Svētki, kurus mēs nemanām
Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir vissvētākais sabats, tā tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena Tam Kungam it visos jūsu mājokļos. [Tora, Levitu grāmata, Emor, 23:3]
Materiālajā pasaulē sestdiena atnāk katras nedēļas nogalē, tādēļ mēs aiz ieraduma, tīri psiholoģiski, neattiecamies pret to kā pret garīgu stāvokli.
Patiesībā tas ir visspēcīgākais attīstības līdzeklis. Septītajā dienā Malhut saņem visu, kas sešu dienu laikā tika izdarīts un ja es nepildīšu sestdienas nosacījumus, tad nepacelšos augstāk. Es nespēšu sasniegt jaunus garīgos pakāpienus, kuri tiek raksturoti jau kā svētki. (vairāk…)
Jautājums:
Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: „Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: šie ir Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti un kurus jums būs nosaukt par svētām sapulcēm; šie ir Mani svētki…” [Tora, Levitu Grāmata, Emor, 23:1 – 23:2]
Jautājums:
Jautājums:
Viss, ko mēs redzam un varam iztēloties, eksistē tikai mūsu iedomās, it kā sapnī. Taču pateicoties tam, ka paceļamies virs savām īpašībām, mēs varam pilnībā mainīt pasaules ainu.
Cilvēkam sevi jāiepazīst: kas viņš ir, kā radīts, no kurienes nācis un uz kurieni dosies. Mēs sevi nepazīstam un galvenais, nesaprotam, kas mūs vada?