Category Archives: Ekonomika un finanses

Ķīna – krīzes priekšnojautā

Viedoklis (Lan Hsien Ping, prof., ekonomists): No visas pasaules tikai mūsu valstī investīciju tirgu var raksturot gan kā vienlaikus ledusaukstu un uguns karstu. Nevienā citā valstī nav tā, ka akciju tirgus nepārtraukti samazinās, kamēr citi tirgi, piemēram, nekustamo īpašumu, automašīnu, luksusa preču, antikvariāta, turpina strauji augt.Tas skaidri norāda uz nopietnu slimību valsts ekonomikā.

Valsts statistikas birojs paziņoja, ka ekonomikas izaugsme ir 9,1% , bet gada inflācija sasniedz 6,2%. Patiesībā nekāda pieauguma vairs nav un inflācija ir vismaz 16%. Šobrīd visas valdības politikas mērķis ir jebkādā veidā glābt slimo ekonomiku no pārkaršanas. (vairāk…)

Egoisms planētas mērogā

Jautājums: Kāpēc augstākā pakāpe mums sūta signālus tieši ar ekonomikas starpniecību?

Atbilde: Augstākais zina, kur ir mūsu sirds. Ekonomika – mūsu egoistisko savstarpējo attiecību projekcija. Mēs ar tevi esam saistīti pēc principa „dod un ņem”. Ja esam tuvi, tad stingrais aprēķins tiek „pasaldināts”, taču rezultātā viss paliek tas pats. Ekonomiskākās saites burtiski nokopētas no mūsu egoisma.

Iepriekš viss bija ļoti vienkārši: mēs ar tevi dzīvojām vienā ciematā un kā kaimiņi palīdzējām viens otram. Pēc tam sākās sarežģījumi, parādījās jaunas tehnoloģijas, jaunas sociālās attiecības, bankas, aizdevumi, visi iespējamie pirkšanas un pārdošanas veidi, uzskaites likmes… Citādi sakot, atbilstoši savas attīstības pakāpei, mūsu saņemošā vēlme meklēja arvien lielākus labumus. Turklāt, jo vēlme komplicētāka, jo vairāk tajā atklājas tukšumi, kuri prasa piepildījumu. (vairāk…)

Jaunās pasaules ekonomika

Jautājums: Jūsuprāt, vai šī ir ekonomiskā vai finanšu krīze?

Atbilde: Kopumā, manuprāt, ir liela atšķirība starp ekonomistiem un finansistiem, kas tikai domā, „kur izdevīgāk ieguldīt kapitālu, lai varētu vairāk nopelnīt”.

Ekonomika nodarbojas ar nozaru mijiedarbības izpēti starp ražotājiem, izplatītājiem un klientiem, ar saikni starp patērētāju un ražotāju, apraksta piedāvājumu un pieprasījumu, un tā kā tajā atspoguļojas visa mūsu egoistisko sakaru būtība, nepieciešams, lai tā savas attīstības un sapratnes par jaunas integrētas mijiedarbības starp visiem ražotājiem un patērētājiem rezultātā, aprakstītu jaunu to mijiedarbības struktūru, kā līdzsvaru savstarpējo attiecību sistēmā, kā vidējo līniju, kā sabiedrību ar saprātīgu patēriņu, kurā būtu viss nepieciešamais katra ērtai līdzāspastāvēšanai saskaņā ar katra īpašajām vajadzībām, kurā tiktu sasniegts un uzturēts katra personiskais līdzsvars starp viņa atdevi sabiedrībai un viņa patēriņu (saņemšanu).

Avots krievu valodā

Pasaule pārdzīvo ne ekonomisko, bet ideoloģisko krīzi

Viedoklis: Krīze,  kuru šodien pārdzīvo mūsdienu pasaule, ir nevis finanšu, bet gan sistēmas krīze, kas grauj visu kapitālisma sistēmu kā ideoloģiju, kura nosaka, ka atsevišķu indivīdu interešu summa atbilst vispārējām interesēm.

Šī sistēma vairs nedarbojas. Lūk, tāpēc ari visas pasaules ekonomisti tur neko nevarēs darīt. Un tieši tādēļ arī ir pilnīgi veltīgi lolot cerības par ekonomiskās izaugsmes, darba vietu vai rentabilitātes atgriešanos. (vairāk…)

Eiropas sabrukums jau sācies

Viedoklis: (B. Mauro, Vācijas kancleres A. Merkeles padomdevējs ekonomiskajos jautājumos, Süddeutsche Zeitung): Politiķi šodien visiem spēkiem mēģina noturēt kontroli pār krīzi, problēma var izplatīties visā pasaulē. Mūsu mērķis, – lai visas eirozonas valstis aptuveni pāris desmitgažu laikā novestu nacionālā parāda līmeni līdz 60% no IKP.

Kas attiecas uz ES sašķelšanos, tā jau sen ir sākusies. Desmit gadus pastāvēja ilūzija, ka vienota valūta nozīmē arī vienotu telpu. Tagad visuviet valdošais izrādās nacionālais problēmu redzējums un sanāk, ka pēdējie 10 gadi pagājuši velti.

Avots krievu valodā

Jūs varat iet citu ceļu

Atzinums (Paul Krugman, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā): Kad Deivids Kamerūns kļuva par premjerministru Lielbritānijā, viņš nekavējoties sāka īstenot izdevumu samazinājumu programmu, uzskatot, ka tā veicinās ekonomisko izaugsmi.

Tagad rezultāti ir redzami – un ir nožēlojami, pateicoties stingrajiem taupības pasākumiem Grieķija grimst krīzē. ES slepenajā ziņojumā teikts, ka esošā programma nedarbojas. Lielbritānijas ekonomika strādā tukšgaitā tieši taupības pasākumu dēļ, un patērētāju un uzņēmumu uzticība ir strauji samazinājusies nevis palielinājusies. Tādējādi banku glābšana nav labklājības recepte. (vairāk…)

Būvēt pasauli uz jauniem pamatiem

Atzinums (D. Rodžerss, miljardieris, „Rogers Holdings” direktoru padomes priekšēdētājs): pasaule pakāpeniski ieslīd jaunā krīzē, kas izriet no Eiropas problēmām. Pasaule ir strupceļā, kurā to ir iedzinusi 2 krīzes – ASV un Eiropā.

Pasaule turpina tērēt satriecošas naudas summas, kādas netiks nopelnītas nākamo dažu gadu desmitu laikā. Krīze var būt sliktāka nekā tā, kas notika 2007.g.-2008.g., jo kopš tā laika parāda slogs pasaulē ir ievērojami pieaudzis. Pēdējā laikā Amerika palieninājusi savus parādus 4 reizes . Sistēma ir pārāk uzpūsta, un ASV nevarēs četrkāršot savus parādus vēlreiz. Grieķija nevarēs divkāršot savus parādus vēlreiz. (vairāk…)

Ekonomists „piedēvēja” pasaules ekonomikām „ārstniecisko badošanos”

Viedoklis (A. Sugoņako, Centrālās Eirāzijas banku federācijas viceprezidents): Labākais veids kā izvairīties no finansiāli ekonomiskās krīzes nopietnām sekām – dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. Mēs dzīvojam pilnīgi citā pasaulē, un pasaulē, kura bija līdz krīzei, mēs jau nekad neatgriezīsimies.

Par pašu svarīgāko uzdevumu ir jākļūst katras valsts ekonomikas, katra uzņēmuma un katra cilvēka ekonomikas atveseļošanai. Tam ir viena universāla metode – dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem, tas ir, sabalansēt izdevumus ar ienākumiem, kurus jūs saņemat – ārstnieciskās badošanās efekts ir pielietojams arī ekonomiskajā plaknē. (vairāk…)

Bezdarbnieku pasaule – nē, brīvo pasaule

Ziņojums: Starptautiskā darba organizācija (SDO) jaunā pētījumā „Darba pasaule 2011” brīdina, ka nodarbinātības tirgū pasaule atrodas jaunas recesijas priekšā, kas var izraisīt sociālos saviļņojumus. Par to tiek runāts „lielā divdesmitnieka” samita atklāšanas priekšvakarā. 75% attīstīto valstu un 50%, kuras atrodas attīstības stadijā, jau demonstrē nodarbinātības izaugsmes palēnināšanos. Globālais bezdarbs sasniedzis rekordaugstu līmeni – 200 miljoni cilvēku. 45 valstīs no 118 pieaug sociālo nemieru varbūtība. Pirmām kārtam, tie ir Eiropas Savienības biedri un arābu valstis. (vairāk…)

Mūsu problēma nav ekonomika

Jautājums: Kā raksta Bāls Sulams rakstā „Galvojums”, man ir jārūpējas par visu mūsu tuvāko vajadzībām kā par savām. Es savas vajadzības nespēju apmierināt. Kā man tikt galā ar citu cilvēku vajadzībām?

Atbilde: Sākot patiešām rūpēties vienam par otru, dabiskā veidā mēs atbrīvojamies no liekā. Ja es pilnībā tiecos uz atdevi tuvākajam, tādā gadījumā, cik tad man nepieciešams pašam? Tieši tik daudz, lai būtu iespēja dot. Man pietiek ar nepieciešamo, turklāt manī ir neizsīkstošs ​​enerģijas avots. Mani atbalsta gaisma, nevis maza tās dzirkstele, – un tāpēc pazūd visas problēmas.
Izlabotā sistēmā gaisma nodrošina visu. Mēs domājam, kā izveidot jaunas attiecības, kā aprēķināt, cik katram nepieciešams, kā izdziedināt agonizējušo ekonomiku… Un patiesībā, vispirms mums ir nepieciešams laboties. Kā raksta Bāls Sulams, jauno sabiedrību lielākoties jāveido izlabotiem cilvēkiem. (vairāk…)