotot darba principus un zinot, ko tieši pieprasīt no vīriešiem. Šim nolūkam viņām jāzina, kas ir gaisma, kuru pievelk vīrieši, un kas viņam ir jāizveido.
Jautājums: Vai Zoar Grāmatas studēšana var palīdzēt cilvēkam apzināties, ka viņš novirzījies no ceļa, un izlabot šo kļūdu?
Atbilde: Īstenībā vislabāk tajā virza grupas viedoklis, kopīga sajūta, kas valda grupā.
Pats stiprākais un efektīvākais kontakts ar Radītāju rodas mācību laikā. Tādējādi mācību laiks – vienmēr lūgšanas laiks.
Kabalisti savas grāmatas uzrakstīja ar nolūku, lai sākumā ar to palīdzību mēs pievilktu gaismu, kas atgriež pie avota. Taču, kad mēs ar tās palīdzību jau sasniedzam garīgo pasauli, tad grāmatās uzrakstīto izzinām jutekliski, garīgajās sajūtās.
Sacīts: “Es radīju ļaunuma sākotni un līdzekli tā labošanai, kurā apslēpta gaisma, kas atgriež pie avota.”. No sacītā saprotams, ka pašam neko nav iespējams sasniegt – tikai ar lūgumu, lūgšanu.
Tāda tieksme pāriet uz atdeves nolūku, par labu citiem, lai arī ne patiesi, bet pilnīgi pretrunā ar pagaidām mūsos valdošajām vēlmēm – dēvēts par lūgšanu, vai MA”N pacelšanu augšup.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Priecīgs svētkos, taču nepasniedz nabagiem dāvanu”, 175. p.: Sacīts: “Jo Radītājs atnāk svētkos, lai aplūkotu Viņa sašķeltās dvēseles”.
Jo svētkos, kad cilvēks pilda bausli “priecāties svētkos” ar labumu pārpilnību, ko viņam dāvājis Radītājs, lai aplūkotu Viņa sašķeltās dvēseles, ar kuru palīdzību cilvēkam dota iespēja izpildīt darbības “lo lišma” (ne tikai atdeves dēļ, bet arī savam labumam, lai nonāktu pie pilnīgas atdeves).
Zoar Grāmata, nodaļa “Ki-tisa” (Ki Tisa), 31. p.: “Kā roze starp ērkšķiem, tāpat mana draudzene starp meitām”. Radītājs vēlējās padarīt Israēlu par augstāko līdzību, lai tās kļūtu par vienu rozi (Israēla) zemē, līdzīgi augstākajai rozei, Malhut.
Mūsu uzdevums – kopā pacelties augšup, mērojot garīgos pakāpienus, lai sevī savienotu izlabotās vēlmes, kas piepildītas ar gaismu. Kad mūsu pasaules grupa, “tie, kas tiecas pēc Radītāja” (Isra-ēls), piepildīsies ar Viņa zinībām, tās “izplatīsies ārpus Izraēlas robežām” un piepildīs “pasaules tautas”.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Otrais bauslis”, 203. p.: … Tādā veidā, bailes atrodas divās pusēs, labestības un mīlestības pusē un bargās tiesas pusē, un tos iekļauj sevī.
Ja bailes atrodas labestības un mīlestības pusē, tad tāda mīlestība ir absolūta, tādai tai jābūt… Jo nav mīlestības, ja tā nav abpusēja, tas ir, GAR un Binas ZAT.
Jautājums: Kāpēc mums tik grūti atrast vārdus, lai nodotu mūsu ideju citiem?
Atbilde: Ja mēs spētu labāk sajust garīguma nozīmes, tad atrastu tiem vienkāršus vārdus, kas var nonākt līdz katra cilvēka sirdij.