„Slepenā” kabalistu prakse
Posted on 11 marts, 2015
Jautājums: Kāpēc kabalu dēvē par „slepeno zinātni”? Kāds ir kabalista slēptais darbs?
Atbilde: Kabalista praktiskais darbs ir tajā, ka viņš kā liftā var pacelties un nolaisties pa sava egoisma vai altruisma pakāpieniem.
Viņš var no nulles stāva nolaisties lejā – egoismā, tad pacelties no nulles stāva pirmajā stāvā un sākt pa stāviem pacelties uz augšu, mērojot ceļu pa 125 pakāpieniem.
Šajā laikā cilvēkā notiek dažādas iekšējas izmaiņas. Viņam ir iespēja pacelties no bērna līmeņa uz jaunieša, pieauguša vai veca cilvēka līmeni un tad pēc kārtas nolaisties atpakaļ katrā no šiem līmeņiem, līdz pašam zemākajam. (vairāk…)
No raksta „Nav neviena cita izņemot Viņu” (Šamati Nr.1): Un lai kā cilvēks pūlētos sevi pārvarēt, arvien redz, ka atrodas tālu no svētuma, salīdzinot ar citiem strādājošajiem, kuri jūtas pilnībā vienoti ar Radītāju. Turklāt viņam allaž ir sūdzības un pretenzijas, un nespēj attaisnot Radītāja attieksmi pret viņu. Un tas sāpina viņu – kāpēc viņš neatrodas saskaņā ar Radītāju? Līdz nonāk pie sajūtas, ka viņā patiešām nav svētuma. 
Jautājums: 
Grāmata Zoar izklāsta tikai par saiknēm starp visaptverošās sistēmas elementiem. Bezgalības Malhut, kas ietver sevī visu Bezgalības pasauli, pateicoties tiešās gaismas izplatīšanās četrām stadijām, pēc nolaišanās lejup, paredz mums darbu augstākajā sistēmā – pasaulēs, kurās mājo patiesais radījums – dvēsele.
Jautājums: 
No raksta „Nav neviena cita, izņemot Viņu” („Šamati”, 1. raksts): Cilvēkam sūta domas un prātojumus, kas vērsti pret garīgo darbu. Tas viss tādēļ, lai viņš redzētu, ka viņam ar Radītāju nav vienotības pilnības.