Ābrama ideālā sabiedrība, 1. daļa
Senā Babilona iegrimusi vēstures dzīlēs, tomēr mūsu laikos tā vienalga atspoguļojas. Visa tās gaita – vienots process, kas ir savienots kopā no sākuma līdz beigām un no beigām līdz sākumam.
Un tādēļ tagad, kad mēs redzam, kā vēsture atkārtojas, tikai citā līmenī, mums vajag izdarīt pareizus secinājumus no visa tā, kas notika un notiek.
Un tā, Babilonā kuru pārvaldīja valdnieks Nimrods, izveidojās Ābrama grupa, kas pretstatīja “oficiālajai” attīstības programmai savu personīgo. Nimrods teica, ka starp cilvēkiem uzliesmojošo naidu un atdalīšanos vajag pārvarēt dabiskā egoistiskā ceļā – apmetoties dažādās nomalēs, lai mazāk saskartos viens ar otru. Runājot mūsdienu valodā, pārcelties no kopmītnēm uz atsevišķiem dzīvokļiem. (vairāk…)
Jautājums:
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”: Pēc tam, kad Radītājs redz, ka cilvēks ir pabeidzis savu pūliņu mēru un pabeidzis visu, ko viņam nācās veikt, pateicoties savai izvēlei un ticības stiprināšanai pret Radītāju, tad Radītājs viņam palīdz, un cilvēks izpelnas mūžīgās vadības izzināšanu, tas ir, Viņa vaiga atklāsmi, atgriežoties un saplūstot ar Radītāju ar visu sirdi un dvēseli.
Jautājums:
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 41. p. .: Sacīts: „Tie, kas Mani meklē, Mani atradīs” (Mishlei, 8.) Par to tiek jautāts Zoar Grāmatā: „Kur tiek rasts Radītājs?” Un viedie sacīja, ka Viņu var atrast tikai Torā.