Viedoklis (A.Terentjevs): ES vietējā elite nevēlas pakļauties Berlīnei, baidoties, ka ES kļūs par „ceturto reihu”, kurā nacionālās valdības loma aprobežosies vien ar tādu lēmumu pieņemšanu, kādus pieņēma jau centrālā birokrātija.

Eiropas politbirojs. Vācija iegulda naudas lielāko daļu finansiālās stabilitātes fondā un uzskata, ka ES ir vajadzīgs efektīvs izpildes mehānisms, kas ļauj kontrolēt nacionālo valstu budžeta politiku. Tomēr lielākajā daļā Eiropas valstu tas tiek uztverts kā Briseles elites pašpasludināts diktāts, kurš aizstāv Berlīnes intereses. Parādu krīze, iespējams, ļaus realizēt sapni par supervalsti – apvienot parādus, radīt Eiropas valsts kasi un uzsākt politisko integrāciju. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (O.Blanšars, SVF galvenais ekonomists): 2011. gada sākums deva cerību, ka pasaules ekonomika pakāpeniski atveseļosies, tomēr gads tuvojas beigām, bet ekonomikas atveseļošanās ir apstājusies, investori domā par eiro zonas sabrukšanas iespēju, realitāte var izrādīties sliktāka nekā 2008. gadā. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Pols Žorions, „La Tribune”, Francija): Mūsu nākotne, pat mūsu pestīšana nav atkarīga ne no ekonomistiem, ne vadītājiem.

Kapitālisms vienmēr ir bijusi nestabila sistēma, tas vienmēr ir izraisījis īpašuma koncentrāciju, kas galu galā apgrūtina visa mehānisma darbu. Katras krīzes gadījumā kapitālismu cenšas glābt ar vispārējas mobilizācijas palīdzību. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

_{Ziņojums: Vācieši gadā izmet 11 miljonus tonnu produktu. Pasaulē no bada cieš 1 miljards cilvēku, 80 miljoni eiropiešu dzīvo zem nabadzības sliekšņa, 18 miljoni saņem pārtikas palīdzību. Pat pēc derīguma termiņa beigām daži produkti vēl ir derīgi lietošanai.}

_{Jāsaīsina laiks un produktu piegādes attālums, lai izvairītos no to bojāšanās transportēšanas laikā. Ražotāji un veikali stimulē patērētājus iegādāties vairāk kā viņiem īstenībā ir nepieciešams – rezultātā puse no produktiem nonāk atkritumos.}

_{Replika: Vienīgi pareizai produktu sadalei jau būtu  jāatbrīvo pasaule no bada. Taču to nav iespējams izdarīt bez iedzīvotāju audzināšanas.}

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (N. Fergusons, ekonomikas vēsturnieks, Hārvarda): Gandrīz 500 gadu laikā Rietumu cilvēki varēja teikt, ka viņiem ir labākā ekonomiskā un politiskā sistēma, taču šodien šie apgalvojumi skan nepārliecinoši – mēs vērojam plašu rietumu institūciju krīzi, kļuvis neiespējami pieņemt lēmumus, neskatoties uz to, ka puses saprot: ja neko neuzsākt, tās ar savu politiku novedīs līdz bankrotam valstis.

Viedoklis (H. Konlija, bijusī ASV valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās): Šodien ASV un Eiropā tiek konstatēts politiskās paralīzes stāvoklis. Turklāt mēs nezinām, kādu ceļu iet labāk. Tieši tādā situācijā nokļuva Rietumi. Es baidos, ka tikai ārējais satricinājums piespiedīs mūs iet jaunu un nezināmu ceļu. Vai arī nonāksim līdz tādam izmisumam, ka Rietumi izvēlēsies sev jaunus līderus, kuri vedīs mūs pilnīgi citā virzienā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (M. Hazins, ekonomists): 2011. gada novembrī Ķīnas rūpnieciskā ražošana samazinājās pirmoreiz pēdējo trīs gadu laikā. Tas saistīts ar parādu krīzi Eiropā, kas samazināja pieprasījumu uz ķīniešu precēm, kā arī ar iekšējā patēriņa samazināšanos.

Ķīna nevar šodien ātri aizvietot ārējā pieprasījuma kritumu vienkārša cēloņa dēļ: tā jau gandrīz neražo patiešām lētas lietas. Palielinājušās enerģijas izmaksas,  darbaspēka izmaksas un produkcijas pašizmaksa. Kopumā ķīniešu produkcija šodien pa kabatai tikai bagātiem ķīniešiem.

Ekscesīvās ražošanas un infrastruktūra, kas tika uzbūvētas „izaugsmei”, spēcīgi spiedīs uz ekonomiku, pieprasot pastāvīgas un neefektīvas izmaksas savam atbalstam, nopietnas sociālās problēmas tāpat spiedīs uz ekonomiku un valsti. Ķīna arī sadūrās ar ārkārtīgi nopietnām problēmām, tāpat kā visi pārējie.

Replika: Krīze neapies nevienu, un absolūti visas valstis un pasaules tautas tajā iegrims, lai sajustu nepieciešamību mainīt visu cilvēces attīstības tendenci – no materiāliem mērķiem uz garīgiem.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (A. Araks, ekonomists): Nav iespējams apturēt ekonomisko krīzi. Pašlaik noris ilglaicīga ekonomiskā krīze. Tā radās nepareizu lēmumu rezultātā. 2012. gads būs  izšķirošs.
Tā ir vērtību krīze, nevis finanšu vai nekustamo īpašumu. Ideoloģija „vairāk – tāpēc labāk”, kas nozīmē patērēšanas triumfu, uz doto momentu sevi ir izsmēlusi. Problēma ir tajā, ka no „bagāto un skaisto” kluba nav godīgas izejas.
Replika: Godīga izeja ir – tiem pašiem bagātajiem jāturpina vadīt, viņi to spēj, tāpēc jau viņi ir bagāti, turklāt visa sava enerģija  jānovirza sabiedrības labā un naida, skaudības, pazemojuma vietā jāsaņem par to pateicība, cieņa, mīlestība!
Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis („Die Zeit”, Vācija): Egoismā apsūdzētie, kas kaitē sabiedrībai

Slēpšana: Šveice

Vienā Šveicē ES pilsoņu kontos ieguldīti 1560 miljardi eiro, Lielbritānijā ieguldīti 1400 miljardi, Luksemburgā – 440 miljardi, Lihtenšteinā – 78 miljardi. Visas šīs valstis palīdz izvairīties no nodokļiem. Tās izsūc citu valstu nacionālo īpašumu un dzīvo uz procentiem.

Tās visas labprāt skandē par Eiropas solidaritāti.

Lepnība: Francija

Valsts nevēlēšanās izvietot ražošanu attīstības valstīs. Valsts protekcionisms palielinās cīņas vārdā par eksporta mazināšanu. Elizejas pils kā politisko ieroci izmanto savu varu pār koncerniem. Tajā laikā, kad francūžiem neizdodas gūt sekmes saviem spēkiem, Francijas politiķi – pārliecināti eiropieši. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (P.Mostovojs, jurists, ekonomists, advokāts): Ja izanalizē patēriņam piedāvāto preču sortimentu, atklājas, ka tikai aptuveni 30% no precēm atbilst cilvēka pamatvajadzībām, tas ir, kuras ir bijušas vienmēr – tā ir vajadzība pēc mājvietas, apģērba, pārvietošanās, tabakas, dzērieniem.

Simtiem gadu sabiedrībai pēc šīm precēm bija vajadzība. Mainījās formas, bet vajadzības nemainījās. Visas pārējās preces apmierina vajadzības, kuras neeksistē. Kāda atšķirība ir starp МР3 atskaņotāju un visiem pārējiem? Tikai tajā, ka tas ir mazāks, bet preces, kuras apmierināja tādu pašu vajadzību un tādā pašā veidā, pastāvēja arī agrāk.

Ja mode diktē, ka ik pēc trim gadiem tev ir jāmaina automašīna, ar kuru varētu vēl braukt gadus desmit, tas nozīmē, ka šajā periodā tev nepieciešamas četras automašīnas vienas vietā. Materiāli, kas tika izlietoti to ražošanai, enerģijas resursi, sākot no metāla kausēšanas un beidzot ar utilizāciju – aizlidoja atmosfērā un silda pasaules telpu. Un četrreiz vairāk tika patērēta enerģija, pārkāpjot saprātīgā robežu, no pamatvajadzību apmierināšanas skatpunkta. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (E.Avriels, ekonomists): Dzīvē parasti vienkārša loģika katram no mums strādā lieliski. Ja cilvēks vai ģimene patērē pāri savu iespēju robežām un „iekuļas” parādos, tad pareizā ārstēšana būs patēriņa un parādu samazināšana.

Loģika darbojas arī pretējā virzienā: ja cilvēks vēlas gūt panākumus, bet viņam nav naudas, viņam jāsaņem kredīts no bankām vai ieguldītājiem, jācīnās ar tirgiem un, nežēlīgi sakaujot konkurentus, jācenšas realizēt savu sapni.

Taču, kad lieta nonāk līdz makroekonomikai, šī loģika pārstāj darboties un bieži vien izraisa gluži pretējo. Bankai parasti ir ne vairāk kā 10% no naudas līdzekļiem, kuri tai jāatgriež saviem klientiem un, ja visi klienti pieprasīs atdot naudu, tā netiks galā ar šo uzdevumu. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→