Category Archives: Dvēsele un ķermenis

Nākamā pasaule – tas nav tas, ko jūs domājāt…

Jautājums: Jūs teicāt, ka veiksmes spēks mūs ved uz nākamo pasauli. Kādu nākamo pasauli jūs domājat?

Atbilde: Nākamā pasaule nozīmē, ka es „izeju” no sava ķermeņa, tas ir, paceļos virs sava egoisma. Egoisms ir visas manas vēlmes, domas, tieksmes, visa mana egoistiskā apziņa, tieši to sauc par manu ķermeni, nevis manu miesu, ko uzskata par dzīvniecisku.

Man ir jāpaceļas virs visām šīm vēlmēm un domām, tas ir, lai man būtu vēlme dot tuvākajam, tā vietā, lai visu paņemtu sev. (vairāk…)

Mainīt sapni vai pilnībā pamosties?

Viss, ko mēs redzam un varam iztēloties, eksistē tikai mūsu iedomās, it kā sapnī. Taču pateicoties tam, ka paceļamies virs savām īpašībām, mēs varam pilnībā mainīt pasaules ainu.

Jautājums: Iznāk, ka mēs varam mainīt sliktu sapni pret labu?

Atbilde: Kabalas zinātnes mērķis ir pacelt mūs augstāk par šiem sapņiem, augstāk par mūsu fiziskajām sajūtām. Mēs pašreiz eksistējam zināmā sākotnējā formā, ar esošajiem uztveres orgāniem, caur kuriem modelējam kaut kādu pasaules ainu. (vairāk…)

Dvēsele – galvenais ieguvums dzīvē

Cilvēkam sevi jāiepazīst: kas viņš ir, kā radīts, no kurienes nācis un uz kurieni dosies. Mēs sevi nepazīstam un galvenais, nesaprotam, kas mūs vada?

Mums nav zināms, kas notiks ar mums pēc mirkļa, kādēļ pēkšņi mums parādās kaut kādas vēlmes – kas mūs virza un uz kādu mērķi? Kādu ceļu esam nogājuši, lai sasniegtu šodienas stāvokli?

Beigu beigās mums noliktais laiks uz šīs zemes beidzas un ko mēs esam ieguvuši šajā dzīvē kopš dzimšanas līdz nāvei: vai esam ieguvuši dvēseli, lielu garīgu tilpni, kurā var sajust nākamo pasauli? Kā teikts: „Savu pasauli atklāsi šajā dzīvē”. (vairāk…)

Dvēseles rašanās

Personīgā piekļuve augstākajām sfērām?

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, taču ne mazums cilvēku aizraujas ar ideju par sakaru kanālu ar kādu augstāko realitāti. Spiritisma seansi dod vietu „kontaktam” un citiem „pārdabiskiem” komunikācijas veidiem.

Daži uzņēmēji noslēdz darījumus tikai pēc konsultācijas ar savu personīgo „mēdiju” vai „gaišreģi” un tamlīdzīgi. Cilvēki, kas stingri stāv uz savām kājām, kuru kontos apgrozās miljardi, kuriem ir ekonomiskā vai militārā vara, kuri nodarbojas ar zinātniskajiem pētījumiem, vienalga tic iespējai sazināties ar augstākajiem spēkiem, uzzināt nākotni, un vispār saņemt kādu informāciju no „uzticamiem” avotiem. (vairāk…)

Kas ir mūsu saimnieks?

Ziņojums: Gēni nosaka visu! Tie atrod mums labāko dzīvesbiedru, lai sevi dublētu veselīgos pēcnācējos. Neapzināta  DNS analīze, lai noskaidrotu saderību, notiek apmainoties ar siekalām pirmajā skūpstā. Draugus mums izvēlējās gēni: draugiem ir 1% kopīgo gēnu, tikpat daudz ir saistīti radinieki piektajā paaudzē.

Cilvēki uzskata par labāku kontaktēties ar tiem cilvēkiem, ar kuriem sakrīt ožas uztvere, bet atšķiras imunitāte (lai visi nesaslimtu). Gēni, lai izplatītos, izvēlas sev piemērotus apstākļus – mudina mūs izvēlēties noteiktu sabiedrību. Cilvēka rakstura īpatnības ir gēnu darbības rezultāts.

Baktērijas spēj izdalīt psihoaktīvas vielas, kas pastiprina reliģiskas jūtas. Baktēriju triljoni, kas mūsos dzīvo, cilvēka ķermeni izmanto tikai savās interesēs. Ķermenī ir 3000 baktēriju veidu. Vairums no tām dzīvo kuņģa un zarnu traktā, barojas kopā ar mums ar vienu barību, tām ir savas garšas priekšrocības.

Ja ēdiena sastāvs – olbaltumvielu, ogļhidrātu un citu barības vielu samērs – derīgs baktērijas attīstībai, tad tā uzmundrina savu saimnieku, izdalot ķīmiskas vielas, kas uzlabo cilvēka labsajūtu. Ja uztura deva baktērijai nepatīk, tad izdalās toksīni – tā baktērijas veido mūsu garšu un tās nosaka mūsu diēta.

Smadzeņu aktivitāte ir atkarīga no četrdesmit gēniem, un tās iedarbina baktērijas.

Tējkarotē ar ūdeni peld pieci miljoni baktēriju un piecdesmit miljoni vīrusu. Mikrobi sastāda 80% no visas Zemes biomasas. Visa biosfēra ir sistēma, kas ļauj apmainīties ar gēniem starp dažādiem mikroorganismiem.

Parazīti bojā kokus, ziedus, dzīvniekus, visu dzīvo. Ja subjekta uzvedība atšķiras no ierastās, viņš pakļauj sevi riskam – vaininieks ir parazīts, kas vada saimnieka darbības ar dažādu ķīmisko vielu palīdzību.

Plakanais tārps tik ļoti alkst pārcelties no peles ķermeņa lapsas ķermenī, ka dara peli lēnīgu, par drošu medījumu jebkuram plēsējam. Nematodi iekrāso skudras kā sarkanas ogas, putnu iecienītākais gardums, kuros tie vēlas pārcelties.

Toksoplazma sākumā dzīvo grauzējos, pāriet kaķos, no turienes cilvēkā. Inficētiem cilvēkiem ievērojami atšķiras uzvedība: viņi biežāk zaudē paškontroli, pastāvīgi atrodas trauksmes stāvoklī. Toksoplazmoze arī padara lēnāku cilvēka reakciju. Tāpēc vieni cilvēki dod priekšroku avantūrām, adrenalīnam un mūžīgiem meklējumiem, bet citiem ir pietiekami ar televizora vadības pultu.

Neironi. Cilvēks pieņem lēmumu vēlāk, nekā šādu lēmumu pieņem neironi. Smadzenes pašas lemj, kā jārīkojas. Apzināta uzvedības izvēle ir tikai ilūzija, kas slēpj reālos procesus, kas noris cilvēka galvā, neatkarīgi no viņā paša. Lēmums ir to vai citu neironu aktivitātes sliekšņa sasniegšana, šie neironi dod signālu motorai garozai par racionālas vai emocionālas uzvedības palaišanu.

Neiromediatori. Neironi nosaka mūsu vēlmes. Dažādu sajūtu avots – neiromediatori – kīmiskās vielas, kas nodrošina elektriskā lādiņa nodošanu pa sinapsēm, atzariem, kas savieno nervu šūnas.

Prieka sajūta ir atkarīga no serotonīna daudzuma galvas smadzeņu audos, depresija – šīs vielas trūkuma rezultāts. Cits neiromediators, dofamīns, liek mums tiekties nevis uz augstiem mērķiem, bet vienkāršām vajadzībām – uzturu un seksu. Ja dopamīna līmenis ir augstāks, labāk ir attīstīta šī atalgojuma un soda sistēma.

Nomoda mediators – noradrenalīns – ietekmē mūsu uzvedību, no noradrenalīna ir atkarīga uzmanības koncentrācija, rīcības motivācija, miers, atmiņas asums, labs garastāvoklis un mūsu uzvedība riska stāvoklī. Neiromediatoru atklāšana noved mūs pie secinājuma, ka mēs neesam savu jūtu saimnieki.

Replika: Kabalā viss tiek izskaidrots vienkārši: mums nav gribas brīvības, viss notiekošais noris nebrīvi, mēs visu darām piespiedu kārtā, pat ja mums šķiet, ka tieši tās ir mūsu vēlmes.

Augstākie slēptie spēki savā mijiedarbībā pārvalda mūsu organisma bioloģiskās vielas un izraisa mūsos vēlmes, domas, lēmumus, rīcības.

Izvēles brīvība dota tikai kā iespēja paātrināt savu garīgo izaugsmi. Kabala izskaidro, kā mums to realizēt. Visā pārējā mums vienmēr būs gribas brīvības, lēmumu, rīcību ilūzija. Neraugoties uz to, ka zinātne mums pierādīs, cik lielā mērā mēs esam nebrīvi.

Kabala vispār mūsu dzīvi dēvē par dzīvniecisko līmeni, bet par cilvēku dēvē tikai mūsu garīgo izaugsmi, kas vērsta uz to, lai līdzinātos Radītājam.

Avots krievu valodā

Kā jūs iztēlojieties Elli?

Jautājums: Kas ir Elle?

Atbilde: Elle ir atkarīga no tā, kā cilvēks to nosaka? Daži uzskata, ka Elle iestājas tad, kad viņi zaudē visu, kas viņiem piederēja šajā pasaulē un nožēlo savu dzīvi, kas pagājusi bez jebkāda labuma.

Ir tādi, kuri uzskata, ka Elle nav šeit, šajā pasaulē, vadoties no sajūtām: labām vai ļaunām, bet ka Elle gaida mūs nākotnē, pēc tam, kad nomirs kermenis. Viņi domā, ka pēc nāves ķermenis dodas uz Paradīzi vai uz Elli. (vairāk…)

Nāves aicinājums

Ziņojums: Cilvēka organisma resursam ir liels potenciāls: tas spēj dažas dienas dzīvot bez gaisa, var dzīvot pie ļoti zemas temperatūras. Tādā gadījumā, no kā tad cilvēki mirst: no „nāves aicinājuma” – komandas, kuru uzdod daba un cilvēks pats iet uz suicīdu, tāpat kā arī daudzi dzīvnieki.

Pasaulē kļūst biežāki gadījumi, kad cilvēki labprātīgi aiziet no dzīves. Pēc tradīcijas vaino stresus, nestabilu politisko un ekonomisko stāvokli. Taču patiesie iemesli ir tajā apstāklī, ka jebkurā dzīvā būtnē slēpjas „pašiznīcināšanās programma”.

Dzīvnieku pasaulē pēdējos gados tāpat bieži tiek novērotas pašnāvības, taču vaļus un delfīnus, kuri veseliem bariem izdara pašnāvību, neuztrauc ne politiskās, ne ekonomiskās problēmas. Ieprogrammētas nāves teorijas galveno ideju nosaka sekojošais faktors – sabalansēt dzīvību uz planētas. (vairāk…)

Ikviens no mums paceļas pa kāpnēm uz mūžību

Viedoklis (R. Lanza, Reģeneratīvās medicīnas institūta profesors, Advanced Cell Technology vadītājs): Nāve kā tāda nepastāv. Ir tikai laiku atjaunošana. Ja mēs neeksistējam, neeksistē arī Visums. Visuma struktūra it kā izskaidrojama tikai caur biocentrismu, kur konkrēta indivīda apziņas fenomens ir centrālais posms, turpretī telpa un laiks nav objekts vai lieta.

Tā ir tikai ērta mūsu pasaules izpratnes forma, kura atrodas mūsos. Tādējādi neeksistē absolūta, neatkarīgi no mums eksistējoša matrice, kurā patiešām norisinās fiziskās parādības. Tas nozīmē, ka visi centieni rast skaidrību par Lielā sprādziena būtību, noskaidrot, kāds izskatījās Visums savas eksistēšanas sākumā un kas ar to notiks pēc tam, ir neobjektīvi. To visu mēs varam uzzināt tikai caur mūsu uztveri par šīm parādībām. (vairāk…)

Caurlaide no iznīcības uz mūžību

Pat materiālās pasaules līmenī mēs varam atšķirt tos vai citus spēkus, vadoties tikai pēc to darbības. Kopumā mums paveras milzīgs parādību daudzums, taču pakāpeniski mēs apzināmies to faktu, ka tajās darbojas viens spēks – saņemošā vēlme. Pat šim sākotnējam secinājumam ir nepieciešams daudz laika.

Tālā mēs atklāsim, ka saņemošā vēlme pati par sevi ir nekustīga, ka tā ir tikai „matērija”, turklāt to virza, liek tai darboties tās atdodošā vēlme. Taču tas atklāsies jau nākamajā pakāpē… (vairāk…)

Nākamā pasaule neatrodas aiz kapa plāksnes

Cilvēce tūkstošgadēm iztēlojās kādu iedomātu aizkapa dzīvi, taču patiesībā par „nākamo pasauli” tiek dēvēta nākamā pakāpe.

Kopumā ir piecas pasaules: Ādams Kadmons, Acilut, Brija, Jecira un Asija. Katra no šīm pasaulēm dalās piecos parcufim piecu sefirot kārtībā, bet gala rezultātā tās izveido 125 pakāpes, no kurām katra arī tiek dēvēta par „pasauli”. Runa iet par kādu „vietu” manā saņemošajā vēlmē, kas veidojas vienā vai citā veidā personīgo īpašību spektrā. (vairāk…)